Rod prieku krāsās un ziedos

2016. gada 24. marts 00:00

574

Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā martā aplūkojama alūksnietes Gaļinas Kavaces akvareļdarbu personālizstāde.

Rada prieku un pacilātības sajūtu
G.Kavace uzsākusi gleznošanu ar akvareļiem pavisam nejauši. “Kādā no sarunām sanāca dzirdēt, ka mākslinieks Gunārs Ozoliņš māca gleznot ar akvareļkrāsām. Ziņkārības pēc gribēju pamēģināt. Aizgāju uz pirmo nodarbību 2013.gada beigās. Skolotājs ir ar lielu pieredzi un māk ar cilvēkiem sadarboties, tāpēc arī no pirmās nodarbības tas viss kaut kā iekrita sirdī,” stāsta G.Kavace, kura ikdienā strādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par pakalpojumu lietvedi. Viņa teic, ka gleznošana ar akvareļkrāsām viņā rada prieku un pacilātības sajūtu. “Ir prieks vienmēr kaut ko jaunu uzzināt par krāsām, toņiem un dabu. Izrādās, ka var nodzīvot dzīvi un nepamanīt, piemēram, kāds ir mākonis, kādas ir lapiņas un cik vienā lapiņā var būt daudz toņu. Tas viss šķiet ļoti interesanti,” atzīst G.Kavace.
Gleznošana viņu aizrāvusi jau iepriekš, taču līdz akvarelistu pulciņa “Aqua” apmeklēšanai viņa tā arī ne reizi nebija mēģinājusi gleznot. “Es pat neatceros skolā zīmēšanas stundas,” viņa saka. Kad beidzot pamēģinājusi gleznot ar akvareļkrāsām, G.Kavace atskārtusi, ka tas viņu tik tiešām interesē un noteikti palīdz arī atbrīvoties no ikdienas stresa. “Pat ja ir kādas problēmas dzīvē, aizejot pazīmēt, viss aizmirstas un jūties labi, kā arī relaksējies,” stāsta G.Kavace. Viņai patīk arī gatavot ēst un ceļot. Ceļošana palīdz gūt jaunus iespaidus, tāpēc viņas sapnis ir gleznot arī ceļojumu laikā. “Man gan gleznošana ar akvareļkrāsām ir vairāk kā hobijs, kaut kas tāds, kas rada labas emocijas,” teic G.Kavace.

Nebaidīties sevi pilnveidot
Viņa novērtē G.Ozoliņa darbu un uzsver, ka ir prieks par šādiem cilvēkiem, kuri ar aizrautību un dvēseliskumu māca savu amatu arī citiem. “Liela viņam pateicība! Es priecājos, ka dzīvē sanācis kopā mācīties,” saka G.Kavace. Gleznojot jau gandrīz trīs gadus, G.Kavacei ne reizi prātā nav ienākusi doma to pārstāt darīt. “Nekad tā nav bijis! Mana nedēļa ir saplānota tā, ka pirmdienās un otrdienās eju vingrot, bet ceturtdienās notiek “Aqua” nodarbība, ko vienmēr gaidu ar prieku. Pat pārdzīvoju, ja netieku uz nodarbībām,” teic G.Kavace.
Viņa uzsver, ka gleznošanai ne vienmēr nepieciešama iedvesma. Kad cilvēks nāk mācīties zīmēt un gleznot, ir jāsaprot, ka ir lietas, kuras vienkārši ir jāiemācās. “Nezinu, vai vienmēr ir vajadzīga iedvesma, bet tad, kad esi uz viļņa, protams, viss vieglāk padodas un sanāk. Nevaru teikt, ka man vienmēr ir iedvesma, bet man tas vienkārši ļoti patīk,” saka G.Kavace. Tiem, kuri vēlas uzsākt gleznot vai apmeklēt gleznošanas nodarbības, bet baidās, G.Kavace iesaka būt drošākiem un nebaidīties sevi pilnveidot. “Gleznošana sniedz vairāk prieka. Tu sāc novērot arī savu apkārtni, un dzīve kļūst interesantāka,” teic G.Kavace.
Viņa gribētu pamēģināt gleznot arī ar eļļas krāsām, jo, strādājot ar tām, var gūt vairāk kontroles. “Strādājot ar eļļas krāsām, ir vairāk iespēju kaut ko palabot savā darbā. Ja kas nesanāk, var likt citu toni virsū, atkal noņemt un atkal likt virsū. Gleznošanā ar akvareļkrāsām tā diemžēl nav. Ar akvareli ir diezgan grūti gleznot, bet interesanti,” teic G.Kavace. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rod prieku krāsās un ziedos

Kategorijas