Skaistumkopšanas valdnieks, meistars un skolotājs

2016. gada 8. aprīlis 00:00

6309

“Darbs ir mans vaļasprieks un mana dzīve!” saka alūksnietis, salona “Skaistuma darbnīca” valdes priekšsēdētājs un talantīgais friziera meistars Māris Vīgups. Viņš ir pārliecināts - ja cilvēks ir mierā ar sevi, mīl sevi, tad arī apkārtējie ir mierā ar tevi.
Līdz četru gadu vecumam ar vecākiem dzīvoja Bejā, vēlāk Kolberģī. Skolas gaitas uzsāka Alūksnē, bet, tā kā bija ļoti aktīvs puisis, vecāki aizsūtīja mācīties uz Bejas pamatskolu. Māris uzskata, ka tas bijis viens no vecāku prātīgākajiem lēmumiem. Pēc 9.klases absolvēšanas mācījās 39.arodvidusskolā Rīgā. Atceroties šo laiku, Māris saka: “Traks džeks – 15 gados uz Rīgu, bet tā vajadzēja. Neteikšu, ka toreiz tā bija mērķtiecīga izvēle – kļūt par frizieri. 15 gadu vecumā cilvēkam nav mērķtiecīgu ideju – vismaz man nebija. Tā bija apstākļu sakritība.” Nedaudz pastrādājis Rīgā, atgriezās Alūksnē, strādāja vairākās frizētavās, līdz nonāca tur, kur ir šobrīd: friziera meistars, salona īpašnieks un treneris jaunajiem frizieriem. Māri daudzi pazīst arī kā alūksnieti, kurš ir sociāli līdzatbildīgs un atbalsta labdarību. Viņš pats uzskata, ka tā ir kā atgriezeniskā saikne: kādā brīdī viņš palīdz sabiedrībai, kādā – sabiedrība ir laba pret viņu. Sarunā ar “Alūksnes Ziņām” viņš dalās pārdomās par skaistumkopšanu un to, kā ir būt uzņēmējam.
- Šoruden paliks 10 gadi, kopš esi “Skaistuma darbnīcas” īpašnieks. Kāds bijis šis laiks?
- Tā bija daudzu apstākļu sakritība – kā vienmēr. Kaut kas savs ir katra meistara sapnītis - kādam klusāks, kādam skaļāks. Izaugsmi un attīstību parasti attiecina uz lielām lietām. Man arī tas kādreiz bija, bet nu jau ir pārgājis. Tagad gribas mazāk, bet kvalitatīvāk un tā, kā man gribas. To sevī vērtēju kā izaugsmi. Man ir jāieklausās klientos, bet tajā pašā laikā viņi arvien vairāk ieklausās manī – uzskatu, ka tā ir vislielākā katra meistara izaugsme, kad tevi novērtē, nāk pie tevis pēc padoma. Tas ir mirklis, kad klients vairs nepērk tikai mūsu darbu, bet pērk arī mūsu gaumi - tā ir pievienotā vērtība mūsu darbam. Salona devīze ir “Mīlēt sevi ir tik viegli!” – jo, nākot uz salonu, sieviete, vīrietis dara kaut ko savam ķermenim - tā ir sevis mīlēšana. Ja labi jūtas ķermenis, tad labi jutīsies arī gars. Skaistumkopšana mūsdienās jau ir nepieciešamība, jo cilvēki, izejot sabiedrībā, socializējoties, domājot par izskatu, parāda savu attieksmi pret pasākumu, kurp dodas. Skaistumkopšana vairs nav luksuslieta, kā uzskatīja agrāk.
- Pastāsti par pārmaiņām “Skaistuma darbnīcā”!
