Deputāts – uzņēmējs, kurš uz amatiem neraujas

2016. gada 29. aprīlis 00:00

3745

Alūksnes novada domes deputāts un SIA “Ozoli AZ” valdes loceklis, SIA “OZ koks” valdes priekšsēdētājs Andis Zariņš uzskata, ka novadā vairāk jāorientējas uz cilvēkiem, kuri te dzīvo, strādā, maksā nodokļus un nesūdzas par visu skaļi, tomēr arī vēlas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus un infrastruktūru. Kā piemēru viņš min jauno Alūksnes Kultūras centru, kas radīts novada iedzīvotājiem, kuri vēlas baudīt kvalitatīvus pasākumus kvalitatīvā vidē un justies kā mājās.
Deviņdesmitajos gados un divtūkstošā gada sākumā A.Zariņš vairākus sasaukumus bijis Jaunlaicenes pagasta padomes deputāts. Alūksnes novada domes deputāts ir jau otro sasaukumu – 2009.gadā tika ievēlēts no partijas “Sabiedrība citai politikai” saraksta, 2013.gadā – no partijas “Vienotība” saraksta. Kā deputāts Alūksnes novada domē strādā tautsaimniecības komitejā. Partijā A.Zariņš nekad nav bijis un negrasās stāties, jo politiskā karjera un amati viņu neinteresē, savukārt iesaistīšanos pašvaldības politikā saredz kā saimniecisku darbību, kurā gan labprāt iesaistās.
- Kad “Alūksnes Ziņām” sniedzāt deputāta interviju 2010.gadā, atzināt, ka iesaistīsieties novada saimnieciskajā jomā. Ko izdevies paveikt sešos gados?
- To iedzīvotāji redz un, ceru, arī novērtē, jo novada pagastos un pilsētā ir mērķtiecīga attīstība. Tiesa, tā nenāk tik ātri, kā gribētos, jo paiet diezgan ilgs laiks, līdz pieņem pašvaldības lēmumu un var to īstenot. Visos domes lēmumos, kas saistīti ar Alūksnes novada attīstību, esmu balsojis “par”, jo, manuprāt, tas ir svarīgi. Novadā ir jāattīsta infrastruktūra, jāsakārto pašvaldības iestādes. Šobrīd daļa Alūksnes novada deputātu uz visu raugās ar šaubām un neticību: priekš kā būvēt kaut ko, jo iedzīvotāju skaits taču samazinoties, un kā to visu pēc tam uzturēs?! Sadzirdu gaušanos, kas atkārtojas, bet – ja neko neradīsim, tad viennozīmīgi nākotne tāda arī būs! Labāk kļūdīties darot, nevis nekļūdīties nedarot. Ja savā novadā radīsim kaut ko jaunu, attīstīsim tūrismu, uzņēmējdarbību, tad arī kaut kas būs! Šobrīd novadā ienāk jauni uzņēmēji, jo viņiem mūsu novads patīk, viņi te saskata vietu darbības attīstīšanai. Caur to var veicināt novada ilgtspējīgu attīstību, nevis no otra gala. Ja būs attīstība, arī cilvēki atnāks.
- Varat nosaukt kādu jauno uzņēmumu, kurš raugās mūsu novada virzienā?
- Ir rinda uzņēmumu, kas Jaunlaicenē attīsta fibrolīta ražošanu lielā teritorijā un veikuši vairāku miljonu ieguldījumus. SIA “Vistako” gatavojas atsākt ražošanu, moderna ražotne jau uzbūvēta - lai kā tur būtu, es uz to raugos optimistiski: ja nauda ieguldīta, tad agrāk vai vēlāk arī vistas būs un olas dēs! Ir jauni uzņēmumi no Igaunijas, kas interesējas par Alūksni. Principā katru gadu ir kāds uzņēmums, kas izrāda interesi atvērt ražotni ārpus Rīgas, jo Rīgā ir problēmas ar darbaspēku un ražošanas izmaksām, ir lielāka konkurence. Ja uzņēmums neveic specifisku produktu ražošanu, kuru tapšanā vajag speciālistus ar specifiskām zināšanām, tad ražotnes labprāt atver ārpus Rīgas. Manuprāt, šī tendence arvien ies plašumā, un Alūksnes novada pašvaldības izveidotās industriālās teritorijas Alūksnē piepildīs uzņēmēji, atverot ražotnes. Problēmas rada vien tas, ka industriālās teritorijas izveidē pašvaldība piesaista Eiropas fondu naudu, kas procesu paildzina, savukārt uzņēmējiem vajag pārskatāmu periodu, kad ražotni varēs pārcelt vai atvērt – viņi nav gatavi gaidīt nenoteiktu laiku.
