Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai “Rūpe” rūpējas par iedzīvotājiem?

Agita Bērziņa

2016. gada 29. aprīlis 00:00

2494

(Turpinās no 1.lappuses)

“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka no marta SIA “Rūpe” par katra rēķina sagatavošanu un piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem prasa maksu. To paredz grozījumi “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, tomēr ne visus tas apmierina.
Viena rēķina saņemšana pa pastu daudzdzīvokļu mājās, kurās iedzīvotāji izvēlējušies rēķinu saņemt katrs dzīvoklis atsevišķi, izmaksā 2,54 eiro: 1,34 eiro par rēķina sagatavošanu un 1,20 eiro par piegādi. Iedzīvotāji ar jauno kārtību nav apmierināti un uzskata, ka maksa ir pārlieku liela. Apes ielas 12.nama iedzīvotājs Inārs Samlajs vēlas zināt, kā tieši veidojas šīs izmaksas. Viņš “Rūpē” jau vērsies ar iesniegumu, taču iestādes sniegtā atbilde viņu neapmierina. “Rēķinu sagatavošanas izmaksas sevī ietver programmas uzturēšanas, rēķina sagatavošanas izmaksas, darbinieka algu, kas veic šo uzdevumu, savukārt sūtīšanas izmaksas – rēķina drukāšanas un nosūtīšanas pa pastu izmaksas. Ja salīdzina ar citām pilsētām, tad mums šīs izmaksas ir zemas. Citur ir daudz dārgāk. Par visu ir jāmaksā, nekas nenotiek par brīvu,” skaidro A.Sviklis.

Izvēle - iedzīvotāju ziņā
Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki ir izvēlējušies norēķināties par pakalpojumiem ar apsaimniekotāja starpniecību, tad par patērēto ūdeni “Rūpe” piestāda rēķinu visai daudzdzīvokļu mājai pēc mājas kopējā ūdens skaitītāja, savukārt par atkritumiem - pēc kopējā izvestā atkritumu daudzuma. “Maksājumu sadali un iekasēšanu veic mājas apsaimniekotājs. Tad iedzīvotāji par šo pakalpojumu maksā apsaimniekotājam. Savukārt, ja ir izvēlēti tiešie norēķini, tad “Rūpei” jāveic papildu darbs, aprēķinot patērēto ūdeni un kanalizāciju katram daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam atsevišķi, kā arī jāaprēķina starpība, ja tāda izveidojusies. Rēķinu izrakstīšana un administrēšana jāveic katram klientam individuāli. Tādā gadījumā rēķina apkalpošanas maksa tiek maksāta SIA “Rūpe”,” stāsta A.Sviklis. Viņš uzsver, ka aprēķinu veikšana, rēķinu sagatavošana un administrēšana katram dzīvoklim ir darbietilpīgs process. Mēneša maksa par tiešo norēķinu rēķina apkalpošanu, ja rēķins tiek nosūtīts elektroniski, ir noteikta 1,34 eiro. “Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju ziņā ir izvēle, kas šo pakalpojumu veiks. Ja viņi izvēlas tiešos norēķinus, tad “Rūpe” šo pakalpojumu var nodrošināt par šādu cenu. Ja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji var un vēlas to darīt paši – viņiem šāda iespēja ir,” saka A.Sviklis.
Privātmājas par rēķinu saņemšanu ar pasta starpniecību maksā 1,20 eiro. I.Samlajs uzskata, ka tā ir cilvēku šķirošana. “Privātmāju īpašnieki maksā tikai par rēķinu nosūtīšanu. Ir atšķirība, vai ir jāapkopo dati par visu daudzdzīvokļu māju, jāveic apjoma aprēķini un pārdale vai rēķins jāsagatavo vienai mājai, vai katram dzīvoklim atsevišķi. Nevajag to uztver kā šķirošanu, tā ir normāla lietu kārtība,” uzsver A.Sviklis.
 