- Tās notiek nemitīgi, katru dienu, kopš salons atvērts, jo tas dzīvo savu dzīvi. Kadru mainība ir diezgan liela, kas, manuprāt, ir normāli, jo mūsu meistari “izaug”: šeit izveidojas viņu karjeras un rodas vēlme kaut ko mainīt. Agrāk pārdzīvoju, ka darbinieki iet prom, bet tagad uztveru to veselīgi, jo “Skaistuma darbnīca” viņiem ir vieta izaugsmei. Katrs cilvēks, kurš ienāk salonā, tam kaut ko atnes – radošo garu - un kaut ko paņem sev līdzi. Salons ir kā bērns: pirmajā gadā mācās staigāt, tad parādās niķi, mācās kaut ko jaunu. Es savā salonā jūtos labi, un tas ir galvenais – katram jāsāk ar sevi. Ja es jutīšos labi, tad arī patiks darbiniekiem un klientiem.
- Vai Alūksnes sievietes prot rūpēties par saviem matiem?
- Jā. Es kategoriski nesaku, ka matus nevar krāsot mājas apstākļos – var! Katram klientam ir prasības pret savu ārējo izskatu un dzīves komfortu. Salona klientam tās noteikti ir augstākas. Kāds nāk uz salonu tikai nogriezt matus, bet kāds nāk uz salonu darīt visu – viņam mājās nav pat šampūna un nagu vīles! Līdzīgi ir ar stāstu, cik bieži tad vajag mazgāt matus. Viens to darīs katru dienu, otrs – daudz retāk. Mana pamatfilozofija ir skaisti, veseli un kopti mati. No tā varbūt nedaudz cieš kreativitāte, bet mēs dzīvojam Baltijas reģionā, tādēļ mūsu cilvēkiem ir skandināvu tipa mati: diezgan smalki, trausli, kas krasas un biežas kreatīvas pārmaiņas nemīl.
- Kādas ir šābrīža modes tendences matiem?
- Modē ir individualitāte, nevis šabloni. Jo tu esi citādāks, jo vairāk spēj atšķirties no pūļa un esi modernāks. Mode ir ļoti drosmīgiem cilvēkiem. Mode vairs nav tikai mati un apģērbs – tas jau ir dzīvesveids un cilvēka domāšanas veids. Galvenais, lai cilvēks ar to, ko nēsā, ir harmonijā pats ar sevi. Ja tā būs, tad neviens glancētais žurnāls, draudzene nepārliecinās, ka tas nav labi.
Beidzot ir atdzīvojies segments – vīrieši. Tā ir normāla parādība, ka viņi ir starp salona klientiem un nāk ar savām prasībām ķermeņa kopšanai, matiem. Manikīrs un pedikīrs vīrietim ir normāla parādība, jo kopts vīrietis – tas ir vīrišķīgi. Pirms gadiem desmit vīrietis salonā bija: “Vou!” Tagad koncepts ir mainījies, turklāt globāli. Pasaulē attīstītajās valstīs brutālā vīrieša tēls, kas savulaik radās, jo vīrietim bija jāstrādā smags, fizisks darbs, ir mainījies, jo šodien vīrietis var sēdēt forvardera kabīnē un visu dienu griezt mežā kokus, spaidot podziņas, nevis turot zāģi rokā!
- Un pēc kā salonā taujā vīrieši?
- Arī tas ir individuāli. Viņi palēnām sāk lietot kosmētiku, matu veidošanas produktus, jo pirms tam atzina tikai dušas želeju un šampūnu. Vīriešiem ir aktuāla matu krāsošana, manikīrs, pedikīrs – koptas vīrieša rokas, kājas ļoti novērtē sievietes. Un, kas pats galvenais – tas viss ir vīrišķīgi! No tā vīrietis nekļūst sievišķīgs – joprojām ir vīrišķīgs, bet kopts.
- Kā mainījušās sieviešu prasības skaistumkopšanā?
