Kur izdevīgāk strādāt un kur vairāk var nopelnīt?

2016. gada 8. aprīlis 00:00

1441

Daudzi zina, ka algas var atšķirties no jūsu dzīvesvietas un to nosaka dažādi faktori - gan godīgi, gan ne. Vai jūs strādājat drošā vidē un cik vispār grūti vai viegli uzmeklēt atbilstošus darbiniekus dažādu nozaru darba devējiem? Alūksnes un Apes novados ir darba devēji, kuri atzīst: darbiniekus atrast ir grūti, taču ir arī tādi, kuriem nekad netrūkst strādnieku, kā arī algas ir tik apmierinošas, ka cilvēki nedomā doties meklēt darbu kur citur. Gada laikā gan, diemžēl, vēl aizvien turpina palielināties vidējā atalgojuma starpība starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām.

Rīga un reģioni: lielas
atšķirības
Interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” ikgadējā atalgojuma pētījumā noskaidrots, ka situācija darba tirgū katru gadu turpina uzlaboties – samazinās bezdarbs, palielinās darba vietu skaits un atalgojums. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros, kā arī palielinājusies starpība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka 2015.gadā vidējā neto mēneša darba samaksa, ieskaitot prēmijas, ir palielinājusies par 5 %. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, bet zemākais – izglītībā, kultūrā un veselības aprūpē. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un pārdošanas jomā. Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59 %, kas ir par 13 % lielāka atšķirībā nekā pētījuma datos pirms gada. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Centrālās statistikas pārvaldes datos norādīts, ka 2015.gadā vidējā darba samaksa visstraujāk palielinājusies nozarēs, kurās algu līmenis bijis starp zemākajiem: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,6 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,9 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3 %, tirdzniecībā – par 9,0 % un apstrādes rūpniecība – par 8,5 %. Straujāk atalgojums palielinājies arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (pieaugums - par 7,8 %), kur vidējā alga 2015.gadā bija otrā lielākā valstī.

Trīs populārākie bonusi
“CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš uzsver, ka situācija darba tirgū katru gadu no vienas puses uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses – pasliktinās, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību un motivāciju, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, liela daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus – gan palielinot atalgojumu, gan piedāvā plašāku labumu grozu. No papildus mēneša algai saņemtajiem bonusiem trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens un citi), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Tāpat visai bieži starp papildus mēneša algai saņemtajiem labumiem ir apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ, elastīgs darba laiks un papildu kursi, semināri. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka kopā ar mēneša algu nesaņem nekādus papildu labumus.

Ir strādāt negribētāji
Alūksnes novada kokapstrādes uzņēmuma SIA “Verners un draugi” valdes priekšsēdētājs Verners Kalējs piekrīt, ka darbiniekus ir grūti atrast. “Tagad Eiropa paredz miljonus, lai tos iedalītu bezdarbniekiem un trūkuma cietējiem, bet būtu citādāk, ja to naudu iedalītu uzņēmējiem. Mans uzskats ir, ka lielā mērā bezdarba valstī nav. Daudzi kliedz, ka nav darba, bet tā gluži nav. Cilvēki negrib strādāt un degradējas,” domā V.Kalējs. Lai atrastu darbinieku, reizēm gandrīz vai esot jāiet un jālūdzas, lai cilvēks nāktu strādāt! “Es nevaru ņemt kuru katru - ņemu darbā tādus cilvēkus, kuriem varu uzticēties. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk un saka, ka strādās, bet, augstākais, pēc divām nedēļām jau ir prom. Ir cilvēki, kuri negrib strādāt un tā arī pasaka, ka viņi var naudu un visu pārējo saņemt sociālajā dienestā,” stāsta V.Kalējs. Viņa uzņēmumā strādā aptuveni 25 darbinieki, bet V.Kalējs teic, ka varētu darbā pieņemt vēl darbiniekus, taču nav īsti, ko ņemt. “Labāk lai paliek strādāt tie, kuriem es uzticos. Uzskatu, ka ir nevis bezdarbnieki, bet strādāt negribētāji. Varbūt no manas puses tas skan skarbi, bet tur nav ne ko pielikt, ne atņemt,” teic V.Kalējs.
Vairāk, jo lielāks apgrozījums
Runājot par to, kāpēc algas lielpilsētās ir lielākas, V.Kalējs min arī negodīgumu. Viņš uzskata, ka lielpilsētās nevar izķert tos, kuri strādā nelegāli. “Tur ir shēma shēmas galā. Mūs mazpilsētā visi dienesti aplaiza tā kā ledenes no visām pusēm, bet lielpilsētās var nemaksāt tik daudz nodokļu un samaksāt cilvēkam. Varbūt tāpēc viņiem arī sanāk lielāka alga, bet, protams, ir arī nozares, kurās vienkārši ir lielāks apgrozījums, piemēram, celtniecībā un apkalpojošajā jomā. Tur arī var atļauties maksāt vairāk, jo apgrozās vairāk cilvēku nekā mazpilsētā,” teic V.Kalējs.
Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa informē, ka visvairāk pārkāpumu Latvijā tiek konstatēts tieši sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās. Nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, Nodokļu kontroles pārvalde pērn ir veikusi 213 pārbaudes, kurās pārbaudīta normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošana saistībā ar kases aparātu lietošanu, tajā skaitā darbības, lai slēptu vai samazinātu ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu.

