Aitkopība – ne tikai hobijs

2010. gada 23. aprīlis 07:44

2646

Ziemera pagasta zemnieka saimniecībā “Pušpuri” ir vairāk nekā 50 aitu ganāmpulks. Šopavasar tām dzimuši apmēram 30 jēri. Ir skaidrs, ka tik lielam baram mazajā kūtī ir par šauru, tāpēc paredzēts būvēt jaunu novietni.

Vienīgais iztikas avots
Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām “Pušpuru” saimnieks Haidars Estamirovs dzen aitas un jērus uz ganībām aiz meža. Lai gan jaunās zāles vēl nav, aitas atrod, ko grauzt. Protams, tās vēl ir jāpiebaro. Siens ir sagādāts, gan pļaujot platības, gan pērkot. “Diezgan lielā platībā aug purva zāle, kuru aitas negrib ēst. Tām vajag smalku sienu, tāpēc pērku no tiem, kam pļavās aug labāka zāle,” atzīst zemnieks.

Viņš aitas audzē visu savu dzīvi. Kad strādāja sovhozā “Alūksne”, pirka brāķētos jērus, ārstēja tos un līdz rudenim izaudzēja. H.Estamirovs uzsver, ka aitas audzē galvenokārt savām vajadzībām. Taču tagad to ir tik daudz, ka jādomā par lielākas novietnes būvi. Šobrīd mazie jēri guļ uz lielajām aitām, jo viņiem trūkst vietas kūtī. Zemnieks nolēmis izstrādāt projektu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunas aitu novietnes celtniecībai. “Ja nesaņemšu finansiālu atbalstu, tad nespēšu kūti uzcelt. Darba nav, un arī citu ienākumu nav, lai to varētu darīt pakāpeniski,” atzīst H.Estamirovs. Šobrīd viņa saimniecība ir vienīgais iztikas avots.

Daļu aitu pārdos
Lai iegūtu līdzekļus ganāmpulka vajadzībām, H.Estamirovs nolēmis daļu aitu, galvenokārt aunus, pārdot. Viņš nesaņem Eiropas Savienības platībmaksājumus par pagājušo gadu. Komisija pārbaudē atzinusi, ka platības nav nopļautas tā, kā tas tiek prasīts. No satelīta esot redzams, ka daļa platības aizaug ar krūmiem. “Viens krūms bija lauka vidū. Turklāt jūlijā varēja vēl pļaut, bet man sastādīja aktu. Platību maksājumi būtu labs atbalsts, taču tagad nākas iztikt saviem spēkiem,” norāda zemnieks. Pakalni, kas ieskauj “Pušpurus”, ir piemēroti aitu ganībām. Tiesa, zāles sastāvu vajadzētu uzlabot. “Te ir apmēram 15 hektāri zemes, kur aitām ganīties. Vietās, kur ir laba zāle, aitas to apēd un nav vajadzības pļaut. Vienīgi aiz meža mazajiem jēriem uzbrūk suņi, kas klaiņo apkārt,” skaidro H.Estamirovs.

Iztiek saviem spēkiem
Viņš aitas ir iemīļojis kopš bērnības, kad kopa jēriņus. Tagad saimnieks apguvis arī prasmi tos ārstēt un vakcinēt. Veterinārārstam par vienu šprici ir jāmaksā 50 santīmi, tāpēc ganāmpulka vakcinācija iznāk dārga. Taču ienākumi no aitkopības “Pušpuros” ir mazi. Grūtības sagādā aitu vilnas pārdošanai. Mazgātu vilnu pieņem SIA “Dzīpars” Alūksnē. Taču no 50 aitu ganāmpulka vilnas ir daudz, tāpēc nav viegli izmazgāt. “Vilnas maisu mums ir sakrājies daudz, jo katru gadu no aitas nocērp trīs līdz četrus kilogramus vilnas. Cērpam saviem spēkiem, lai gan rokas pēc tam ir tulznās,” saka H.Estamirovs.

Lai gan viņa pieredze nevieš optimismu, šobrīd daudzi zemnieki pievēršas aitkopībai. Daudzi pērk piecus sešus jērus, lai varētu noganīt pļavas un varētu saņemt subsīdijas. Tiesa, vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tāpēc arī nevar pārdot aitas gaļu par cenu, kādu maksā Rīgā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Aitkopība – ne tikai hobijs

Kategorijas