Marienburgas noslēpums

2010. gada 21. aprīlis 10:53

3559

Mūsdienās Templiešu ordenis ir kļuvis par tādu kā kulta objektu, kas sevī apvieno gan leģendas par ordeņa veidošanos, gan par tā noslēpumainajiem rituāliem, bet īpaši – par templiešu milzīgajām bagātībām. Alūksnē dzīvojošā mākslas pedagoģe Silvija Ludviga, lasot vēsturiskas grāmatas, pētot un salīdzinot faktus, radījusi versiju, ka pēc Templiešu ordeņa likvidēšanas 1307.gadā tā bagātības no Francijas kuģos tika pārvestas uz Livoniju, arī uz Alūksni.

Kādēļ templiešiem būtu radusies vajadzība pēc Latvijas teritorijas? Var secināt, ka blakus Skotijai un Portugālei, kur patvērās ordeņa paliekas pēc tā likvidēšanas, Latvija it kā loģiski neiederas. Tomēr, pētot templiešu darbību, viņu metodes un visu pārējo, nākas secināt, ka tieši virspusējas loģikas tur ir vismazāk. „Gribat - ticat, gribat – neticat. Es salīdzinu vēsturiskos faktus, notikumus, liecības un domāju, ka tā varētu būt,” saka S.Ludviga.

Pils uz salas ezerā ir ideāla slēptuve
Templiešu ordenis bija vienīgais militāri bruņotais reliģiskais ordenis. Tā 15 000 bruņinieki un
45 000 ieroču nesēji piedalījās krusta karos, vairojot bagātības, nodarbojās ar tirdzniecību un augļošanu. Pastāv versija, ka templieši uzbūvēja floti, kas devās pēc dārgmetāliem uz Indiju, Ēģipti un Mazāziju. “Tempļa bruņinieku ordenis kļuva ļoti bagāts. Visi Eiropas karaļnami bija ordenim parādā, arī Francijas karalis. Taču varenība un bagātība allaž izraisa skaudību. Tādēļ 1307.gada 13.oktobrī (melnajā piektdienā!) Francijas karalis Filips Skaistais pavēlēja apcietināt templiešus, apvainojot tos ķecerībās. Ordeņa brālība glāba savas bagātības, slepus Ruānā piekraujot 17 kuģus, uz kuriem nakts aizsegā ar trim pajūgiem nogādāja arī ordeņa arhīvu,” stāsta S.Ludviga. Viņa spriež, ka kuģi ar vērtīgo kravu pāri Ziemeļjūrai iebrauca Baltijas jūrā. Tie piestāja Pērnavā, kur Vatikāns bija nodibinājis Livonijas ordeni. No turienes templiešu dārgumus pārveda uz Fellinu (Vilandi), kur zem pils bija plaši pagrabi. „Taču, acīmredzot, secināja, ka visus dārgumus nav droši glabāt vienā vietā. Tāpēc atrada Marienburgu, kur uz salas ezerā bija ideāla vieta nocietinātas pils būvei,” norāda S.Ludviga. Tieši šajā laikā citu pēc citas sāka būvēt Livonijas ordeņa pilis. 1315.gadā vien tika ielikti pamati 34 pilīm, arī Alūksnē, kur atradās komtura pils, kas bija īpaši nocietināta un apsargāta. Kāpēc? Acīmredzot bija iemesls – Alūksnes pils pagrabos paslēptās bagātības. „Kā radās grandiozās pilis? Esmu diskutējusi par to ar Rundāles pils pārvaldnieku Imantu Lancmani. Uzskatu, ka bez naudas tas nebija iespējams. Tik vērienīgiem būvdarbiem bija vajadzīgs kapitāls. No kurienes tas radās?” liek secināt S.Ludviga.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 21.aprīļa numurā

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Marienburgas noslēpums

Kategorijas