Vai jaunie ārsti vēlas strādāt Alūksnē un novadā?

2016. gada 15. aprīlis 00:00

3372

(Turpinās no 1.lappuses)
Veselības ministrs Guntis Belēvičs grib piespiest jaunos ārstus pēc rezidentūras beigšanas doties strādāt uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas, tomēr paši jaunie ārsti nebūt nav priecīgi par šo ieceri. Ir alūksnieši, kuri solījušies nākt strādāt uz Alūksni, taču ir daļa jauno ārstu, kuri nevēlas pamest galvaspilsētu un doties uz mazpilsētām. Reģionos trūkst jauno speciālistu un pašvaldībām jādomā, ko piesolīt un apsolīt, lai ārsti būtu!

Bez ambīcijām atpakaļ uz Alūksni
Alūksnietis Edgars Perevertailo ir viens no tiem jauniešiem, kurš apņēmies atgriezties dzimtajā pilsētā. Pēc studijām 2019.gadā E.Perevertailo Alūksnes slimnīcā vismaz piecus gadus strādās traumatologa specialitātē. To paredz noslēgtais līgums ar Alūksnes slimnīcu, jo Alūksnes novada pašvaldība finansē viņa rezidentūras apmācības. “To esmu parakstījis, un līdz šim brīdim nav šķitis, ka esmu kļūdījies savā izvēlē. Jāteic, ka man šī izvēle notika pavisam vienkārši. Pēc pamatstudijām netiku tur, kur biju iecerējis, tāpēc nāca piedāvājums no slimnīcas vadības. Man nav nekādu barjeru, pretenziju vai stereotipu par pilsētu, no kuras esmu. Mani viss apmierina, kā ir. Nereti jaunajiem cilvēkiem ir ambīcijas, augstas vēlmes, lai veiksmīgi realizētu savus mērķus. Man šādu ambīciju nav. Man arī nav ambīciju tajā lietā, ko es daru. Es sevi neredzu savā profesijā kā ambiciozu un perspektīvu kadru. Redzu sevi Alūksnē arī ilgāk nekā noteiktos piecus gadus,” atzīst E.Perevertailo.
Viņš saprot tos jauniešus, kuri pēc studijām nevēlas doties uz reģioniem, bet grib palikt Rīgā, Pierīgā vai doties uz ārzemēm. Tāpat arī viņš lieliski saprot ministriju, jo apmēram 60 procenti studentu nav rīdzinieki, bet atpakaļ uz reģioniem nedodas. “Es šos jauniešus saprotu. Zinu, cik daudz studenti ir ieguldījuši sevis izglītošanai, cik mērķtiecīgi tiecas uz kādu konkrētu mērķi. Ieguldīts ir ļoti daudz! Un neviens negrib kāpties, tā sakot, soli atpakaļ. Man nav tādu ambīciju, es zinu, ko es varu un ko es nevaru izdarīt. Tāpēc es būšu tur, kur es būšu,” pauž E.Perevertailo. Viņš ir pārliecināts, ka viss ir savstarpēji saistīts. Arī mazajā rezidentūras vietu skaita attiecībā pret studentu skaitu, kas pabeidz studijas, ir savs patiesības grauds. “Ja tā nebūtu, kādā brīdi rastos situācija, ka konkrētu specialitāšu speciālistiem vienkārši var nebūt, ko darīt,” saka jaunietis. Rezidentūrā viņš ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā.