Vaina - kaut kur pa vidu
Alūksnes novadā ir arī uzņēmumi, kuros neizjūt darbinieku trūkumu. Piemēram, kokapstrādes uzņēmuma SIA “4 Plus” valdes loceklis Askolds Zelmenis uzsver, ka uzņēmumā vakances parādās reti un tās ātri aizpildās. “Vienmēr ir rezervē iespējami atbilstoši cilvēki, kas ātrāk vai ne tik ātri ir gatavi uzsākt darba attiecības ar “4 Plus” uzņēmumu. Šajā ziņā paldies visiem “4 Plus” darbiniekiem, ka gadiem ir uzticīgi savām darba vietām,” teic A.Zelmenis un uzsver: katram pašam vajadzētu sevi novērtēt, cik liels speciālists vai cik apķērīgs, disciplinēts un veikls kā strādnieks viņš ir. “Domāju, ka ikvienu darba devēju interesē tieši šādi cilvēki. Gan jau vaina ir kaut kur pa vidu - bieži darbiniekiem šķiet, ka viņi ir tik labi un pelnījuši daudz labākus apstākļus un atalgojumu, bet noteikti ir arī daudz darba devēju, kuri negrib vai nemāk ģenerēt labus darba apstākļus un attiecīgi atalgojumu. Vienmēr arī darbiniekiem ar savu iniciatīvu un priekšlikumiem ir jābūt iespējai palīdzēt darba devējam sakārtot un uzlabot darba vietu,” pauž A.Zelmenis.
Kas attiecas uz bonusiem, “4 Plus” saviem darbiniekiem nepiedāvā kādas īpašas apdrošināšanas vai veselības polises. “Visiem darbiniekiem ir nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises. Atsevišķiem darbiniekiem nepieciešamības gadījumā tik nodrošinātas speciālās apmācības. Administrācijas darbiniekiem tās notiek biežāk. Arī nekādi īpašie bonusi pie mums nav - pēc labi pastrādāta pusgada prēmijas Ziemassvētkos un Jāņos, pabalsts tuva ģimenes locekļa zaudēšanas gadījumā. Mums svarīgāk ir ikdienā darbiniekus nodrošināt ar siltām, gaišām telpām, darba drēbēm, apaviem, cimdiem, austiņām. Lai blakus būtu tīra tualete, silta duša un dzeramais ūdens,” teic A.Zelmenis.

Kopīgi pieredzes apmaiņas braucieni
Savukārt Apes novada uzņēmuma “Very Berry” vadītāja Gundega Sauškina norāda, ka viņu uzņēmumā nav daudz bonusu. “Pastāvīgie darbinieki mums ir diezgan stabili un strādā jau ļoti ilgi. Mums nav īpašu bonusu, veselības apdrošināšana ir ļoti dārga un to vairs neiegādājamies, bet ar visu kolektīvu braucam pieredzes apmaiņā un ekskursijās. Bijām Vācijā pieredzes apmaiņā, un tas zināmā mērā arī ir bonuss,” stāsta G.Sauškina.
Viņa uzsver, ka sezonas darbiem ir grūti atrast darbiniekus. Grūtības sagādā arī tas, ja cilvēks ilgstoši nav strādājis. Cilvēks pierod pie nestrādāšanas, un šādiem cilvēkiem ir grūti nostrādāt pilnas darba dienas. Uzņēmumā “Very Berry” algas tiek izmaksātas katru piektdienu, un šādi cilvēki nereti saņem algu un izdomā, ka pēc tam var kādu laiku uz darbu nenākt. G.Sauškina uzsver, ka šādi darbinieki nereti arī ir zaudējuši darbaspējas un viņu padarītā darba kvalitāte vairs nav tik laba. Meža ogu sezonā daudzi izvēlas doties mežā un pelnīt naudu tur, bet, protams, netrūkst arī tādu cilvēku, kuri vienkārši neko negrib darīt.

