Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Andželīnas Džolijas labais piemērs

Agnese Leiburga

2016. gada 15. aprīlis 00:00

437

«Krūts vēzis ir pirmā un biežākā onkoloģiskā diagnoze sievietēm. Tas ir arī biežākais nāves cēlonis sievietēm līdz 60 gadu vecumam,» slimības nopietnību raksturo ārste radioloģe diagnoste Marika Kalniņa.
Ar šiem faktiem ārsti parasti biedējot pacientus. «Cilvēki nāk diezgan iebiedēti,» atzīst daktere, piebilstot, ka baidīties gan nevajadzētu, jo krūts vēzis ir slimība, kuru var izārstēt, ja to savlaicīgi diagnosticē. M.Kalniņa uzskata: «Tomēr labāk sievietēm likt saprast, ka runa ir par nopietnu slimību, kura var skart katru. Labāk, lai nobīstas un atnāk pārbaudīties, nevis otrādi – dzīvo ar pārliecību, ka nekas nevar notikt, un vēzi atklāj jau lielā stadijā.»

Kā atklāt laikus
Sievietēm būtu pašām jāiztausta krūtis katru mēnesi pēc mēnešreizēm. «Bieži sievietes to nedara. Dažādu iemeslu dēļ – baidās, nemāk to izdarīt. Viņām vajadzētu pajautāt savam ginekologam vai krūšu speciālistam, kā to darīt.» Pašpārbaudes ir pirmā no krūts vēža konstatēšanas metodēm, nākamā ir ultrasonogrāfija, kas tiek ieteikta jaunākām sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem un būtu jāveic profilaktiski katru gadu. Metode ir nekaitīga, un to izmanto, arī skatoties vēl nedzimušu bērniņu attīstību. Pēc 40 gadiem sieviešu krūšu struktūra mainās, tāpēc šajā vecumā izmaiņas labāk novērojamas ar mamogrāfijā, kas ir rentgena metode. Izmantojot šo pārbaudes metodi, jārēķinās, ka tās laikā tiek saņemts neliels rentgena starojums. Ārste uzsver, ka starojuma kaitējuma risks ir ārkārtīgi zems, salīdzinot ar biežo saslimstību ar krūts vēzi. Labāk uztraukties par to, kā savlaicīgi diagnosticēt slimību, ja nu gadījumā tā ir.»
Pēc mamogrāfijas kā papildu izmeklējums tiek ieteikta arī sonogrāfija konkrētu lokalizāciju pārbaudīšanai. No 40 gadu vecuma speciāliste iesaka reizi gadā veikt abus šos izmeklējumus – mamogrāfiju un sonogrāfiju, jo, sasniedzot šo vecumu, riski saslimt ar krūts vēzi krietni palielinās. No 50 gadu vecuma sievietēm Latvijā krūts vēža izmeklēšanai tiek nodrošināta valsts apmaksātā skrīninga programma, kas ietver mamogrāfiju reizi divos gados. «Tas gan nenozīmē, ka ar šo programmu ir pietiekami. Faktiski divu gadu laikā krūts vēzis jau var aiznest dzīvību,» piebilst M.Kalniņa. Līdz ar to arī šajā vecumā sievietēm vajadzētu veikt papildu pārbaudes bez jau nodrošinātās valsts skrīninga programmas.