Naudu – no šķirotajiem
I.Samlajam šī maksa tomēr šķiet par lielu, tāpēc viņš rosina izmaksas segt no šķiroto atkritumu nodošanas saņemtā finansējuma. “Katram saņemtajam finansējumam ir jābūt izlietotam atbilstoši mērķim. Ieņēmumi, kas tiek saņemti no šķiroto atkritumu savākšanas, ir nelieli, un tos izmantojam šķiroto atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanai. Tas arī nebūtu godīgi pret citiem klientiem – ja mēs atsevišķai klientu grupai sāktu nodrošināt pakalpojumus bez maksas,” skaidro A.Sviklis. Viņš vērš uzmanību, ka atkritumi tiek šķiroti nekvalitatīvi un bieži konteineros met lietas, ko nedrīkst. Ja poligons to pamana, no kopējā svara atrēķina procentus. “Informācija par to, ko drīkst un ko nedrīkst mest šķiroto atkritumu konteineros, tika publicēta laikrakstos, kā arī ir izvietota pie šķiroto atkritumu konteineriem, taču nekas nemainās. Katram klāt stāvēt nevar, un atliek vien turpināt izglītot. Jācer, ka cilvēki kļūs apzinīgāki,” pauž A.Sviklis. Uz vairāku daudzdzīvokļu māju sadzīves atkritumu konteineriem mājas vecākie uzrakstījuši aicinājumu nemest, piemēram, kartonu un stikla pudeles. A.Sviklis atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, taču norāda – nevienu nevar piespiest šķirot. Tomēr viņš arī atzīst, ka šķiroto atkritumu apjoms ar katru gadu kļūst lielāks.

Staigāšana pa iestādēm apgrūtina
Vairāki pagastu iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo sadzīves atkritumu maisu iegādes sistēmu. Lai tos iegādātos, šobrīd jāapmeklē “Rūpe”, tad jāiet samaksāt uz banku vai pastu, tad atkal uz “Rūpi” pēc maisa. Staigāšana no vienas iestādes uz otru iedzīvotājiem šķiet pārāk sarežģīta. A.Sviklis norāda, ka “Rūpe” domā par iespējamajiem risinājumiem, un, ja uzvarēs šobrīd izsludinātajā Alūksnes novada iepirkumā atkritumu apsaimniekošanai novada teritorijā, tāds tiks arī rasts. “Tā kā “Rūpē” nav kases, tad nevaram nodrošināt skaidras naudas maksājumus. Esam domājuši par iespēju maksāt ar bankas kartēm,” klāsta A.Sviklis. Iedzīvotāji gribētu, lai maisus varētu iegādāties arī pagastos. A.Sviklis skaidro, ka maisi ir piemēroti tām saimniecībām, kurās nevar iebraukt atkritumu izvešanas mašīna. Citos gadījumos tiek rosināts slēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Viņš cer, ka izdosies noturēt pozīcijas un arī turpmāk “Rūpe” gādās par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā.

Tarifu nesamazinās
Vairākiem iedzīvotājiem, tostarp I.Samlajam, gribētos, lai līgumā ar “Rūpi” būtu norādīti pakalpojumu izcenojumi un precīzs telefona numurs, kur zvanīt avārijas gadījumā. Tāpat arī tiek cerēts uz tarifu samazinājumu. “Jo vairāk domās par klientiem, jo klientu būs vairāk! Projekti ir īstenoti un apmaksāti, līdz ar to tarifam vajadzēja samazināties, nevis palielināties. Bet kāpēc tarifs tik un tā ir tik liels?” jautā I.Samlajs. A.Sviklis skaidro, ka pakalpojumu cenas līgumā nevar iekļaut, jo tās var mainīties. “Mainoties cenām, būtu jāpārslēdz visi līgumi. Tas iedzīvotājiem būtu sarežģīti. Par jebkurām izmaiņām informācija tiek publiskota pašvaldības informatīvajā izdevumā, mājaslapā, kā arī nosūtīta klientiem kopā ar rēķiniem,” skaidro A.Sviklis. Avārijas gadījumā dežurantu varot sazvanīt pa tālruni 27820334. “Rūpes” tālruņu numuri ir atrodami internetā, tālruņu katalogos un noslēgtajos pakalpojumu līgumos.
“Nepiekrītam uzskatam, ka tarifs ir augsts. Esam apkopojuši informāciju un konstatējuši, ka zemāki tarifi ir mazpilsētās, kurās ļoti sen, kopš 2006.-2008.gada, tarifi nav pārskatīti. Līdzīgās mazpilsētās tarifi ir ļoti tuvi un pat būtiski augstāki. Arī mēs esam ūdens lietotāji un priecātos, ja ūdens tarifs samazinātos, bet šābrīža situācijā nav ekonomiska pamata tarifa samazinājumam. Tarifs tiek noteikts, kopējās izmaksas sadalot uz pārdoto pakalpojumu daudzumu, un tieši atkarīgs no abiem šiem rādītājiem. Pamats tarifa samazinājumam būtu tad, ja saruktu izmaksas vai pieaugtu pakalpojumu apjoms. Ir atšķirība, vai sistēmu uzturam 100 vai 1000 lietotājiem. Pakalpojumu tarifi katru gadu tiek izvērtēti, un, ja būs ekonomisks pamatojums (samazināsies elektroenerģijas, degvielas vai citu resursu cenas), tiks lemts par iespēju mainīt tarifu,” skaidro A.Sviklis.