Attīstot reģionus, cilvēki atgriezīsies
Alūksniete Zane Svikle šobrīd ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas ārsts-rezidents. “Es neatbalstu jaunos noteikumus par obligātu rezidentūras atstrādi reģionu slimnīcās. Ārstu trūkums reģionos būtu jārisina citādākā veidā. Jau šobrīd jaunie ārsti pēc studiju beigšanas strādā jeb iziet rezidentūru valsts noteiktā darbavietā, kas vidēji ir pieci gadi. Rezidentūra nozīmē ne tikai mācības un izglītošanos kursos, semināros, kongresos, zinātnisko pētniecību, bet arī pilnas slodzes ārsta darbu ar papildu dežūrām arī brīvdienās un svētku dienās. Šobrīd jau esošos rezidentus piespiedu kārtā aizsūtīt uz kādu reģionu nevar, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā tikai ar nākamo rezidentūras konkursu. Šobrīd rezidentam ir brīva izvēle, vai viņš vēlas saistīt savu nākotni ar kādu reģionu,” norāda jauniete.
Z.Svikle atzīst, ka ir citi veidi, kā piesaistīt jaunos ārstus. “Ārstu un citu speciālistu trūkums reģionos būtu jārisina valstiskā līmenī, palielinot algas un sadarbībā ar pašvaldībām piedāvājot piemērotākus dzīves apstākļus jaunajiem ārstiem un viņu ģimenēm. Valstij vairāk jāatbalsta reģioni, lai sekmētu to attīstību un cilvēkiem kopumā būtu vēlme tajos atgriezties dzīvot,” saka jauniete. Viņa dalās pieredzē, ka daudzas pašvaldības ir pretimnākošas un jaunajiem ārstiem piedāvā darbu ar labu algu, stipendijas, apmaksātus dzīvokļus. Viņa nenoliedz iespēju, ka varētu atgriezties dzimtajā Alūksnē un pēc rezidentūras strādāt Alūksnes slimnīcā. Vien piebilst, ka pašvaldības stipendija rezidentūras gados būtu būtisks atbalsts un stimuls atgriezties. Lai gan viņa jau bija parakstījusi vienošanos, pašvaldība izdevusi jaunus noteikumus un stipendijai jāpiesakās vēlreiz. Vai jaunā ārste pieteiksies stipendijai, ir jautājums, uz kuru vēl jārod atbilde viņai pašai.

Perspektīvas mazpilsētās -
ierobežotas
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas rezidente Jolanta Umure nav tik noliedzoša un atzīst, ka problēma ar ārstu trūkumu reģionos kaut kādā veidā ir jārisina. “Savā ziņā tas būtu pareizi, jo arī reģionos vajag ārstus. Taču trūkst ne tikai ārstu, bet arī citu speciālistu, tāpēc būtu jābūt vienlīdzībai un arī citi speciālisti jāsūta šos trīs gadus uz reģioniem. No otras puses – šāda piespiedu sūtīšana nav pareiza, jo, mācoties un dzīvojot Rīgā, ne vienam vien ārstam izveidojas ģimene, ir darbavieta, citas saistības,” pauž J.Umure. Vēl viens aspekts, kāpēc jauniete neatbalsta šo ieceri, ir finanses. Rezidenti šajā laikā saņem minimālo algu, taču atsevišķos gadījumos rezidenti vispār negūst nekādus ienākumus. “Gribētos lielākas sociālās garantijas. Lai alga būtu lielāka nekā valstī noteiktā mēnešalga. Būtisks atbalsts būtu, ja pašvaldība nodrošinātu dzīvesvietu,” saka J.Umure.
J.Umure ir iecerējusi atgriezties un uzsākt darba gaitas Alūksnē. “Protams, gribas atgriezties dzimtajā Alūksnē, kur viss ir mīļš un pazīstams. No otras puses – iespējas un perspektīvas mazpilsētā ir ierobežotas. Piemēram, Alūksnē nav iespēju darboties zinātnē. Tāpat ir ar specifiskajām zināšanām, jo Alūksnē pacientu plūsma nav tik liela, tāpēc iemaņas zūd. Kā saka – jo vairāk operāciju veic, jo prasmīgāks esi,” norāda J.Umure. Viņa pateicas Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētājai Marutai Kauliņai, kura palīdz rast risinājumus finansiālos jautājumos, atbalsta un rūpējas par jaunajiem ārstiem.

