Stādaudzētājiem - jau liela rosība

2016. gada 1. aprīlis 00:00

1379

Mazu brīnumu piedzīvojam ik pavasari, kad no zemes zaļus degunus izbāž pirmie asni. Tas rada prieku, tāpēc daudzi izvēlas stādus savām vajadzībām audzēt paši. Taču vēl lielāku prieku un apbrīnu raisa siltumnīcas, kurās stādi zaļo vairumā un krāsainas acis jau ver puķes.

Piedāvā pārbaudītu šķirņu stādus
Pēdējo desmit gadu laikā strauji attīstījusies Tīcu ģimenes stādaudzētava „Sprogas” Jaunalūksnes pagastā. Tā ir starp spēcīgākajām koku un puķu stādu audzētavām, par kuras piedāvājumu interesējas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. „Šopavasar piedāvāsim lielākā apjomā augļu kokus. Mums ir plūmju šķirnes, kuru pavairošanā mums ir autortiesības. Turklāt tās ir ļoti labas: ‘Ance’, ‘Adele’, ‘Sonora’, kā arī jau iecienītā ‘Komēta’ un igauņu plūmju šķirnes. Ir daudzveidīgs sortiments un plašs piedāvājums stādiem podos. Turpinām iekarot Latvijas augļu koku tirgu,” stāsta „Sprogu” īpašnieks Ivars Tīcs. Viņš uzsver, ka augļu kokus nevar iestādīt par agru. Tiklīdz zeme ir atkususi, aprīlī var stādīt, jo vēlāk jaunie kociņi tik labi neieaug. Tāpēc jau nākamajā nedēļā tie tiks piedāvāti dārzkopjiem.

Plašā sortimentā - arī skujeņi
„Sprogās” ir liels dekoratīvo stādu, īpaši skujeņu, piedāvājums, par ko ir mazāk informācijas. „Tā nav mūsu pamatnodarbošanās, bet diezgan plašā laukumā aug skujeņu, sevišķi dažādu šķirņu tūju, stādi,” norāda I.Tīcs. Savukārt zemeņu un zemeņu stādu audzēšana ir starp audzētavas pamatdarbības veidiem. Ilgākā laika periodā ir izmēģinātas dažādas zemeņu šķirnes, taču secinājumi liek atgriezties pie sākotnēji izraudzītās šķirnes ‘Sonata’. Tāpēc paredzēts no jauna laukā līdz 90 procentiem stādīt ‘Sonati’. Zemeņu audzēšanā izmanto biohumusu.

Atraitnītes jāstāda aprīlī
Vairāk nekā 3600 kvadrātmetru zemplēves platībās tiek audzēti vairāk nekā 50 veidu puķu stādi. Tiek īpaši domāts, lai būtu liela puķu dažādība. „Petūnijām ir daudz šķirņu, bet pēdējā laikā popularitāti guvušas petūnijas ar maziem pildītiem ziediņiem, tāpēc tās piedāvājam vairāk. Nereti vēlme audzēt kaut ko jaunu sevi neattaisno, tāpēc izmēģinām, un tad varam droši teikt, kas ir labs un kāpēc. Tādējādi tiek atlasītas labākās šķirnes,” skaidro I.Tīcs. Atraitnītes ir viena no pirmajām puķu kultūrām, kuru stādīšanu nevajadzētu nokavēt. I.Tīcs atzīst, ka tas ir jādara aprīlī, jo maija vidū ir jau par vēlu. „Maijā atraitnītes bagātīgi zied, tāpēc tām ir jābūt ieaugušām. Tās ir pavasara puķes, kurām labāk patīk vēss laiks, nevis karstums, tāpēc vasarā tās vajadzētu nomainīt ar citām puķēm,” pamato I.Tīcs. Aprīļa pirmajā pusē tiks atvērts dārzu centrs Alūksnē, kurā varēs izvēlēties stādus.
Mārīte Dzene

(Turpinās no 1.lappuses)
Pavasarī iecienīti sīpolu lociņi
Ne tikai vietējos, bet arī apkārtējos novados Zaļajos tirdziņos daudzi meklē Pededzes pagasta zemnieku saimniecības „Bērzzemnieki” stādus un produkciju, sevišķi iecienīti ir kāposti, bet tagad pavasarī – sīpolu lociņi. Saimniecības īpašniece Vita Brilte stāsta, ka darbs siltumnīcās tika sākts ar 1.janvāri. Stādi tiek audzēti vairumā, lai pietiktu gan pašiem dārzeņu audzēšanai, gan arī pārdošanai. „Viss aug jau 3 mēnešus. Kāpostu stādiem redzami zaļi deguntiņi. Arī salātiem, gurķiem, kabačiem, puraviem un sīpoliem. Tāpat puķēm – lilijām, begonijām, leduspuķēm un petūnijām. Tomāti jau drīz ziedēs. Drīz varēs atkal piedāvāt sīpollokus,” saka V.Brilte. Viņa izvēlas tikai profesionālās sēklas, ko pasūta izplatītājiem. Šķirnes ir jau pārbaudītas un atzītas par labām, tāpēc to sortiments paliek gandrīz nemainīgs.

