Heroīns pie mums un kaimiņos

2016. gada 22. aprīlis 00:00

294

Dzīvojot mazpilsētā, nereti var šķist, ka te nav problēmu ar narkotikām. Varbūt kāds uzsmēķē marihuānu, kāds apēd halucinogēnās sēnes, paretam ieceļo slavenais “spaiss”, un tas arī viss, taču tā nebūt nav. Alūksnē cirkulē arī smagākas narkotikas kā amfetamīns un citas narkotiskās vielas. Lai arī te nav dzirdēts par heroīna izplatību, nevaram apgalvot, ka te tā nekad nav bijis.
“Alūksnes Ziņu” aptaujātie cilvēki, kuri ir saskārušies ar heroīnu, atzīst, ka ir to mēģinājuši paši vai arī zina kādu, kurš to lieto. Parasti heroīns tiek iegādāts no kāda paziņas, un atliek vien zināt īstos avotus, lai to iegūtu bez grūtībām. Kāds alūksnietis, kurš vēlējās būt anonīms, uzskata, ka heroīns ir biedējoša narkotika un viņš to nekad negribētu mēģināt. Tā vietā viņš pieturas pie sev zināmākām narkotiskajām vielām. “Smēķēju marihuānu, esmu izmēģinājis Havajas rozi (psihodēlisks augs – red.), psihodēliskās sēnes un amfetamīnu. Gribētu pamēģināt arī LSD (psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihodēlisks halucinogēns – red.), bet noteikti ne heroīnu,” stāsta vīrietis.

Gribējās aizvien vairāk
Kāds alūksnietis, kurš arī vēlējās būt anonīms, pastāstīja, ka ir mēģinājis heroīnu un to lietojis pāris reizes. “Par laimi, man pietika spēka izrauties un “neuzsēsties uz tā”. Lietoju pārāk maz, lai pie tā pierastu. Ja lietotu to kaut mazliet ilgāk, tad ar mani būtu cauri,” stāsta alūksnietis. Viņš gan ilgāku laiku tomēr ir pieturējies pie šļirces, tikai lietojis nevis heroīnu, bet gan amfetamīnu. “Reiz man bija ļoti slikti un acīs saskrēja asaras, jo kļuva sevis ļoti žēl. Tajā dienā, kad gandrīz nomiru, izlēmu pārstāt lietot,” stāsta jaunietis. Viņš ticis galā vien ar spēcīgu gribasspēku, taču atzīst, ka vairākas reizes atkritis atpakaļ un sācis atkal lietot amfetamīnu. Nu jau vairākus gadus puisis nelieto tā dēvētās smagās narkotikas. Beigt tās lietot pamudinājis arī tas, ka radusies nepietiekamības sajūta. Visu laiku šķitis, ka ir par maz, un jālieto bija ne tādēļ, lai justos labi, bet lai justos normāli. Ar katru reizi gribējās aizvien vairāk, un tad viņš sapratis, ka šādu ceļu nevar vairs turpināt. Tāds ceļš ved tikai uz vienu – nāvi.

Šogad - salīdzinoši mierīgāk
Pēc Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta datiem pašlaik Latvijā ir vismaz 18 000 narkomānu, no kuriem apmēram 12 000 ir heroīna lietotāji. Narkoloģe Irēna Greivule informē, ka viņas praksē nav bijis gadījuma, kad pēc palīdzības vērstos kāds ar heroīna atkarību. “Šobrīd pie narkologa Alūksnes novadā nav vērsušies pacienti ar šādu atkarību, bet nevaru apgalvot, ka šādu cilvēku nav. Pie ārsta vēršas brīvprātīgi, un pie manis šogad nav vērsušies cilvēki ar narkotisko vielu problēmām,” informē I.Greivule. Viņa stāsta, ka šis gads ir salīdzinoši mierīgāks par pērno gadu, jo tieši pērn uzliesmoja “spaisa” lietošanas gadījumi un pie narkoloģes vērsušies vairāki cilvēki.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse informē, ka Vidzemes reģionā pēdējā laikā nav konstatēti heroīna izplatīšanas gadījumi. “Šī narkotiskā viela nav izplatīta, taču nevar apgalvot, ka tās nav vispār. Heroīna izplatība nav pirmajā trijniekā, jo tas ir salīdzinoši dārgs,” teic S.Virse. Konkrētu cenu ir grūti nosaukt, jo tā ir atkarīga no vairākiem apstākļiem.