- Ko novada labā esat panācis kā deputāts?
- Esmu iniciējis diskusiju, kurai ir rezultāti un lēmums, lai arī pagastiem piešķirtu budžeta finansējumu attīstībai. Pagastu pārvaldēm novada dome ir noteikusi veicamās funkcijas, ko viens īsteno veiksmīgāk, cits – ne tik veiksmīgi, bet nebija finansējuma attīstībai. Rosināju katram pagastam šādu finansējumu paredzēt, lai labiekārtotu pagastu centru teritorijas un iedzīvotājiem būtu uzskatāms ieguvums. Jā, es iebildu Malienas pagasta pārvaldes iecerei par šo naudu krāsot Malienas pamatskolas fasādi, jo uzskatu, ka ir labāki mērķi, kā tērēt attīstības naudu. Mani uztrauc situācija, kāda var izveidoties, ja iegulda līdzekļus ēkā, kurai īsti nav pielietojuma nākotnē. Skolu reforma Alūksnes novadā būs – nosacījumi, kā tas notiks, domē jau ir apstiprināti.
- Kāds ir jūsu viedoklis par gaidāmo Alūksnes novada skolu reformu?
- Skolu tīkls un statuss mainīsies – ar to ir jārēķinās. Tas nav ne labi, ne slikti, bet atbilstoši laikam. Jāatceras, ka skola ir bērniem, nevis pagastam, tādēļ mums jāgādā, lai skolā būtu pieejama un kvalitatīva izglītība. Iespēja sākumskolēniem mācīties tuvāk dzīvesvietai ir loģiska un atbalstāma. Arī Jaunlaicenē ir diezgan liela pirmsskolas grupa, ko apmeklē potenciālie skolēni, kuriem sākumskolas izglītība būs uz vietas, bet tālāk varēs izvēlēties - mācīties blakus Māriņkalnā vai citā lielākā skolā.
- Jaunlaicenes skolā ir tāda izglītības kvalitāte, lai jūs tur arī savu bērnu sūtītu mācīties?
- Abas manas meitas ir absolvējušas Jaunlaicenes pamatskolu, un nedomāju, ka tas jebkā būtu traucējis viņu tālākai izglītībai. Manam dēlam nākamgad būs jāuzsāk skolas gaitas. Pašlaik apsveram variantus un ieguvumus. Iespējams, ka sākumskolas klases viņš apmeklēs tieši Jaunlaicenē, jo tad bērns ir turpat tuvumā. Bērnus jau audzina ģimenē, skola tikai māca.
- Vai, ieviešot modeli “viens vadītājs uz vairākiem pagastiem”, ir panākta vienmērīga novada attīstība?
- Pilnībā vienmērīgi nebūs nekad. Ir jāsaprot, ka lauki ir lauki, un pilsēta ir pilsēta. Jāizvērtē, cik lietderīgi ir pagastos uzturēt apjomīgu infrastruktūru – to var darīt tik ilgi, kamēr ir pieprasījums, mākslīgi neko nevajag uzturēt. Viens vadītājs uz vairākiem pagastiem bija pareizs lēmums, bet šo sistēmu vajag pilnveidot - vadībai pagastos uz vietas jābūt vairāk saistītai ar saimnieciskiem jautājumiem, pagastu vadītājam vairāk jāveic administratīvās un attīstības funkcijas.
- Esat tautsaimniecības komitejas deputāts. Jūsuprāt, kas varētu būt Alūksnes novada attīstības uzrāviens?