Piespiežot radīsies pretestība
Santa Rappa šogad absolvēs Rīgas Stradiņa universitāti un būs fizioterapeite. Lai gan jaunietei ir iecere atgriezties Alūksnē, tas tomēr nenotiks tuvākajos gados. Lai kļūtu par labu fizioterapeitu, nepieciešams sertificēties un jāiziet dažādas apmācības. “Uzskatu, ka nevienu nevar piespiest strādāt tur, kur cilvēks nevēlas. Būtu tikai apsveicami, ja jaunie ārsti paši labprātīgi dotos strādāt uz reģioniem. Taču šādu jauno ārstu nav un nebūs tik daudz. Problēma ir tajā, ka veselības aprūpes sistēma ir nesakārtota. Nupat internetā varēja lasīt ziņas par to, ka reģionu slimnīcās sakarā ar finansējuma samazināšanos varētu nākties no darba atlaist ārstus. Tad kādēļ ir vajadzīga jauno ārstu piesaiste, ja jau ar tagadējo ārstu skaitu reģionu slimnīcās draud šāda situācija?” retoriski jautā S.Rappa.
Alūksniete Diāna Ģēģere pērn vasarā absolvēja Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžu un kļuva par medicīnas māsu. Šobrīd jauniete strādā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā par medmāsu kādai ģimenes ārstei. Viņa neslēpj, ka nākt strādāt uz Alūksni pašlaik nedomā. “Mani apmierina dzīve Rīgā un man patīk mans darbs. Varbūt pēc gadiem divdesmit trīsdesmit, kad vēlēšos mieru un klusumu, atgriezīšos Alūksnē. Veselības ministra ieceri atbalstu un saprotu, jo ģimenes ārstu laukos trūkst. Ja ir jaunieši, kuri gatavi strādāt reģionos, tad pašvaldībai viņus vajadzētu atbalstīt un nodrošināt ar dzīvesvietu, atbilstošu atalgojumu. Svarīgs būtu arī vietējo pieredzējušo ārstu atbalsts, lai viņi apmācītu, motivētu jaunos. Ir daļa jauniešu, kuri vienmēr sapņojuši par dzīvi lielajās pilsētās. Tie jaunieši nekad negribēs atgriezties reģionos. Tā ministrs panāks to, ka daudz mazāk jauniešu ar spējīgām un gudrām galvām neaizies mācīties medicīnu, bet gan izvēlēsies citu novirzienu, kur studēt un strādāt,” ir pārliecināta viņa.

Nav patriotisma un
pienākuma
Alūksnes slimnīcai šobrīd ir noslēgti septiņi līgumi ar topošajiem ārstiem. Tas nozīmē, ka šurp nāks strādāt traumatologs, ķirurgs, terapeiti-internisti, neirologs, ģimenes ārsts, kā arī ausu, kakla un deguna ārsts. “Kāpēc jaunie nenāk uz reģioniem? Viss ir saistīts ar atalgojumu medicīnā, medicīnas novērtējumu kā tādu. Pašvaldībām un slimnīcām gandrīz jārīko skaistumkonkursi, kaut kas jāpiesola, lai tik jaunie nāktu strādāt! No vienas puses tas ir amorāli un negodīgi pret tiem kolēģiem, kuri jau strādā. Pašvaldības mēģina šādi to jautājumu risināt, lai gan tas būtu jārisina valstij. Ko Rīga piešķir? Neko! Ne viņiem jādomā par jauniem kadriem, ne jāpiešķir viņiem dzīvokļi. Visu risina paši,” norāda Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Lai gan ir jaunieši, kuri negrib nāk strādāt uz dzimto pusi, interesi par darbu reģionos izrāda rīdzinieki. Arī Alūksnes slimnīca noslēgusi līgumus ne vien ar alūksniešiem, bet ar jaunajiem ārstiem, kuriem dzimtā vieta ir Rīga. Viņi darbā reģionos saskata vairāk pozitīvā nekā Rīgā. “Tā ir katra paša izvēle, piespiest nevienu nevar. Tas ir gluži kā ar Sprīdīti, kurš devās laimi meklēt apkārt. Jaunajiem nav patriotisma un pienākuma izjūtas pret savu novadu vai dzimto vietu. Varbūt alūksnieši noslēguši līgumus ar citām slimnīcām, to mēs nezinām. Nevienu ar varu pie dzimtās vietas nepiesiesi,” ir pārliecināta M.Kauliņa. Viņa arī norāda, ka ir cilvēki, kuri grib tālāk strādāt zinātnē. “Protams, te viņi to nevar realizēt. Tā ir bijis vienmēr. To var saprast. Ir vairāki dakteri, kuri sākuši strādāt mazās slimnīcās, bet turpina darboties zinātnē Rīgā. Strādāt lauku reģionā ir daudz grūtāk, jo semināri, kursi un tālākapmācības notiek Rīgā,” pauž M.Kauliņa.