Atrisina Kolberģa ūdens
problēmu
Lai gan lielākajā daļā pagastu ūdenssaimniecības projektu laikā sistēma ir sakārtota un ūdens ir ļoti labas kvalitātes, ir vietas, kur cilvēki sūdzas par nekvalitatīvu ūdeni. “Katru klientu uzklausām un meklējam situācijas risinājumus. Šogad izbūvēsim atdzelžošanas stacijas Ziemera ciemā, Pededzes ciemā un Pleskavas ielā Alūksnē. Šie būs gada apjomīgākie un nozīmīgākie darbi. Nupat tika uzstādīta atdzelžošanas sistēma Bejas pamatskolā,” stāsta A.Sviklis. Vairāk nekā trīs gadus “rūpju bērns” bija Kolberģa ciems, kur saņēmām ļoti daudz sūdzību par ūdens kvalitāti. Tagad secināts: problēmas radīja paaugstināts amonija saturs ūdenī, kura dēļ iekārtas darbojās nepilnvērtīgi. “Kolberģa ciemā tika veikti rekonstrukcijas darbi un rasts problēmas risinājums. Priecājamies, ka kopš aprīļa sākuma arī Kolberģa iedzīvotāji saņem kvalitatīvu ūdeni,” skaidro A.Sviklis.
Jaunalūksnes pagasta pārvaldē “Alūksnes Ziņām” apstiprina, ka uzlabojumi ir veikti un šobrīd sūdzību par ūdens kvalitāti nav. “Kopš brīža, kad sāka ieviest projektu, sākās sarežģījumi. Projekta darbi vēl nebija beigušies, kad jau saskārāmies ar dažādām problēmām. Diemžēl pēc objekta nodošanas no firmas, kas veica šos darbus, atbildību prasīt ir sarežģīti,” stāsta pagasta pārvaldes komunālās saimniecības pārzinis Vitālijs Gerasimins. Pagasta pārvalde iesaistījās problēmas risināšanā. Saņemot pagasta iedzīvotāju sūdzības, pārvaldes vadība informēja SIA ”Rūpe” darbiniekus un novada pašvaldību. “Iedzīvotājiem, iespējams, šķita, ka pārāk ilgi netika novērsta problēma, bet šajā situācijā tā bija sarežģīta un ne tik vienkārši atrisināma. SIA “Rūpe” konsultējās ar jomas speciālistiem, izmēģināja vairākus risinājuma variantus, un tas prasīja zināmu laiku. Galvenais, ka šobrīd ūdens kvalitāte ir laba,” skaidro teritorijas attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa. Vietējie iedzīvotāji prāto, ka amonija slānis veidojies no kādreizējās degvielas uzpildes stacijas, kas atradās blakus. Var tikai nojaust, kāds mantojums pazemes slāņos atstāts no padomju laikiem.

Kanalizācijai pieslēdzas kūtri
Lai gan pirms trīs gadiem Kohēzijas fonda atbalstītā ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta laikā tika ierīkoti kanalizācijas cauruļvadi Miera ielā Alūksnē, iedzīvotāji kopējai kanalizācijai pieslēdzas kūtri. Arī Pils ielā ir mājas, kas nav pieslēgušās kanalizācijai. Alūksnieši ir satraukušies par to, ka tiek piesārņota vide. “Apgalvot, ka nav jaunu klientu, nevar! Pagājušajā gadā kopējai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai pieslēdzās 20 jauni klienti. Arī šogad interese ir un esam veikuši vienu jaunu pieslēgumu. Šobrīd esam izsnieguši tehniskos noteikumus 17 klientiem un ceram, ka visiem izdosies izveidot pieslēgumus. Rakšanas darbus parasti izvēlas veikt pavasara, vasaras un rudens sezonā, tā ka lielākā daļa darbu vēl tikai priekšā. Tas notiek lēnām, bet notiek. Cilvēkus var saprast, jo tās ir zināmas izmaksas. Lai veicinātu pieslēgšanos, esam gatavi ļaut klientiem par saņemto pakalpojumu norēķināties pa daļām,” stāsta A.Sviklis.

