Pagaidām neplāno mainīt OCTA piesaisti automašīnas īpašniekam

2016. gada 22. aprīlis 00:00

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – nosaka, ka šī apdrošināšana (OCTA) ir piesaistīta konkrētai automašīnai un tās īpašniekam, lai gan daļa autovadītāju uzskata, ka OCTA polises darbība būtu jāpiesaista tikai autovadītājam.

Jāatbild šoferim, ne
īpašniekam
OCTA sistēmas princips ir – gadījumā, ja autovadītājs ar automašīnu, kurai ir iegādāta OCTA, izraisa satiksmes negadījumu, no šīs polises tiek segti cietušās puses zaudējumi.
Tomēr daļa autovadītāju uzskata – sistēma nav pareiza, ņemot vērā, ka OCTA polišu cenas paralēli citiem faktoriem ir atkarīgas arī no tā, vai ar konkrētam autovadītājam (automašīnas īpašniekam vai turētājam – tas ir, citai personai, kura lieto transportlīdzekli) piederošu auto nav izraisīti satiksmes negadījumi, kā dēļ no OCTA veikta apdrošināšanas izmaksa. «Man nešķiet godīgi, ka gadījumā, ja es aizdodu savu mašīnu draugam, bet viņam gadās izraisīt avāriju, nākamajā apdrošināšanas periodā man mainās «Bonus–Malus» klase, nosakot lielāku risku un līdz ar to arī apdrošināšanas prēmiju par nākamo apdrošināšanas periodu, kas man būs jāmaksā. Draugu taču šajā situācijā nevainošu, bet ar šo negadījumu viņš man būs radījis skādi – dārgāku OCTA polisi uz laiku, kamēr atkal atgūšu mazāka riska klasi,» norāda autovadītājs Valdis. Viņš piebilst – godīgi tomēr būtu, ja OCTA līdz ar «Bonus–Malus» klašu noteikšanu tiktu piesaistīta konkrētam autovadītājam, kurš attiecīgi arī uzņemtos pilnībā visu risku neatkarīgi no tā, vai brauc ar savu vai citai personai piederošu automašīnu. «Es neiebilstu pret «Bonus–Malus» sistēmu kā tādu, jo tajā ir iestrādāts loģisks un savā ziņā finansiāli efektīvs pārgalvīgo autovadītāju soda mehānisms, bet nepiekrītu, ka man jāuzņemas atbildība par trešās personas rīcību. Es taču nedodu savu mašīnu iereibušam cilvēkam vai tādam, kuram nav tiesību! Tātad es arī nedošu auto tam, kuram nebūs OCTA. Šobrīd sanāk, ka sistēma savā ziņā soda mani, jo esmu izpalīdzējis un aizdevis mašīnu draugam, kuram gadījies iekļūt avārijā,» sūkstās Valdis.

Gatavi diskutēt par izmaiņām
«Ņemot vērā Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu (Ceļu satiksmes likumu, OCTA likumu, ES direktīvas), īpaši to, ka ES direktīva OCTA jomā paredz – katra dalībvalsts nodrošina, ka OCTA attiecas uz transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas tās teritorijā –, ieviešot OCTA sistēmu arī Latvijā, tika noteikts: pats transportlīdzekļa īpašnieks ir atbildīgs par OCTA veikšanu. Šajā gadījumā OCTA likuma izstrādes gaitā tika ņemta vērā lielākajā daļā Eiropas dominējošā prakse, ka OCTA tiek piesaistīta transportlīdzekļa īpašniekam,» norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Vienlaikus OCTA likums paredz izņēmumu no šī vispārējā principa. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts OCTA līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies OCTA līguma termiņš, OCTA līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Turklāt atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai, ja zaudējumu piedziņa nav iespējama no transportlīdzekļa turētāja, par zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks. Ņemot vērā minēto, Latvijā OCTA polise ir sasaistīta ar transportlīdzekli, un tā segs jebkura transportlīdzekļa tiesīgā lietotāja nodarītos zaudējumus, skaidro J.Stengrevics.
«Eiropā atšķirīga sistēma ir Anglijā, kur polise ir piesaistīta vadītājam un tā lietotajam transportlīdzeklim, līdz ar to konkrētā vadītāja datiem obligāti jābūt fiksētiem polisē. Attiecīgi konkrētā persona nevar lietot citus transportlīdzekļus, neiegādājoties OCTA uz katru no tiem,» viņš sacīja.
Sistēma, kāda izveidota Latvijā, ir nesalīdzināmi izdevīgāka pašiem autovadītājiem – kā zināms, ar vienu un to pašu transportlīdzekli var braukt vairāki ģimenes locekļi. Līdz ar to katram vadītājam, kuram īpašnieks uztic savu automašīnu, nav nepieciešams iegādāties savu OCTA polisi. Arī no drošības kontroles aspekta pārbaudīt OCTA polises esamību pašreizējā sistēmā ir daudz vieglāk. Tas būtībā ir ES direktīvas un OCTA likuma mērķis, norāda LTAB vadītājs. Viņš piebilst, ka arī «Bonus–Malus» tiek piesaistīta autoīpašniekam un tā transportlīdzekļiem – ja ceļu satiksmes negadījumā nodarīti zaudējumi citas personas mantai vai veselībai, tad kompensācija tiek izmaksāta, pamatojoties uz spēkā esošo OCTA polisi. Tomēr apdrošinātājs, izvērtējot riskus un nosakot OCTA polises cenu, ņem vērā ne tikai «Bonus–Malus» klasi, bet arī citus kritērijus.
Savukārt apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovs, lūgts komentēt, vai tomēr pareizāk nebūtu noteikt, ka obligāto civiltiesisko atbildību apdrošina konkrēta persona, kurai ir autovadītāja apliecība un kas piedalās ceļu satiksmē, norādīja: «Esošā OCTA un «Bonus–Malus» sistēma darbojas jau ilgu laiku. Apdrošinātāji, piedāvājot iedzīvotājiem OCTA polises, ir veikuši aprēķinus, balstoties uz esošās sistēmas nosacījumiem. Mēs esam gatavi diskutēt un izvērtēt, ja LTAB sistēmā piedāvās kādas izmaiņas. Tikai detalizēti izvērtējot iespējamās izmaiņas, var konstatēt plusus un mīnusus, tāpēc šobrīd ir pāragri teikt, vai minētais risinājums būtu labāks vai ne.»