- Latvijas sievietes skaistumkopšanā ir ļoti izglītotas – manuprāt, vienas no izglītotākajām pasaulē, jo pārzina daudz vairāk, nekā viņām ikdienā vajadzētu. Viņas pašas iegūst informāciju, izglītojas, uz salonu nāk sagatavojušās, zina atsauksmes par produktiem, uzdod jautājumus, un raisām diskusijas. Ļoti bieži arī es kā frizieris no klientiem uzzinu kaut ko jaunu skaistumkopšanas jomā.
- Esi frizieris, kurš nemitīgi papildina savas zināšanas izglītojoties.
- Vislabāk mācīties ir tad, kad jūtu - man to vajag, jo trūkst informācijas, iemaņu. Es vispirms ieguvu amatu, strādāju, līdz sapratu, ka man pietrūkst zināšanu uzņēmējdarbībā. Tad bija iespēja vadīt apmācību nodarbības bezdarbnieku grupām. Tajā mirklī sapratu, ka man pietrūkst pedagoģisko zināšanu, tādēļ studēju arī pedagoģiju.
Šobrīd ir interesants mirklis, jo gadu mācu jaunos frizierus. Esmu iekļauts starptautiskā Baltijas frizieru komandā, kas pārstāv zīmolu “Wella”, esmu šī zīmola treneris Vidzemes reģionā. Tas man ir garš un sarežģīts mācību process, kura laikā gūstu papildus zināšanas par semināru vadīšanu un maksimāli efektīvākas informācijas nodošanu. Kompānija “Wella” Rīgā nesen atvēra savu starptautisko studiju – prieks, ka tā ir tieši Latvijā! – un veido jaunu komandu, kuras sastāvā esmu arī es. Šobrīd es tur mācos, lai apgūtu psiholoģiskās prasmes darbā ar klientu, tehnoloģijas, darbu ar produktiem, kas man ir tuvs, un lai šīs zināšanas pēc tam nodotu tālāk citiem kolēģiem. Studijā pie mums brauc profesionāli, starptautiski atzīti frizieri, kuri ir kā radošie direktori un rada tendences, māca mūs, lai mēs, salonfrizieri, varētu pēc tam mācīt citus, piedāvāt un ieviest tendences caur interpretāciju katram individuāli. Prezentāciju seminārus jaunajiem frizieriem vadu jau vairākus gadus, bet organizēt apmācības šādi – tas man ir kaut kas jauns.
- Kā tu raksturotu biznesa vidi Alūksnē, kā ir būt uzņēmējam šeit?
- Salona darbība nevadās pēc ierastajiem uzņēmējdarbības pamatprincipiem – savos lēmumos bieži redzu amatniecības pamatprincipus. Ja uzņēmēja pamatprincips ir attīstīt, investēt, pelnīt, tad amatnieks ir vairāk vērsts uz cilvēku, sava pakalpojuma augstu pievienoto vērtību. Kolēģiem bieži saku, ka labāk ir neizdarīt, nekā izdarīt slikti. Jā, klients aizies dusmīgs, ka viņam neizdarīja, bet, ja izdarīs slikti, viņš būs vēl dusmīgāks.
- Nesen “Skaistuma darbnīca” saņēma balvu kā “Latvijas labākais tirgotājs 2015”, šodien saņemsi Alūksnes novada pašvaldības apbalvojumu uzņēmējdarbībā.
- Nenoliedzami – tas ir ļoti patīkami! Konkursam “Latvijas Labākais tirgotājs” mūs pieteica Alūksnes novada pašvaldība, kas jau bija darba novērtējums. Tas ir patīkami, ka pašvaldība lepojas ar šādu uzņēmumu. Konkursā saņēmām uzvarētāju diplomu, kas arī bija patīkami. Tā ir atgriezeniskā saikne.
- Nesen kopā ar domubiedriem Alūksnē sāki attīstīt ideju par glābējsilītes izveidošanu. Kāpēc?
