Bezdarbs liels, bet strādnieku trūkst

2016. gada 22. aprīlis 00:00

924

Lauksaimnieki jau sen pauž neapmierinātību, ka viņu saimniecībās trūkst darbaroku, bet pagasta vīri un sievas saņem pabalstus un strādāt nav pierunājami. Tas nozīmē, ka likumdošana ir greiza, bet sliņķiem tā ir laba. Absurda ir pašvaldības pabalstu sistēma, kas ļauj dzīvot uz citu rēķina un pārtikt nestrādājot. Tāpēc biedrība „Lauksaimnieku apvienība” rosina pārskatīt pašvaldību pabalstu piešķiršanas kārtību bezdarbniekiem.

Pieaug aktivitāte vakanču gadatirgos
Aprīlī beigsies biedrības „Lauksaimnieku apvienība” kopā ar sadarbības partneriem rīkotā akcija „Esi nodarbināts laukos”. Tās laikā darba devējiem bija iespēja tikties ar darba ņēmējiem, lai vienotos par darbu saimniecībās. Par spīti Nodarbinātības valsts aģentūras lielajam ieguldījumam akcijas norisē, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalībai pašvaldību un iedzīvotāju informēšanā jāsecina, ka bezdarbs joprojām ir problēma numur 1.
„Vakanču gadatirgi, kuros tiekas darba devēji un darba ņēmēji, tiek rīkoti otro gadu, tāpēc jāsaprot, ka mūsu cilvēkus ir pagrūti iekustināt. Pie jauninājumiem ir jāpierod, domāju, ka vēl pēc gada varēsim runāt par labākiem rezultātiem nodarbinātības veicināšanā,” spriež „Lauksaimnieku apvienības” izpilddirektors Dīns Cielavs. Lielāka darba devēju un arī darba ņēmēju aktivitāte bija vērojama Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazāka – Saldū, Limbažos un Madonā.
Apes novada SIA „Very Berry” piedalījās vakanču gadatirgū Smiltenē. Uzņēmuma īpašniece Gundega Sauškina atzīst, ka atsacība bija ļoti liela, pie SIA pārstāves izveidojās pat rinda. Tagad ir piedāvājums piedalīties līdzīgā pasākumā Valgā. „Domāju, ka vakanču gadatirgu vajadzētu rīkot arī Alūksnē un Gulbenē, jo pie mums sezonas darbos brauc strādāt no šiem novadiem. Ogu lasītāji var dzīvot tepat uz vietas, taču tādu iespēju dodam tiem, kuri var izpildīt normu un ogas lasa kārtīgi. Ja kāds domā tikai izgulēties, no tāda ātri tiekam vaļā,” skaidro G.Sauškina.
Viņa atbalsta ieceri samazināt pabalstus, ko bezdarbniekiem maksā pašvaldības. Uzņēmēja ne reizi vien pārliecinājusies, ka ir cilvēki, kuriem nav ne mazākās vēlmes strādāt. „Ir ļoti grūti objektīvi izvērtēt, kam dot un kam nedot pabalstu. Iespējams, atbalsts nepieciešams tiem, kuriem ir mazi bērni. Taču arī tad nepieciešams pārbaudīt, kā pabalsta nauda tiek izlietota. Manuprāt, nav pareizi, ka visi saņem vienādu summu, jo cilvēki ir dažādi,” spriež G.Sauškina.

Sezonas strādniekiem samazina nodokļa likmi
Protams, darba devējiem ir jārēķinās ar tādu darbaspēku, kāds tas ir. Pagājušajā vasarā bija laba ogu raža, tāpēc ogu lasītāji „Very Berry” varēja labi nopelnīt. Tika nodarbināti 87 sezonas strādnieki, tāpēc nejuta darbaroku trūkumu. Ja šogad ogu raža būs sliktāka, tad var rasties grūtības nodrošināt pietiekami daudz lasītāju. G.Sauškina uzsver, ka Latvijas Augļkopju asociācija izcīnīja samazinātu iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi – 15 % sezonas strādniekiem. „Tas nozīmē, ka būtiski tiek samazināts nodokļu slogs cilvēkiem, kas nodarbināti augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā un novākšanā. Katru rītu strādnieks ir jādeklarē Lauku atbalsta dienesta mājaslapā, turklāt vakarā jāieraksta nopelnītā summa, no kuras jāmaksā 15 % nodoklis. Tas viss tiek darīts oficiāli, tāpēc nav jāizdomā viltības, lai varētu strādniekiem samaksāt vairāk,” stāsta G.Sauškina. Šis nodokļa režīms attiecas tikai uz tiem, kas ir nodarbināti sezonas darbos no 1.aprīļa līdz 30.novembrim. Lietuvā sezonas strādniekiem nav jāmaksā nodoklis, bet Polijā tas ir 15% tāpat kā Latvijā. Lai gan Smiltenē vakanču gadatirgū „Very Berry” bija liela piekrišana, tomēr G.Sauškina nevar apgalvot, ka šovasar viss ritēs gludi, jo katrs gads ir citāds.

