Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu

Kristīne Romanovska, Informācijas un komunikācijas daļa
Latvijas ziņas

2016. gada 15. aprīlis 21:36

51

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4 %  nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Kopumā biežāk veselības problēmu dēļ darbā neieradās jaunāki iedzīvotāji (34,6 % sieviešu 15-24 gadu vecumā, 33,7 % sieviešu 25-34 gadu vecumā un 35,7 % vīriešu 15-24 gadu vecumā), iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (31,3 %), augstāko izglītību (31,1 %), kā arī Rīgā nodarbinātie (33,6 %). Ievērojami mazāk nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ Zemgales un Latgales reģionā – attiecīgi 20,9 % un 25,5 % nodarbināto.

2014. gadā nodarbinātie, kuri kavēja darbu veselības problēmu dēļ, slimoja vidēji 19,4 dienas gadā (2008. gadā – 21,1 dienu). Visbiežāk – 61,1 % nodarbināto – kavēja darbu līdz 10 dienām ieskaitot. Līdz piecām dienām gadā darbu kavēja 35,5 % nodarbināto. 26,6 % nodarbināto kavējuši darbu 11-30 dienas, bet 12,3 % – vairāk nekā mēnesi. Reģionu dalījumā vismazāk veselības problēmu dēļ darbu kavēja nodarbinātie Pierīgas reģionā (vidēji 15,5 dienas gadā), bet visvairāk – Vidzemes un Latgales reģionā (vidēji 24,9 dienas).

Vīriešiem un sievietēm kavēto dienu skaits veselības problēmu dēļ būtiski neatšķiras (attiecīgi 18,6 un 20,2 dienas vidēji gadā), bet atšķiras vecumgrupu rādītāji dzimumu dalījumā. Ja nodarbinātie 15-24 gadu vecumā kavēja darbu vidēji 12 dienas (vīrieši – 13,5; sievietes – 10,2), tad nodarbinātie 55-64 gadu vecumā krietni ilgāk – vidēji 29,2 dienas (vīrieši – 31,4; sievietes – 27,6).

Jo zemāks ir nodarbināto sociāli-ekonomiskais stāvoklis, jo lielāks ir vidējais kavēto dienu skaits. Nodarbinātie ar augstāko izglītību kavēja darbu vidēji 13,5 dienas gadā, kamēr nodarbinātie ar vidējo izglītību – 22,6 dienas, bet ar pamatizglītību – 25,2 dienas. Nodarbinātie ar vismazākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa) darbu kavēja vidēji 22,5 dienas gadā, bet ar lielākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa) – 15,2 dienas.

Dati par Latvijas iedzīvotāju darba kavējumiem veselības problēmu dēļ 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības (European Health Interview Survey – EHIS) apsekojumā. Tajā aptaujāti 7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Rādītājā iekļautas nodarbināto kavētās darba dienas, kuras ir reģistrētas administratīvajos reģistros, kā arī darba kavējumi, par kurām nav izsniegtas darbnespējas lapas vai nav apmaksāta prombūtne slimības dēļ. Rādītājā nav ietvertas ar dzemdībām un bērnu slimību saistītie darba kavējumi.

Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.

Kategorijas

Kategorijas