Kurš sola vairāk?
Lai arī par ārstu trūkumu būtu jābūt atbildīgai valstij, Alūksnes novada pašvaldība aktīvi iesaistījusies problēmas risināšanā. Jau tagad pašvaldība apmaksā divu rezidentu studijas, un pavisam drīz topošie speciālisti varēs pieteikties stipendijām. Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver, ka veselības ministra ierosinājums atvieglotu pašvaldībām darbu. “Savā ziņā mēs jau esam soli priekšā. Esam jau vienojušies ar jaunajiem speciālistiem un pēc studijām gaidām viņus strādāt pie mums. Speciālistu trūkst. Trūkst ne tikai mūsu pašvaldībā, bet arī citur. Situācija ir kļuvusi diezgan absurda, un pašvaldības uzsākušas cīņu par speciālistiem. Katrs cenšas solīt vairāk, lai ārsts nāktu strādāt tieši uz viņa pašvaldību. Kāds sola divistabu dzīvokli, kāds - gan dzīvokli, gan atlaides īres maksai. Viens var atļauties piešķirt stipendiju 150 eiro, cits – 450 eiro. Protams, mazās pašvaldības nevar piedāvāt tikpat, cik lielās pašvaldības. Situācija nav normāla, un jāievieš vienota valsts politika,” uzskata A.Dukulis.

Trūkst tagad, risina
perspektīvā
Alūksnes novada pašvaldība bija viena no pirmajām, kas sāka apmaksāt rezidentu studijas. Tagad valstī gandrīz nav tādas pašvaldības, kur tas netiku darīts. A.Dukulis atzīst, ka problēma sākta risināt novēloti. “Ārstu trūkst tagad. Piešķirot stipendijas un apmaksājot rezidentūras, problēmu risinām perspektīvā. Jaunie speciālisti sāks strādāt pēc vairākiem gadiem. Taču neviens nevar garantēt, ka pēc šiem gadiem vakance joprojām būs brīva. Situācija var mainīties,” viņš saka. Bez jau minētā finansiālā atbalsta pašvaldība nepieciešamības gadījumā jaunajiem speciālistiem var piešķirt dzīvesvietu. “Tas ir reāli. Dzīvokļi mums ir. Tas gan nenozīmē, ka šodien un uzreiz, bet, pusgadu vai gadu iepriekš piesakot, varam rast risinājumu,” saka A.Dukulis. Viņš arī rosina ieviest diferencētu samaksu un par darbu reģionos maksāt vairāk. Pie tam trūkst ne tikai jauno mediķu, bet arī citu jomu speciālistu, piemēram, inženieru. “Ja ievieš sistēmu, ka jaunajiem ārstiem obligāti jāatstrādā šie trīs gadi, tad tas būtu jāattiecina arī uz citu jomu speciālistiem. Tā būtu godīgi. Ja jaunie tam nepiekrīt, ir iespēja mācīties par saviem līdzekļiem. Mācoties par valsts naudu, būtu jādod kaut kas valstij pretī,” saka priekšsēdētājs. Arī viņš pats pēc studijām padomju laikos tika nosūtīts strādāt uz Jaunlaiceni, kur dzīvo vēl joprojām. ◆