Daudz bīstamo narkotiku
Šomēnes Latviju pāršalca informācija par kokaīna atrašanas gadījumu. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija 13.aprīlī atklājusi lielu narkotiku kravu no Paragvajas. Tā atrasta Rīgā, Juglā, kādā pamestā angārā ezera krastā. Kokogļu kravā bija paslēpti 60 kilogrami kokaīna, un aptuvenā kravas tirgus vērtība - 6 miljoni eiro. Šis gadījums pierāda, ka arī Latvijā atklāj lielu daudzumu bīstamo narkotiku, kuras nebūt nav tās lētākās vielas. Jāatgādina, ka 2007.gadā par mēģinājumu ievest Latvijā 228 gramus heroīna Latvijas - Lietuvas apvienotajā robežkontroles punktā “Meitene - Kalviai” robežsargi aizturējuši nepilngadīgu Lietuvas pilsoni. Savukārt 2002.gadā Rīgā tika aizturēti cilvēki, kuri gribējuši pārdot pat trīs kilogramus heroīna, kas būtu 30 000 devas. Bet pērn Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas amatpersonām, veicot operatīvās un procesuālās darbības, izdevās pārtraukt heroīna piegādes grupas darbību no Krievijas uz Latviju. Satiksmes autobusā Krievija-Latvija tika aizturēta kāda sieviete, kurai izņemti 170,6 grami heroīna. Vēlāk Rīgā uz aizdomu pamata par minētā nozieguma organizēšanu aizturēts kāds vairakkārt tiesāts vīrietis.

Nonāk kontrabandas ceļā
S.Virse uzsver, ka pēc Valsts policijas pieredzes narkotisko vielu nelegālajā apritē pieprasītākais tomēr ir amfetamīns, metamfetamīns, marihuāna un kokaīns. “Valstī narkotiskās vielas nonāk kontrabandas ceļā, jo Latvijā nav izplatīta narkotisko vielu ražošana. Sākoties sezonai, ir gadījumi, kad tiek atklātas marihuānas audzētavas. Daļa narkotisko vielu, kas nokļūst Latvijas teritorijā, ir paredzētas izplatīšanai šeit, taču lielākoties Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts. Policijas informācija liecina, ka heroīns Latvijā tiek ievests pārsvarā no Centrālās Āzijas reģiona caur Krievijas teritoriju, izmantojot sauszemes ceļus un aviosatiksmi,” informē S.Virse.

Ieceļo caur Krieviju
Alūksnes novads atrodas pie Krievijas un Igaunijas robežas, un heroīns varētu nonākt šeit arī no turienes. Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš informē, ka heroīns Latvijā lielākoties ieceļo caur Krievijas Federāciju. “Tas ir tuvākais un vienkāršākais ceļš uz mūsu un Eiropas tirgu, jo vēsturiski opija magones, kas ir heroīna izejmateriāls, visvairāk tiek audzētas ar Krievijas Federāciju robežojošajās Centrālāzijas valstīs, piemēram, Afganistānā. Iespējams, arī citas narkotiskās vielas Latvijā ieceļotu no Austrumiem, taču Rietumu koridoru daudz pievilcīgāku padarījusi Eiropas Savienība ar tās kopējo tirgus telpu un rudimentāro muitas robežkontroli. Narkotikas no Austrumiem pamatā nenāk, jo ir sarežģīta robežšķērsošana. Savukārt Eiropas Savienības robežkontrole nav tik nozīmīga,” atzīst S.Radziņš.

Narkotisko vielu tranzītvalsts
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Uģis Araks informē, ka ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc te nekādas narkotisko vielu tonnas netiek pārvestas pāri robežai. “Toties sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ mēs esam izdevīgi kā narkotisko un psihotropo vielu aprites tranzītvalsts. Cauri Latvijas teritorijai tās tiek pārvietotas, izmantojot gan autotransportu, gan prāmjus un aviosatiksmi, gan pēdējā laikā arī starptautiskos kurjerpasta pakalpojumus. No Rietumeiropas valstīm un Polijas caur Latviju uz Krieviju un Skandināviju tiek transportētas sintētiskās un kanabisa grupas narkotiskās vielas. Savukārt pretējā virzienā no Centrālāzijas – heroīns, no Ķīnas – jaunas sintētiskās vielas, bet no Krievijas – narkotisko vielu prekursori (vielas, kuras var izmantot narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai - red.),” informē U.Araks.
Mēs nevaram apgalvot, ka Alūksnes novadā heroīna nav. To ir iespējams iegādāties, un vēl aizvien ir cilvēki, kuri vēlas to pamēģināt, neņemot vērā heroīna bīstamību. Aizverot acis, problēma neizzudīs, un nevaram apgalvot, ka mūsu novadā šīs problēmas nav un nekad nebūs. Ir jāsaprot, ka mūsu novadā var notikt tas pats, kas notiek citos novados un lielpilsētās, vien varbūt daudz nemanāmāk un klusāk. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Heroīns pie mums un kaimiņos

Kategorijas