Pašreizējā sistēma kropļo darba tirgu
Izvērtējot dalību akcijā „Esi nodarbināts laukos” un pārrunājot to ar Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem, zemniekiem un pašiem bezdarbniekiem, D.Cielavs secina, ka bezdarbnieku mazaktivitāti darba meklējumos sekmē esošā pabalstu sistēma. Pabalstu apmēri, ko izmaksā vietējās pašvaldības, nemotivē strādāt. Tāpēc „Lauksaimnieku apvienība” rosina steidzami mainīt vai pilnveidot pašvaldību pabalstu sistēmu. „Pašvaldībām ir jāpārskata sociālo pabalstu sistēma bezdarbniekiem. Pakāpeniski samazinot pabalstu apmēru, varētu stimulēt cilvēkus strādāt, lai nopelnītu. Pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem aktīvi jāapzina bezdarbnieki un kopā ar darba devējiem jāpiedāvā darbs brīvajās vakancēs,” uzskata Smiltenes novada zemnieku saimniecības „Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons. Garantēto minimālo ienākumu jeb GMI pabalsts ar papildus piešķiramajiem veselību veicinošajiem pabalstiem, bērnu ēdināšanas un citiem pabalstiem bieži vien ir pietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai, tāpēc daudzi bezdarbnieki nemaz nevēlas strādāt. Tādējādi tiek kropļots darba tirgus valstī, un lauku saimniecību īpašnieki nevar atrast cilvēkus, kuri strādātu par minimālo algu. „Protams, galvenais motivējošais arguments ir alga, bet, lai maksātu vairāk, katram ir sevi jāpierāda. Darba meklētāji atstāj savus kontaktus Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs, bet, kad viņiem piezvana un piedāvā darbu, par to nav intereses. Iznāk tāda kā lauksaimnieku un aģentūras darbinieku mānīšana, jo izrādās – darba meklēšana tiek imitēta,” norāda D.Cielavs.
Viņš pieļauj, ka pašvaldību pabalstu sistēmas pilnveidošana varētu būt viens no risinājumiem, kas ļautu samazināt bezdarbnieku skaitu un darba devēju vajadzības pēc strādniekiem. D.Cielavs vēlas tuvākajā laikā tikties ar Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus.

Atbalsta nodomu pārskatīt pabalstu sistēmu
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atbalsta ieceri pārskatīt pabalstu sistēmu. Tās noteikumi ir vienoti valstī, tāpēc katra pašvaldība pabalstus piešķir saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem. „Ja kādam pabalsts pienākas, tad to nevar nemaksāt. Taču jāatzīst, ka šī sistēma ir radījusi iespējas vairot bezdarbnieku armiju, kura nemaz nav ieinteresēta strādāt. Labāk būtu, ja katra pašvaldība varētu lemt par pabalstiem un to apmēriem, jo katrs gadījums ir individuāls. Sociālā dienesta darbinieki labi zina visus šos cilvēkus, bet ir jāievēro likumā noteiktā pabalstu piešķiršanas kārtība,” norāda A.Dukulis. Arī Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst, ka nevis pašvaldība, bet valdība ir pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem strādā pašvaldības sociālais dienests. „Valstī ir noteikta minimālā alga un garantētais iztikas minimums. Ja darba devējs grib maksāt minimālo algu, viņam ir gandrīz neiespējami atrast strādnieku. Kāpēc bezdarbniekam smagi strādāt katru dienu, ja var saņemt bezdarbnieka pabalstu, vēl pašvaldības pabalstu, kā arī piehalturēt? Tāpēc ir absurda situācija – valstī ir liels bezdarbs, bet nevar atrast, kas strādātu,” salīdzina A.Harju. Sociālajos dienestos secina, ka jau nākamā bezdarbnieku paaudze labprātāk iztiek no pabalstiem, nevis meklē darbu. Tas nozīmē, ka daudzi ir pieradināti pie pabalstu sistēmas, saskaņā ar to veido savu dzīvi un paradumus. „Cik ir pabalsta saņēmēju, kuriem ir savs dārziņš vai siltumnīca? Vairums nevēlas pat mazumiņu darīt, lai nodrošinātu sevi un ģimeni ar pārtiku. Labāk staigā apkārt, saņem pabalstu un steidzas pēc grādīgās dziras,” akcentē A.Harju.
Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere atzīst, ka šobrīd nejūt pavasara lauku darbu un sējas laika tuvumu. Trūkst darba devēju piedāvājuma un darba ņēmēju intereses par iespējām strādāt sezonas darbus. V.Veļķere uzsver, ka bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam. Tāpēc saskaņā ar likumu bezdarbnieka pabalsts pienākas. Savukārt par sociālajiem pabalstiem lemj pašvaldības sociālais dienests, kas vērtē, kam tie pienākas. V.Veļķere uzskata, ka galvenais ir nodrošināt darbavietas tuvāk bezdarbnieku dzīvesvietām. „Tuvākajā nākotnē acīmredzot tādu būs maz. Savukārt vairums cilvēku nav gatavi kaut kur braukt strādāt. Tāpēc pašvaldības kompetencē ir atbalstīt tos, kam nav darba un pastāvīgu ienākumu. Kādi noteikumi pastāv, pēc tādiem arī piešķir pabalstus,” saka V.Veļķere.
Vai vajadzētu atbalstīt „Lauksaimnieku apvienības” iniciatīvu pārskatīt likumdošanu, kas saistīta ar pašvaldības sociālo pabalstu sistēmas maiņu un pilnveidošanu, Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka nevēlas komentēt. Pagaidām šis jautājums nav nodots apspriešanai deputātiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bezdarbs liels, bet strādnieku trūkst

Kategorijas