Svaigai gaļai viens, pagatavotai – cits dēlītis

2016. gada 22. aprīlis 00:00

184

«Pašlaik Eiropā un pārējā attīstītajā pasaulē kampilobaktērijas ir biežākais bakteriālais cilvēka zarnu trakta infekciju ierosinātājs. Galvenais kampilobaktēriju avots ir putnu gaļa, un lielākā problēmā – ka no tām nekādā veidā netiek vaļā,» skaidro LLU Veterinārmedicīnas fakultātes docents Pārtikas un vides higiēnas institūta direktors kampilobaktēriju pētnieks Kaspars Kovaļenko.

Izpaužas kā caureja
Salīdzinot ar, piemēram, salmonellām, kas ir plaši pazīstamas baktērijas, Latvijā par kampilobaktērijām tikpat kā nerunā, stāsta K.Kovaļenko. «Eiropā salmonelozes gadījumi ir pat trīs reizes retāki nekā saslimstība ar kampilobakteriozi. Latvijā par kampilobakteriozi kā tādu neziņo – piemēram, daudzi bērnu saslimšanas gadījumi tiek norakstīti uz nezināmas izcelsmes caurejām,» teic pētnieks. Viņš skaidro, ka slimība parasti izpaužas kā caureja, smagāk tā var noritēt bērniem, retos gadījumos, ja ir problēmas ar imunitāti, slimība var beigties ar nāvi. Tāpat iespējamas blaknes, kā Gijēna-Barē sindroms vai reaktīvais artrīts. Tomēr lielākoties kampilobakterioze norit viegli, un pēc dažām dienām cilvēks var atgriezties ikdienas ritmā.
Disertācijā, kas aizstāvēta 2013. gadā, K.Kovaļenko pētījis kampilobaktērijas divu lielāko putnu gaļas ražotāju (to nosaukumus pētnieks minēt nedrīkst) produkcijā. Viņš gan ņēmis paraugus no kautuvēm, gan iegādājies gaļu galvenokārt Jelgavas lielveikalos. Secinājums – Latvijā ražotā broilercāļu gaļa var kalpot kā kampilobakteriozes ierosinātāju avots, jo broilercāļos, kā arī to gaļā vidēji 63 procentos gadījumu ir atrodamas termofilās (siltumu izturīgās) kampilobaktēriju sugas. Abu uzņēmumu produkcijā baktēriju sastopamība bija līdzīga.

Cīņa ar baktērijām
pagaidām neveiksmīga
Pirmie dati par kampilobakteriozi Latvijā iegūti 2008. gadā, bet pirmās zinātniskās publikācijas par šo tēmu uzrakstījis K.Kovaļenko. Viņš novērojis augstu kampilobaktēriju izturību pret antibiotiskajiem, it īpaši fluorkvinolonu grupas, līdzekļiem, bet būtiski zemāku pret tetraciklīnu, eritromicīnu un aminoglikozoīdu grupas antibiotikām. Tādējādi cilvēku kampilobakteriozes gadījumā ārstēšana ar fluorkvinolonu grupas antimikrobiālajiem līdzekļiem var būt neefektīva. «Dati ir satraucoši, bet neko vismaz pagaidām nevar darīt. Disertācijā un arī vadot bakalaura darbu, mēģinājām saprast, kā samazināt kampilobaktēriju daudzumu uz liemeņiem. Tos apstrādājām arī ar ozonētu ūdeni, taču rezultāti bija pretēji gaidītajam, kampilobaktēriju kļuva pat vairāk,» stāsta K.Kovaļenko.
Viņš norāda, ka ES ar kampilobakteriozi ik gadu saslimst aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, taču tie ir tikai reģistrētie gadījumi. Reālais skaits varētu būt pat vairāki miljoni, jo daudzi nemaz nenonāk līdz ārstam. Kampilobaktēriju noteikšana ir arī salīdzinoši dārga, turklāt jāzina, kas tiek meklēts. «Kad es tikko sāku pētīt kampilobaktērijas, viens izmeklējums maksāja 25 latus, salīdzinot – standarta fekālais izmeklējums piecus latus,» atminas pētnieks. «Kamēr problēmu nebaksta, tikmēr neviens tā īsti neceļ ausi. Ārstu kongresā ziņoju par pētījuma datiem, un tobrīd tas, ka arī pie mums ir tādas kampilobaktērijas, bija ažiotāža. Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā ir, bet mēs esam baltais pleķis kartē. Pie mums arī slimo ar šo slimību, jautājums tikai, cik mums ir šo gadījumu,» tā K.Kovaļenko, atcerēdamies gadījumu, kad 29 zviedru tūristiem slimība konstatēta pēc atgriešanās no ceļojuma uz Latviju.