- Cilvēki bieži gaida sprādzienveidīgu uzrāvienu. Droši vien, ka tāda nebūs, bet kopumā attīstību redzu. Alūksnes Veselības veicināšanas centra projekts, uz ko daudzi raugās ar ironiju, domē akceptu jau ir guvis. Manuprāt, tā uzcelšana novadam būs liels atspēriena punkts - iegūsim viesnīcu, cilvēku plūsmu novadam. Tiesa, šis projekts pašvaldībai ir sarežģīts, otra tāda Latvijā nav. Vēl būs jāpieņem lēmumi par daudziem jautājumiem, lai projektu īstenotu, bet rezultātam jābūt lielam – Alūksnes mērogiem pat grandiozam. Alūksne kā tūrisma galamērķis pēdējos gados ir pozitīvi novērtēta, tikai mūsu trūkums šobrīd ir viesnīca, kur vienviet izguldīt lielu skaitu ekskursantu.
Arī lauksaimniecībā vērojama kustība. Piemēram, Mālupē, Malienā lauksaimniecība vienmēr ir bijusi attīstīta un brīvas zemes nav. Jaunlaicenes, Veclaicenes, Ziemera pagastos lauksaimniecība kā nozare nebija tā stiprākā, bet pēdējos gados tas mainās: izcērt krūmus, iekopj laukus, parādās ganāmpulki, apsētu lauku ar katru gadu kļūst vairāk! Vienmēr jau visu gribas ātrāk, bet biznesam ir sava loģika: bizness spēj saražot noteiktu naudas summu, ko pakāpeniski ieguldīt attīstībā.
- Jūsu domas par iespējamo SIA “Alūksnes nami” pārdošanu un SIA “Rūpe” darbu?
- “Rūpei” jāuzlabo sniegto pakalpojumu kvalitāte – runa ir par šķirotajiem atkritumiem, jo tos izved pārāk reti, konteineri ir pārpildīti, lai gan paši iedzīvotājiem stāsta, ka atkritumus vajag šķirot! Ja runājam par “Alūksnes namiem” - uzskatu, ka ar namu apsaimniekošanu pašvaldībai nav jānodarbojas. Mani uztrauc, ka var atnākt namu apsaimniekošanas uzņēmums no ārpuses ar pieredzi, atstrādātu apsaimniekošanas sistēmu un sāks piedāvāt izdevīgus noteikumus mājām ar labu maksāšanas disciplīnu. Turklāt tās parasti ir labākās mājas, kuras viegli un lēti apsaimniekot. Un ko tad novads darīs ar “Alūksnes namiem”, kas apsaimniekos problemātiskās mājas, kuras nespēj sevi uzturēt? Interesi par apsaimniekošanas biznesu ir izrādījuši vairāki uzņēmumi.
- Un kā ar akciju sabiedrību “Simone”?
- “Simones” jautājums tiek kustināts jau kopš pirmā Alūksnes novada domes deputātu sasaukuma. Kopumā “Simone” no biznesa viedokļa pēdējos gados ir labi nostādīta un tikusi vaļā no iepriekšējo gadu hroniskajām problēmām. “Simonē” ieguldīta liela nauda, uzņēmums sakārtots, tiek diezgan veiksmīgi pārvaldīts. Uzskatu, ka pašvaldībai ar uzņēmējdarbību nav jānodarbojas, bet ir jāorganizē komunālo pakalpojumu sniegšana, lai tie būtu pieejami patērētājiem. Pašvaldībai būtu atbildīgi un skaidri jādefinē, uz kādiem noteikumiem tā būtu gatava atteikties no “Simones” kapitāldaļu turēšanas, un jānodrošinās, ka nākamais, kurš to darīs, nesalaidīs visu greizi. Par “Simones” pārdošanu būtu jādomā arī tādēļ, ka “Simonē” pašvaldība ieguldījusi vairākus miljonus eiro, ņemot aizņēmumu, ko tagad atmaksā visi Alūksnes novada iedzīvotāji, nevis pati “Simone” iekļauj tarifā. Kredītportfeļa samazināšana ļautu pašvaldībai veikt citus ieguldījumus novada attīstībā. Ja uzņēmums “Eiro – Āzijas investīciju aģentūra” ir gatavs veikt tik apjomīgus ieguldījumus, tad viņu mērķis ir ražot siltumu un elektrību, tur nesaskatu lielus riskus. Savukārt tarifus jau nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
- Jūsuprāt, “Eiro – Āzijas investīciju aģentūra” ir uzticams uzņēmums?