Deklarē sezonas darbiniekus
“Mums radās arī problēma ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Bezdarbnieki var strādāt, ja nemaldos, divus mēnešus. Tie cilvēki, kuri nostrādāja īsu brīdi pie mums, vēlāk aizgāja uz aģentūru, kur viņiem esot pateikts, lai uzmanās no mūsu uzņēmuma un sezonas darbiem, jo tagad sezonas strādniekiem ir atvieglotā nodokļu likme un viņu pašu, valsts iestāžu nesaskaņotu darbību dēļ rodas kaut kādas problēmas ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām, jo netiek saņemtas ziņas, kaut gan viņiem visiem ir dota pieeja pie Lauku atbalsta dienesta sistēmas, kur var tikt klāt visiem datiem! Nedrīkst taču cilvēkiem teikt, ka problēmas ir ar mūsu uzņēmumu! Tās nav mūsu problēmas, bet viņu problēmas, ja viņi nevar savas darbības saskaņot savā starpā. Par šo jautājumu esam runājuši arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru Rīgā, kur mums solīja to risināt,” pauž G.Sauškina. Viņa arī uzsver, ka Apes novadā uzņēmums “Very Berry” ir vienīgais, kas deklarē sezonas darbiniekus. “Lai skatās labāk uz tiem, kuri nedeklarē savus strādniekus, nevis uz tiem, kuri strādā legāli. Pagājušajā gadā mums bija 87 sezonas strādnieki, un tas ir daudz,” stāsta G.Sauškina. Viņa uzsver, ka daudzi cilvēki dodas strādāt uz ārzemēm, taču arī te, strādājot tādu stundu skaitu, alga būtu laba. “Tur ir jāstrādā 12 stundas un ir jāstrādā obligāti. Nez kāpēc cilvēki iedomājas, ka tur vajag strādāt un tur var nopelnīt, bet arī pie mums, strādājot 12 stundas, var nopelnīt ne mazāk! Bet Latvijā cilvēkiem mājās ir govis, saimniecība, tad siens jāvāc un vēl citi darbi,un nesanāk nopelnīt tik daudz,” vērtē G.Sauškina.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva informē, ka dati par sezonas darbu veicējiem ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestā un var gadīties, ka rodas komunikācijas problēmas starp darba devēju un dažādām instancēm, taču tās visas ir atrisināmas. “Bezdarbnieka statusā esošie var strādāt divus mēnešus un vēlāk nezaudēt savu statusu. Aizvien vairāk darba devēju oficiāli reģistrē sezonas darbiniekus. Šāda prakse ir pieejama jau trīs gadus un tā ir izdevīga gan darba ņēmējam, jo par viņu tiek maksāti nodokļi, gan uzņēmumam,” teic S.Indričeva.