Sēklas ievāc paši
Savukārt Ziemera pagasta bioloģiskajā saimniecībā „Polieši” stādus audzē tikai savām vajadzībām, lai izaudzētu agros dārzeņus. 30.martā tika iesēti salāti. Arī sēklas kāļiem un sīpoliem audzē paši, jo kodinātas sēklas nav atļauts izmantot, bet bioloģiskajām sēklām ir maza izvēle. „Audzējam veco labo Latvijas kāļu šķirni. Izaug prāvi un garšīgi kāļi, kas labi saglabājas. Arī ķirbju sēklas un pupas ir pašu audzētas. Tām nav vajadzīgas ne atļaujas, ne arī izdevumi. Tiesa, burkānu nekodinātas sēklas gan pērkam. Sējam ‘Nantes’ tipa burkānus,” stāsta „Poliešu” saimnieks Arvis Paulovičs. Burkānus sēj trīs reizes: pirmo reizi agri pavasarī, tiklīdz uz lauka var uziet, otro reizi – maija beigās un trešo reizi – ap Jāņiem, atkarībā no laika apstākļiem. Zemnieks dārzeņus un kartupeļus audzē skolu ēdnīcām, kā arī pārdod rīdziniekiem. Ir atrasta sava tiešās tirdzniecības niša, kurā pieprasījums saglabājas nemainīgs. „Nav paredzēts paplašināt kādas kultūras audzēšanu vai arī sākt audzēt kaut ko jaunu. Stabils noiets ir kāļiem, apmēram mēneša laikā pēdējie būs iztirgoti. Arī ķiplokus pērk ļoti labi,” atzīst A.Paulovičs.

Pirmie tomāti jau izpiķēti
„Ne visiem padodas stādu audzēšana, turklāt daudziem nav laika, lai no sēkliņām izlolotu tomātu vai citus dēstus. Tad, protams, labāk tos iegādāties no profesionāliem audzētājiem. Man ir jau daudzu gadu pieredze, tāpēc gribu pati redzēt, kas un kā izaug no sēkliņām. Taču jārēķinās, ka stādi ir vārīgi. Tos vajag noēnot no saules, nodrošināt svaigu gaisu telpā, jo augi elpo tāpat kā mēs,” stāsta alūksniete Solveiga Miezīte, kuras padomos ieklausījušies daudzi. Ievērojot sējas kalendāra ieteikumu, viņa pirmos tomātus iesēja 21.februārī. Tagad tie ir jau izpiķēti un gaida laiku, kad varēs stādīt siltumnīcā. Tiek audzēti arī siltumnīcu gurķu un arbūzu stādi, kas tiks stādīti uz lauka. „Ja ir saulaina vasara, tad arbūzi nogatavojas, bet lietainos laika apstākļos tie nonīkst,” secina S.Miezīte.

Labiem stādiem - piemērotus apstākļus
Kamēr kaut ko audzē tikai savām vajadzībām vai priekam, tikmēr sēklu izvēle ir vienkārša. Tās var iegādāties jebkur – tirgos, lielveikalos vai internetā. Krāsainās paciņas tā vien vilina, bet izvēli ietekmē arī atlaides vai jaunu šķirņu parādīšanās. S.Miezīte atzīst, ka iegādājusies nedaudz jaunu šķirņu gurķu sēklas. Jo agrāk vēlas izaudzēt labus stādus, jo piemērotāki apstākļi to augšanai ir jānodrošina – gaisma, siltums, gaisa un mitruma režīms, kā arī barības vielas. Diemžēl bieži vien tas nav iespējams uz platas palodzes dzīvoklī vai privātmājā. Savukārt siltumnīcai jābūt apkurināmai, ja ārā temperatūra vēl ir zem nulles. Sēklas stādiem S.Miezīte diedzē kūdras maisījumā „Terra vita” jeb dzīvā zemē. Kad stāda siltumnīcā vai uz lauka, tad augsni papildina ar biohumusu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Stādaudzētājiem - jau liela rosība

Kategorijas