Virtuvē jāievēro higiēna
Kā kampilobaktērijas vispār nonāk putnu gaļā? K.Kovaļenko stāsta: «Viss sākas ar cāli. Sestajā dienā pēc kampilobaktērijas iekļūšanas saimniecības novietnē, tās strauji sāk vairoties cāļos. Pēc divām nedēļām tie visi jau ir baktēriju nēsātāji. Nevar teikt, ka tā ir normāla viņu zarnu mikrofloras daļa, taču cāļiem baktērijas nekādu ļaunumu nenodara.» 38.–42. dienā cāļi tiek kauti. To atspalvošanas procesā uz liemeņiem tiek izdarīts liels spiediens un tā izspiests arī neliels daudzums fekāliju, pēc kā kampilobaktērijas nonāk uz ādas un kopā ar citām baktērijām nokļūst spalvas folikulā. Savukārt gaļas atdzesēšanas procesā tā vieta, kur bijusi spalva, noslēdzas. Tā kā kampilobaktērijām nepatīk skābeklis, tās gaļā ļoti labi saglabājas. To apliecina arī disertācijas secinājums, ka straujākais kampilobaktēriju skaita kritums uzglabāšanas laikā bija novērojams broilercāļu gaļas paraugos, kas tika fasēti iepakojumā ar gaisu, salīdzinot ar paraugiem, kas fasēti MAP (modificētas gāzes) un vakuuma iepakojumā. «Interesanti, ka kampilobaktērijas ir neizturīgas, bet tajā pašā laikā pārcieš nonākšanu veikalā un ceļu līdz pat mūsu virtuvei,» tā K.Kovaļenko.
Termiskas apstrādes procesu gan kampilobaktērijas nepārcieš – gatavošanas laikā tās iet bojā. K.Kovaļenko atgādina, cik svarīgi ievērot virtuves higiēnu – mazgāt rokas, izvairīties no svaigas gaļas vai marinādes garšošanas, neatstāt uz ilgu laiku atkausētu gaļu, neizmantot to pašu dēlīti, nazi vai traukus kā svaigai, tā pagatavotai gaļai. «Lai cik tīra svaiga gaļa arī neizskatītos, patiesībā tā biezā slānī ir nosēta ar mikroorganismiem. Gaļa ir ļoti labs substrāts, kur tiem vairoties. Pietiek ar 500 kampilobaktēriju šūnām, lai cilvēks inficētos, salīdzinājumam – uz adatas gala var uzlikt veselu miljonu,» skaidro zinātnieks.
Lai gan kampilobaktērijas putnu liemeņos ir pētītas, K.Kovaļenko teic – izpētītas līdz galam tās nebūs nekad. Viņam interesē arī izzināt savvaļas putnus – piemēram, saldētavā savu laiku gaida no ziemeļu gulbju taisnās zarnas ņemti paraugi. No kampilobaktērijām nav pasargāta arī cūkgaļa – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR» publicējis datus, ka šīs baktērijas atrodamas 77 procentos cūkgaļas. Pētnieks spriež, ka arī liellopu gaļā, visticamāk, tās atrodamas, tāpēc drīzumā kopā ar maģistrantu plānots nedaudz pievērsties arī tai. K.Kovaļenko spriež, ka tāpat būtu jāpēta arī kaķi un suņi – zināms, ka bērni ļoti bieži inficējas ar kampilobaktēriju Campylobacter upsaliensis, ko visbiežāk pārņem no mīluļiem. Suņi savukārt tajās iedzīvojas, ēdot jēlu putna gaļu vai kontaktā ar citiem suņiem. Cilvēki ikdienas kontaktos gan slimību cits citam nodot nevar. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svaigai gaļai viens, pagatavotai – cits dēlītis

Kategorijas