- Kopumā par šo uzņēmumu man nav viedokļa, jo šos uzņēmējus nepazīstu. To, ka uzņēmumam ir niecīgs pamatkapitāls un nav apgrozījuma, nevajadzētu uzskatīt kā trūkumu. Tas ir uzņēmums, kam ir licence koģenerācijas stacijas būvniecībai Alūksnē un kas šobrīd gaida, kāda būs pašvaldības atbilde un vai varēs Alūksnē šo projektu īstenot. Jāskatās uz citiem saistītajiem uzņēmumiem, kā tie strādā. Jāatceras, ka koģenerācija ir zaļā enerģija, vietējo resursu – malkas, zaru šķeldas – izmantošana, elektroenerģijas ražošanu šajā stacijā dotēs visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji, tādēļ ar koģenerāciju visilgāk Alūksnē spēs piedāvāt zemāku apkures tarifu.
- Ko jums jautā iedzīvotāji kā deputātam?
- Patiesībā jautā maz. Ir bijuši jautājumi par ceļu infrastruktūru. Manuprāt, novadā sasāpējis jautājums ir par pašvaldības dzīvokļu izīrēšanas kārtību. Tas steidzami jāmaina. Šobrīd pašvaldība savos dzīvokļos ielaiž īrniekus, kuri ne vienmēr veic komunālos maksājumus – krājas parādi. Pārējie mājas iedzīvotāji un apsaimniekotājs ir sprukās, jo šos parādus neviens nenomaksā. Pašvaldībai šādi parādi par saviem dzīvokļiem būtu jānomaksā vai arī, zinot, ka ieliktais īrnieks pats nespēs maksāt, no sociālā budžeta jāparedz tam uzreiz finansējums. Princips ir vienkāršs: katrs īpašnieks atbild par savu īpašumu – arī pašvaldība. Piemēram, Jaunlaicenes daudzdzīvokļu mājās gandrīz puse dzīvokļu pieder pašvaldībai un sakrātais parāds ir liels!
- Kā šobrīd klājas uzņēmumam “Ozoli AZ”?
- Normāli. Mēs lēnām attīstāmies: būvējam jaunas ēkas, jo trūkst noliktavu telpu un koksnes žāvētavas, pērkam jaunas iekārtas. Uzņēmēji saka - ja attīstības nav, tad tas ir solis atpakaļ. Mēs šobrīd attīstāmies tik daudz, lai stāvētu uz vietas vai nedaudz virzītos uz priekšu. Darbinieku skaits ir apmēram tāds pats kā pēdējos gados – 61.
- Kā uzņēmums atkopies pēc 2010.gada ugunsgrēka vienā no ražotnēm?
- Tas bija ļoti grūts brīdis. Pirmais gads bija fiziski un morāli grūts, kamēr nokopām teritoriju un sākām atjaunošanu, bet sekas jutām vēl vairākus gadus. Šoruden būs pieci gadi, kopš strādājam atjaunotajā ražotnē. Joprojām nezinām ugunsgrēka iemeslu. Apdrošinātāji uzņēmumam palīdzēja apdrošinājuma ietvaros – tas sedza mazāk par pusi ieguldījumu, ko vajadzēja, lai darbību atjaunotu. Ar saviem resursiem un bankas palīdzību tas izdevās. Ja ieguldi bankas līdzekļus, tie ir jāatpelna. Tikai tagad varam uzņēmumā atkal veikt lielākus ieguldījumus, jo pēdējie pieci gadi pagāja ugunsgrēka rētu sadziedēšanai. Tomēr šo laiku pārdzīvojām samērā veiksmīgi, jo uzņēmums nevienu dienu nepārtrauca darbu – strādāja otra ražotne. Ugunsgrēks lika novērtēt savulaik pieņemto lēmumu par iespējamo risku sadalīšanu un būvēt divas, vienu no otras neatkarīgas, ražotnes. Tas atmaksājās. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Deputāts – uzņēmējs, kurš uz amatiem neraujas

Kategorijas