- Arī tā ir atgriezeniskā saikne Alūksnes pilsētai. Es vienmēr ļoti dusmojos, kad daudzi saka: “Alūksnē jau nekā nav…” Un to saka alūksnieši, turklāt tādi, kuriem pieder diezgan! Tad esmu nikns, jo tas viss taču te ir iegūts: darbs, ģimene, viss cits. Jā, esam paši pie tā strādājuši, bet bez šīs pilsētas, cilvēkiem nekā no tā nebūtu. Kad pašam piedzima dēls, uz daudzām lietām sāku raudzīties citādāk. Pirms desmit gadiem man glābējsilīte prātā neienāktu! Ideja par tās izveidi pieder veterinārārstei Signei Gorbānei. Tiesa, pēc pirmās publikācijas vietējā presē par glābējsilīti nācās dzirdēt, ka caur šo ideju grasos kandidēt pašvaldību vēlēšanās! Varu visus nomierināt, ka es šobrīd negrasos kandidēt politikā. Politika ir kompromisu māka, kas jāprot, pretējā gadījumā cilvēks politikā paliek par klaunu. Man nav saprotams, kā vispār kāds var būt pret glābējsilītes izveidi Alūksnē! Tas būs garš un komplicēts process, bet mēs to izdarīsim.
Arī sadarbība ar Alūksnes un Apes novada fondu, labdarība – tas viss ir saistīts ar manu darbu: atnāk klients un neformālās sarunās rodas daudz labu ideju. Neesmu labdarībai ziedojis milzu summas – ne vienmēr tas ir vajadzīgs, jo reizēm vairāk vajag aktualizēt sabiedrībā kādu problēmu. Ir tik forši, ka salonā ar klientiem varam runāt par labdarību, nevis kaimiņu Jāni! Saloniem izsenis piemitusi klačošanās. Mēs savā salonā pievēršamies profesionālām, sociālām un globālām sarunām. Arī par glābējsilītes nepieciešamību Alūksnē vispirms starp saviem klientiem, kurus augstu vērtēju un kuru viedoklī ieklausos, veicu aptauju – viedokļi bija ļoti interesanti un dažādi.
- Pastāsti par ģimeni un brīvo laiku!
- Darbs ir mans vaļasprieks un mana dzīve, bet protu frizieris būt darbā un ārpus darba. Izejot sabiedrībā, pirmais, ko ieraugu, nav cilvēku mati un to stāvokļa novērtēšana. Mājās esmu vīrs un tēvs. Patriks vēl ir mazs, bet ļoti vēlos, lai izaug labs cilvēks. Bērns jau nav jāaudzina – viņš ir tikai jāmīl. Jāaudzina pašam sevi, jo bērns kopē mūs.
Man ļoti patīk ceļot. Nevaru lepoties ar to, ka esmu daudz apceļojis dzimto Latviju, bet šur tur ir būts arī ārpus Eiropas: Amerikā, uz Āzijas pusi. Pēdējos gados ne tik aktuāli ir kūrorti un šikas viesnīcas, bet ceļojums ar piedzīvojumu, izaicinājumu – esam kāpuši vulkānos, Kambodžā vairākas dienas gājuši pa džungļiem. Ceļoju kopā ar sievu, piedzīvojumu braucienos dodos kopā ar brāli Jāni – tas mums ir brāļu pasākums. ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Māris Vīgups.
◆ Dzimis: 1981.gada 2.martā Alūksnē.
◆ Izglītība: augstākā - pedagoģijā un uzņēmējdarbībā.
◆ Amats: frizieris, SIA “Skaistuma darbnīca” valdes priekšsēdētājs.
◆ Ģimene: precējies, sieva Jeļena, dēls Patriks (augustā paliks divi gadi).
◆ Vaļasprieki: ceļošana un darbs, jo Mārim darbs ir arī vaļasprieks.
◆ Moto: “Mīlēt sevi ir tik viegli!”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skaistumkopšanas valdnieks, meistars un skolotājs

Kategorijas