Baidās no starojuma
Pēc ārstes stāstītā, sievietes nereti esot nobijušās no starojuma ietekmes uz veselību, tāpat mamogrāfija daudzām šķiet nepatīkama, jo tās laikā krūtis tiek saspiestas. «Tomēr šie iemesli nevarētu kalpot par attaisnojumiem, jo tas vienkārši ir jādara,» teic daktere, skaidrojot, ka savā praksē redz milzīgo atšķirību gadījumos, kad vēzis tiek atklāts sākuma vai trešajā un ceturtajā stadijā. Nereti sievietes audzēju krūtī pamanījušas jau krietnu laiku, bet tik ļoti baidās doties pie ārsta, ka ielaiž slimību daudz nopietnākā stadijā. Tāpat netrūkst pacientu, kas vēža gadījumā labāk izvēlas nodarboties ar pašārstēšanos, apmeklē dziedniekus, lasa izdevumu «Ko ārsti tev nestāsta» un iegūst pilnīgi aplamu informāciju par ārstniecību un diagnostiku.
«Manā praksē ir daudz gadījumu, kad sievietes atzīst, ka izlasījušas šo žurnālu un tāpēc neiet uz mamogrāfiju. Viņiem ir diezgan populāri aprakstīt mamogrāfijas kaitīgumu. Sievietes to visu izlasa un pieņem par patiesību. Labākajā gadījumā atnāk uz sonogrāfiju, sliktākajā – arī uz to ne. Turklāt, kā jau minēju, sievietēm ap 40–50 gadiem noteikti jāveic arī mamogrāfija un ar sonogrāfiju vien nepietiek, bet viņas ir salasījušās aplamības un uzskata, ka tas ir kaitīgi,» situāciju raksturo radioloģe.
Žurnālā ne tikai tiekot biedēts ar tradicionālo izmeklēšanas metožu kaitīgumu, bet nereti arī slavinātas diagnostikas metodes, kuras patiesībā nemaz tik izcilas nav. «Piemēram, tiek slavēts, ka termogrāfija gan ir viena nekaitīga un laba metode, diemžēl Latvijā neesot pieejama. Patiesībā, lasot zinātniskus rakstus par šo metodi, var uzzināt, ka tā tika atmesta kā neefektīva un nemaz neatrod krūts vēzi,» skaidro ārste. Žurnāla maldinošo rakstu nokaitināta, speciāliste reiz pat gatavojusi prezentāciju par šo tēmu un, izpētot žurnālā publicētos materiālus, secinājusi, ka apgalvojumi tajā nereti ir vienkārši izrauti no lielāku pētījumu konteksta, kas vispār ir par citām tēmām. Pēc dakteres novērojumiem, žurnālu lasa un tajā paustajai informācijai uzticas visdažādākā vecuma un izglītības līmeņa cilvēki.
«Nāk pacientes un pārliecinošā balsī stāsta – manas kolēģes neviena neiet uz krūšu pārbaudēm, viņas ir lasījušas, ka tas ir kaitīgi. Tiešām ļoti «gudri»! Toties to, ka statistiski katrai astotajai sievietei pēc 40 gadu vecuma Latvijā ir krūts vēzis, to gan viņa nav izlasījusi,» skarbi realitāti raksturo M.Kalniņa.

Džolija ir malacis
«Mūsdienās informācija ir tik viegli pieejama, tās ir daudz un tā ir pretrunīga, un katrs var pats izvēlēties, kam ticēt,» teic ārste. Arī valsts apmaksātā skrīninga programma parāda, ka pacientu izglītošanā, lai diagnosticētu un ārstētu vēzi, vēl ir daudz jāstrādā. Radioloģe atklāj, ka vien 36 procenti no sievietēm, kam bezmaksas apmeklējums pieejams, to izmanto. Kādā pētījumā pat noskaidrots, ka 85 procenti no sievietēm zina, ka viņām šāda bezmaksas pārbaude ir pieejama, bet neizmanto to. Kādu nelielu daļu, iespējams, veido gadījumi, kad neizmanto valsts apmaksāto programmu, bet pārbaudās pašas par saviem līdzekļiem, taču tas, visticamāk, nav liels skaits.
M.Kalniņa stāsta: «Diemžēl arī mūsdienās īsti nevar pateikt cēloni, no kā rodas krūts vēzis. Gan pacienti, gan kolēģi man ir jautājuši – vai tā sievietes, kurām atklāj krūts vēzi, ar kaut ko atšķiras no pārējām? Vai viņām ir kādi īpaši ieradumi, īpašības? Diemžēl tādas nevar nosaukt. Teorētiski tā pat skaitās novecošanās slimība, bet praksē redzam, ka vēzis var būt pat 20 gadu jaunām sievietēm. Ir skaidrs, ka tā ir mums pagaidām vēl nenoskaidrotu ārēju faktoru kombinācija. Diemžēl lielākā daļa jauno krūts vēža gadījumu ir tām sievietēm, kuru ģimenēs nav bijusi šāda saslimšana.»
Ne vienu vien pacienti interesējot arī slavenās aktrises Andželīnas Džolijas gadījums – viņas rīcība cilvēkiem nereti šķiet pārspīlēta. Aktrise veica dubulto mastektomiju jeb visu piena dziedzera audu izņemšanu, lai izvairītos no krūts vēža riska. «Andželīna Džolija ir malacis! Krūts vēža gadījumi var būt saistīti ar iedzimtību, un tā tas bija arī aktrises gadījumā. Tika pierādīts, ka viņai ir gēnu mutācija, kas izraisa krūts vēzi. Viņas ģimenē tas bijis gandrīz visām sievietēm. Arī Latvijā var veikt šādu pārbaudi un noteikt, cik liels ir risks saslimt ar krūts vēzi. Andželīnai Džolijai šo riska procentu uzrādīja ļoti augstu, un viņa izvēlējās rīkoties,» skaidro ārste. ◆

Kategorijas