Salātus tirgos podiņos

2010. gada 13. aprīlis 07:55

3796

Alsviķu pagasta bioloģiskās saimniecības “Auziņas” siltumnīcās ir daudz zaļu asnu un stādu. Aprīlis un maijs ir laiks, kad Līvija Samiņa piķē, stāda un sēj. Miera nav ne brīdi, jo ir jāgādā gan par siltumnīcu apkuri un stādu laistīšanu, gan jāgatavojas dārzeņu sējai tīrumā.

Pārdot varēs pēc mēneša
“Salātu stādi tiek izstādīti lielākā siltumnīcā, kur jau aug redīsi. Pēc mēneša tos varēs pārdot. Esmu domājusi tos likt podiņos, lai ilgāk tie saglabātos svaigi. Turklāt, plūcot pa lapiņai, tie atkal ataugs. Būs gan sarkanie, gan galviņsalāti. Ja podos salātus aplies, tie nesavītīs. Turpretim nogrieztus salātus svaigus var saglabāt tikai dažas stundas. Kad salāti ir saplakuši un apvītuši, neviens tos vairs nepērk, tāpēc nākas izmest,” stāsta L.Samiņa.

Lai gan pirmie zaļumi un agrie salāti ir pieprasīti, vietējie zemnieki tos audzē maz. “Auziņu” siltumnīcā siltumu mīlošās paprikas, tomātu un gurķu stādi novietoti tuvāk apkures sistēmai. “Pārsvarā audzēju gurķu šķirni ‘Adams’, jo tā ir ļoti ražīga. Katrā pazarē ir pa gurķim. Turklāt gurķi ir garšīgi un kraukšķīgi,” atklāj L.Samiņa.

Eksperimentē ar mārtiņrozēm
Sadīguši arī agrie kāposti, tos varēs izstādīt aprīļa beigās vai maija sākumā. Tāpat puķuzirņu stādus var agri stādīt laukā, jo tie nebaidās aukstuma. Pašlaik tiek piķētas asterītes. No mārtiņrožu mātes augiem šonedēļ varēs ņemt spraudeņus pavairošanai. L.Samiņa stāsta, ka veikusi eksperimentu ar šīm puķēm, kuru viņai ir 40 šķirnes. Pa ziemu daļu mārtiņrožu atstāja siltumnīcā, daļu puķu izstādīja laukā lecektī un vēl daļa tika glabāta pagrabā kastēs. “Gribēju pārbaudīt, cik sala izturīga ir katra šķirne, lai pēc tam pircējiem zinu stāstīt, kuru var atstāt laukā un kuru ne. Tagad secinu, ka dažas nepārziemoja pat siltumnīcā. Tiesa, tās apsedzu tikai ar skujām. Kā būs pārziemojušas ārā lecektī, to vēl nezinu, taču šķiet, ka dažas ir dzīvas,” skaidro zemniece.

Puķu stādi viņai ir daudzveidīgi. Ar interesi Līvija gaida, kāds izaugs viengadīgais vīteņaugs kobeja, kura zied lieliem violetiem un baltiem ziediem. “Šoreiz man izdevās izdiedzēt vairāk kobejas sēklu, tāpēc ir prieks. Vēl man būs vairāk nekā 100 mēness zemeņu stādi, kurām sēklas saņēmu dāvanā no selekcionāra Jāņa Vasarieša. Tās būs īpašas – lielām ogām. Zemeņu sēklas sūtīja tiem, kuri pasūtīja “Praktisko Latvieti” ilgāk par pusgadu vai ziedoja likteņdārzam,” stāsta L.Samiņa. Viņai ir arī parastās mēness zemenes, tāpēc varēs salīdzināt.

Izaudzē gan dēstus, gan dārzeņus
“Jāpaspēj gan dēstus izaudzēt, gan tos iztirgot, gan arī sastādīt un sasēt tīrumā dārzeņus. Ļoti daudz vajag kāpostu, tāpēc šonedēļ tos sēsim siltumnīcā un arī uz lauka. Visu iznāk darīt reizē, tāpēc nav iespējams vēl palielināt apjomu,” atzīst zemniece. Viņa secinājusi, ka kāposti ir ļoti pieprasīti, jo atzīti par sevišķi garšīgiem. Tos viņa arī skābē un pārdod gan svaigus, gan sautētus. Galda bietes tiek sautētas un marinētas, rīvēti rutki un burkāni. Pagājušajā gadā izaudzētie dārzeņi ir pārdoti. “Pirms Lieldienām atlikušos dārzeņus piedāvājām zupas virtuvei. Saimnieces bija priecīgas par kāļiem un rutkiem, kā arī par kaltētām dillēm,” saka L.Samiņa. Alūksnē zemnieku produkcijas veikalā “Lāse” viņas dārzeņus pērk maz, jo tiem cena ir augstāka nekā tirgū. Turklāt siltā telpā saknes ātri vīst. Veikalā pieprasīti bija āboli un kāpostgalvas. Kad būs agrie kāposti, L.Samiņa tos atkal piegādās veikalam. Protams, arī salātus, redīsus, lokus un dilles. Savukārt pati viņa no maija tirgū pārdos dārzeņu, garšaugu un puķu stādus. “Ir vajadzīga daudzveidīga produkcija. Turklāt jāprot operatīvi reaģēt uz pieprasījumu. Tāpēc labāk ir audzēt dažādus dārzeņus mazāk, nevis viena veida vairumā. Pircēji prot novērtē bioloģiski audzētus dārzeņus,” secina L.Samiņa.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Salātus tirgos podiņos

Kategorijas