Izmanto 60 gadus vecu auto
Pārmetumi “Rūpes” virzienā izskan arī par vecas un savu laiku nokalpojušas tehnikas izmantošanu, kas ir ne vien mūsdienām neatbilstoša, bet arī dārga ekspluatācijā. Kā piemēri tiek minēti 60 gadus vecā automašīna “GAZ 51” un gandrīz 30 gadus vecā asenizācijas mašīna. Jautājums ir arī par kanalizācijas televizoru – vai tas tiek izmantots un vai ar to māk apieties? “Cilvēkam, kurš nezina, kādas ir izmaksas un izmantošanas intensitāte, ir grūti izvērtēt, cik racionāla ir šo tehnikas vienību izmantošana. “GAZ 51” izmantojam diezgan bieži. Savukārt asenizācijas mašīna tiek izmantota katru dienu. Esam pētījuši jaunos modeļus un secinājuši, ka Alūksnes apstākļiem lielāka mašīna nav nepieciešama, savukārt tāda paša tilpuma jaunās mašīnas ir ar citādāku riteņu bāzi un gandrīz nevienā privātmājas pagalmā iebraukt nevarētu. Mašīna, ar ko strādājam šobrīd, ir pat ļoti piemērota mūsu apstākļiem. Iespējams, ka ar kanalizācijas televizoru ir domāta TV inspekcija – tā ir iekārta, ar kuras palīdzību veicam kanalizācijas sistēmu pārbaudi. Šīs iekārtas izmantošanas biežums ir atkarīgs no nepieciešamības, un tā tiek izmantota,” saka A.Sviklis. Ja uzņēmuma ekonomiskā situācija atļaus, lemšot par jaunu transporta vienību iegādi un varēs atteikties no vecajām, bet šīs pārmaiņas ir īstenojamas ilgtermiņā.

Darāmā vēl daudz
Pirmais gads vadītāja amatā A.Sviklim bijis diezgan darbīgs - paveikts daudz, taču arī turpmāk darāmais būs. “Šogad svarīgākie darbi būs jau minēto trīs atdzelžošanas staciju būvniecība, arī jaunu pieslēgumu veidošana. Plānojam īstenot trešās kārtas projektu Alūksnes pilsētā, paplašinot tīklus un piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” saka A.Sviklis. “Rūpe” ūdensapgādes un kanalizācijas komunālos pakalpojumus sniedz desmit pagastos:  Veclaicenes, Jaunalūksnes, Mārkalnes, Ziemera, Pededzes, Mālupes, Zeltiņu, Ilzenes, Jaunlaicenes un Alsviķu pagastā. Jaunannas, Annas un Kalncempju pagastā par ūdenssaimniecību gādā otrs pašvaldības uzņēmums – SIA “Ievedne”. Malienas un Liepnas pagastus apsaimnieko pašvaldība. 
I.Samlajs neņemas vērtēt A.Svikļa pirmo darba gadu vadītāja amatā. Viņš uzskata, ka gads ir pārāk īss laiks, lai izvērtētu, cik labi tiek strādāts. “Problēmu ir daudz. Ar kaut ko ir tikts galā, bet daudz ir arī jāmācās,” prāto I.Samlajs. Lai uzlabotu darba ražīgumu un klientu apmierinātību ar “Rūpes” darbu, I.Samlajs ierosina iestādes vadītājam algu maksāt par padarīto. “Ja strādā labi, tad algai vajadzētu būt lielākai, nevis saņemt konkrētu algas summu neatkarīgi no tā, vai strādāts labi vai ne un pieņemti atbildīgi lēmumi. Tad būtu citādāk un būtu cita attieksme pret darbu. Ja vairāk domātu par cilvēkiem, nebūtu žēl, ja viņš saņemtu kaut 2000 eiro,” viņš saka un piebilst: to varētu attiecināt un piemērot arī citu pašvaldības iestāžu vadītājiem. ◆

Kategorijas