Lielākas iespējas nopelnīt
Alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, pastāstīja, ka nepilnu gadu strādājusi kādā no Alūksnes veikaliem. Viņa uzskata, ka darba devējs pret viņu nav izturējies īsti godīgi, jo atlaidis no darba bez kāda liela iemesla. Lai arī alga viņu ir apmierinājusi, paliekot bez darba, viņa vairs nav spējusi uzmeklēt darbu citur un pēc vairākiem mēģinājumiem nolēmusi doties strādāt uz Angliju, jo Latvijā bija paņemts kredīts, ko vajadzējis atmaksāt. Alūksniete Anglijā dzīvo jau gadu un pagaidām neplāno atgriezties uz dzīvi Alūksnē.
Savukārt kāda cita alūksniete, kura arī vēlējās būt anonīma, stāsta, ka viņai nācies ilgāku laiku būt bezdarbniecei, jo darbavieta tikusi reorganizēta. Viņa nav vēlējusies braukt uz ārzemēm un darbu atradusi Alūksnes novadā, taču tas, protams, nav tik labi apmaksāts. Viņa mēnesī saņem vien 150 eiro, tāpēc izdzīvot ļauj piepelnīšanās, kā arī viņas mammas ienākumi. Viņa uzskata, ka darbu noteikti var atrast, taču ir grūtāk, ja ir jauna ģimene, kurā ir arī bērni. “Nepiekrītu īsti tam, ka darbu var atrast visi, kuri meklē. Protams, kaut kādu jau var atrast, bet, ja jāuztur bērni vai ir kādas parādsaistības, uzskatu, ka prātīgāk ir doties uz lielpilsētu, kur maksā vairāk, vai pat uz ārzemēm. Protams, tur arī par dzīvošanu naudas aiziet vairāk, taču ir lielākas iespējas nopelnīt. Es neuzskatu, ka bez darba dzīvo tikai slinkie. Pati varu strādāt mazapmaksātu darbu, jo man pietiek, taču ir situācijas, kurās nepietiek, un es nesaskatu neko sliktu tajā, ka cilvēki meklē labākas iespējas un dodas prom no novada,” uzskata sieviete. ◆

Fakti

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta, ka šogad atalgojumā varēs novērot salīdzinoši strauju vidējās darba samaksas kāpumu. Tomēr pieauguma temps varētu balansēt ap 5 %, jo salīdzinājumā ar 2015.gadu šogad minimālās algas palielināšanas ietekme būs mazāka. Aktivitātes darba tirgū liecina, ka atalgojuma izmaiņas visdrīzāk būs saistītas ar jomu speciālistiem un vadības darbiniekiem. Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statiski, var radīt cīņa ar ēnu ekonomiku. Taču ir jārēķinās, ka atalgojuma kāpuma un pašreizējā darbaspēka nodokļu sloga, kā arī plašo iespēju dēļ interese palikt ēnā būs milzīga.

Interneta vietne “www.algas.lv”

Interneta vietnē “www.algas.lv” jūs varat iegūt apmēram 500 amatalgu salīdzinājumu. Amatu saraksts atspoguļo darba tirgu Latvijā, un tas tiek nepārtraukti atjaunināts. Interneta vietnes mērķauditorija ir darba ņēmēji, kas vēlas salīdzināt savu algu, un uzņēmumi, kuriem ir svarīgi piedāvāt tirgus situācijai atbilstošu atalgojumu saviem darbiniekiem. Darba ņēmēji var iegūt savas amatalgas salīdzinājumu ar citiem darbiniekiem, kas ieņem šādu amatu tajā pašā reģionā. Ikviens, kas piedalās algu aptaujā, kļūst par respondentu un saņem bezmaksas algu salīdzinājumu. To veido citi respondenti atbilstoši amatam un reģionam, kur tiek aizpildīta anketa. Katra respondenta sniegtie dati ir spēkā vienu gadu, un ievadītā informācija nekādā veidā netiek mainīta. Visi algu aptaujas dati ir anonīmi. “Www.algas.lv” algu salīdzinājums nodrošina bezmaksas rezultātus darbiniekiem, kuri vēlas savu algu salīdzināt ar citu algām, kā arī bezdarbniekiem, studentiem un tiem darbiniekiem, kuri vēlas noskaidrot algas konkrētiem amatiem, lai salīdzinātu tās ar saviem priekšstatiem.

Pašvaldību priekšsēdētāju algu salīdzinājums viena
mēneša griezumā (neto):

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (dati pieejami no šīgada janvāra algas) – 1220,32 eiro.
Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju (dati pieejami no šīgada februāra algas) – 755,74 eiro.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (dati pieejami no šīgada februāra algas) – 1762,46 eiro.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis (dati pieejami no šīgada februāra algas) – 1530,62 eiro.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (dati pieejami no šīgada janvāra algas) - 1509,92 eiro.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (dati pieejami no šīgada februāra algas) – 1193,27 eiro.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (dati pieejami no šīgada janvāra algas) – 1168,85 eiro.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kur izdevīgāk strādāt un kur vairāk var nopelnīt?

Kategorijas