Ne visi ievēro likumu
Diemžēl ne visi autoīpašnieki ir apzinīgi, par ko liecina arī atlīdzību izmaksu no LTAB Garantijas fonda dati, – nepilnu deviņpadsmit gadu laikā atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro. «Zaudējumu atlīdzība no fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojamu fonda izmaksu daļu veido satiksmes negadījumos cietušo personu zaudējumi, ko nodarījis neidentificēts autovadītājs,» skaidro J.Stengrevics. Viņš papildina, ka 2015. gadā fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus kopsummā 2,24 miljoni eiro.
Garantijas fondu izveidoja 1997. gadā, un tā primārais uzdevums ir nodrošināt OCTA nozares stabilitāti valstī. Fonds darbojas kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens satiksmes negadījumā cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par satiksmes negadījumos nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas. «Atskaitījumus fondā apdrošinātāji veica līdz 2008. gada 25. martam, bet, ņemot vērā normatīvo regulējumu un fonda kopējo tā brīža apmēru, kā arī veiksmīgo līdzekļu investēšanas politiku, tas līdz pat šim brīdim vairs nebija jādara,» stāsta J.Stengrevics.
Fondā uzkrāto līdzekļu apjoms savu maksimumu sasniedza 2010. gadā, kad tā apmērs bija 26,15 miljoni eiro. «Kopš tā brīža Garantijas fonda apmērs ik gadu samazinās un šobrīd ir 20,86 miljoni eiro. Tas saistīts galvenokārt ar to, ka kopš 2014. gada fondam jāveic atlīdzības izmaksas likvidētās apdrošināšanas sabiedrības «Balva» vietā, tāpēc no fonda kopā izmaksāti jau 2,72 miljoni eiro un ir pasliktinājusies situācija finanšu tirgū, kas nedod vairs tik lielu peļņu no investīcijām. Tāpat tas skaidrojams ar vidējās zaudējumu atlīdzības pieaugumu pēdējos gados,» informē J.Stengrevics, piebilstot, ka vidējās izmaksas lielums uz vienu apdrošināšanas gadījumu 2015. gadā bija 2851 eiro, kas ir par 9,8 procentiem vairāk nekā 2014. gadā un par 81,9 procentiem vairāk nekā 2011. gadā.
Ņemot vērā esošās prognozes, Garantijas fonda apmērs jau šogad samazināsies zem 20 miljoniem eiro, līdz ar to atbilstoši OCTA likumam apdrošinātājiem būs jāatsāk regulārie ikmēneša atskaitījumi fondā no katras pārdotās OCTA polises. Lai arī ik gadu Garantijas fondā atgūst ievērojamus līdzekļus, tomēr šie resursi nespēj pilnībā kompensēt atlīdzību izmaksu pieaugumu, stāsta J.Stengrevics, piemetinot, ka pērn Garantijas fondā izdevies atgūt 0,82 miljonus eiro, bet 0,52 miljonus eiro atlīdzinājusi apdrošināšanas sabiedrība «Balva». No atgūtās summas 22,9 procenti ceļu satiksmes negadījumu izraisītāju ir atlīdzinājuši labprātīgi, tajā skaitā slēdzot vienošanos par līdzekļu atmaksu noteiktā kārtībā ilgākā laika periodā. 2,2 procentos gadījumu zaudējumi ir atgūti ar zvērināto tiesu izpildītāju palīdzību, bet 0,7 procentos gadījumu parādu lietas cedētas. Kopš 1997. gada LTAB Garantijas fondā kopā atgūti 10,35 miljoni eiro.
J.Stengrevics atgādina – maldīgs ir pieņēmums, ka no Garantijas fonda izmaksāto līdzekļu piedziņa tiek attiecināta tikai uz neseniem ceļu satiksmes negadījumiem. «Ikvienam autoīpašniekam, kas bez OCTA piedalās satiksmē un izraisa satiksmes negadījumu, citām personām nodarīti zaudējumi jebkurā gadījumā būs jāatlīdzina no savas kabatas uzreiz vai ilgākā laika periodā. Tas nozīmē, ka pamatsummai klāt nāks arī izdevumi par atlīdzību lietas administrēšanu vai piedziņas un tiesu izdevumi. Tādēļ pārliecinieties, ka OCTA vienmēr ir laikus iegādāta – tas ir visvienkāršākais veids, kā izvairīties no papildu problēmām,» teic LTAB vadītājs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pagaidām neplāno mainīt OCTA piesaisti automašīnas īpašniekam

Kategorijas