fakti
Alūksnes novada pašvaldības turpina īstenot 2014.gadā pieņemto domes lēmumu, kas paredz piešķirt SIA „Alūksnes slimnīca” finansējumu divu rezidentu apmācībai ārstu traumatologa un ķirurga specialitātēs 2014.–2019.gadā, lai nodrošinātu ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pieejamību. 2015.gadā pašvaldības budžetā šim mērķim bija paredzēti 5900 eiro, tikpat daudz – 5900 eiro šim mērķim ir paredzēti arī pašvaldības 2016.gada budžetā. Divi rezidenti par šiem līdzekļiem arī turpina savu izglītošanos.
Pērn, plānojot pašvaldības budžetu un diskutējot par to, kā pašvaldība varētu atbalstīt jaunu, kvalificētu speciālistu, tostarp arī medicīnas rezidentu, piesaisti novada attīstībai nozīmīgās jomās, diskusiju rezultātā dome nonāca pie secinājuma, ka tomēr ir nepieciešams izstrādāt saistošos noteikumus, kas regulēs šādu stipendiju piešķiršanas kārtību.
Šobrīd izstrādātie saistošie noteikumi ir saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas akceptu un ir stājušies spēkā. Saskaņā ar tiem pieteikšanās stipendijām tiks izsludināta līdz katra gada 1.jūlijam, līdz ar to topošie speciālisti uz šīm jaunajām stipendijām varēs pretendēt no nākamā studiju gada. Plašāka informācija par pieteikšanās kārtību šīm stipendijām vēl sekos. Pašvaldības šīgada budžetā finansējums saistošo noteikumu „Par pašvaldības stipendiju piešķiršanu speciālistu piesaistei Alūksnes novadā” nodrošināšanai paredzēts 13 200 eiro.

Atklāta vēstule

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, valdības vadītājam un veselības ministram, vēršot uzmanību uz vairākām problēmām un piedāvājot savus ieteikumus to risināšanai. Publicējam īsinātu vēstules variantu, pilns vēstules teksts – Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības mājas lapā.

1. Pēc 2013. gada VID datiem, vidējā rezidenta alga pirms nodokļu nomaksas bija 710 eiro mēnesī. Vidējā bruto alga iedzīvotājiem Latvijā 2015. gadā bija 785 eiro mēnesī. Salīdzinājumam Anglijā un Igaunijā vidējā rezidentu bruto alga mēnesī ir 3665 un 1923 eiro, kamēr vidējā bruto alga uz vienu cilvēku Anglijā ir 2857, bet Igaunijā 954 eiro mēnesī. Šeit runa nav par absolūtiem skaitļiem, bet par proporcionalitāti.
Ieteikums: Lai no Latvijas aizbrauktu mazāk ārstu, ir kritiski svarīgi palielināt jauno ārstu algas pēc principiem, kas līdzīgi Igaunijai - reģionos jāmaksā vairāk!

2. 70-80% ārstu strādā Rīgā un tās apkārtnē. Šī situācija ir kritiska, un tā ir nekavējoties jārisina. Taču Veselības ministrija ir izvēlējusies iet necilvēcīgo Kubas piespiedu klaušu ceļu, pretēji pragmatiskam Igaunijas paraugam. Pēc rezidentūras šiem jaunajiem ārstiem ministrs grib piespiest strādāt Latvijā “publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā” 5 gadus! (red. - 1.aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka personai pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus jāstrādā attiecīgajā specialitātē valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.) Peru un Dienvidāfrikā ir jāatstrādā viens gads. Nevienā ES valstī šādu represīvu likumu nav!
Ieteikums: Atcelt piecu gadu atstrādi, jo ne šāda atstrāde, ne 404 eiro “uz rokas” jaunajam ārstam nav nevienā ES valstī, tā ir necilvēcīga un neētiska izturēšanās pret neaizsargātāko ārstu saimes daļu!

3. Kopējie naudas līdzekļi, ko Latvija un Igaunija tērē par veselības aprūpi, atšķiras maz, taču rezultāti Latvijā būtiski atpaliek. Latvijā ir ap 500 rezidentu, kuru algām un apmācībai valsts tērē 9,7 miljonus eiro gadā. Ir absolūti skaidrs, ka līdz rezidentiem šī nauda nenonāk (izņemot Bērnu slimnīcu), un rezidenti nezina, kur šī nauda tiek tērēta un kāpēc. Slimnīcas to slēpj, VM to nespēj vai negrib pārbaudīt un uzstāt, ka pašizglītībai domātajiem līdzekļiem pēc likuma ir jānonāk rezidentu pašizglītībai. Taču ministrs ir ar mieru šādai sliktās kvalitātes uzraudzībai tērēt 14,6 miljonus eiro!
Ieteikums: Ministrijai ir jāsāk kontrolēt, lai slimnīcas ievēro jau pieņemtos likumus rezidentu jautājumā. To var palīdzēt veikt “rezidentu padomes”, kam, līdzīgi kā Bērnu slimnīcā, būtu jādod lielāka iespēja ietekmēt rezidentūrai paredzēto līdzekļu tērēšanu un, pats galvenais, rezidentūras kvalitāti.

4. Jaunajiem ārstiem, medicīnas māsām maksājam grašus, lai gan esam 2. vietā pasaulē pēc ielikto stentu skaita sirds artērijās, 3. vietā pasaulē pēc nopirkto komjūtertomogrāfu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju (to mums gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji OECD valstīs), 5. vietā pēc izdarīto komjūtertomogrāfijas izmeklējumu skaita (tos veicam sešreiz vairāk nekā Somija). Šī situācija vistiešākā veidā parāda VM un politiķu nespēju saprast, ka sapirktai aparatūrai esam iztērējuši daudz par daudz, kamēr par cilvēkresursiem netiek domāts, un tie aizbrauc!
Ieteikums: Ministrijai jāskaidro sabiedrībai, kāpēc mums ir daudz vairāk dārgās aparatūras nekā Igaunijā un Somijā, kāpēc Igaunijai ar ļoti līdzīgiem naudas līdzekļiem veselības aprūpei ir izdevies daudz būtiskāk uzlabot cilvēku pieejamību medikamentiem, izmeklējumiem un pagarināt dzīvildzi!

5. Situācija Latvijā ir kritiska! Medicīnas studijas šogad pabeigs 280 jaunie ārsti, viena ārsta apmācība 6 gadus valstij izmaksājusi 29 000 eiro, taču VM joprojām piešķir tikai 200 rezidentūras vietas. Tātad daļa no šiem 80 ārstiem vai nu brauks prom, vai nestrādās medicīnā - zaudējums valstij 2,3 miljoni eiro, par kuriem ministrija neuztraucas, tikai saka, ka naudas nav! Pēc Latvijas Ārstu biedrības datiem, 2014. gadā atļaujas strādāt ārzemēs izsniegtas 170 Latvijas ārstiem, no kuriem 83 bija vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Tas ir milzīgs skaitlis un milzīgs investīciju zaudējums!
Ieteikums: Ministrijai jāpanāk, ka rezidentūras vietu skaits ir daudz tuvāks medicīnas fakultāti beigušo skaitam. Rezidentūras vietu skaitam jābūt lielākam specialitātēs, kurās ir akūts ārstu trūkums, kā paliatīvā medicīnā, reimatoloģijā, patoloģijā. Latvijā jau šogad ir jāsamazina medicīnas fakultātēs uzņemto studentu skaitu!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai jaunie ārsti vēlas strādāt Alūksnē un novadā?

Kategorijas