Tās nav tikai asinis - tā ir dzīvība

2016. gada 29. aprīlis 00:00

920

Neviens nav pasargāts no nelaimēm – tā skan atbilde, uzdodot asinsdonoriem jautājumu, kāpēc izlēma ziedot asinis. Iesaistoties asinsdonoru kustībā, ikvienam ir iespēja palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kam nepieciešamas asinis. Viena asins deva var izglābt ceļu satiksmes negadījumā cietušo, pacientu ar apdegumiem un palīdzēt vēža slimniekam. Vēlme palīdzēt liek cilvēkiem pasaulē, visā Latvijā un nu jau arī mazpilsētā Apē kļūt par donoriem. Asins ziedošana raisa pozitīvas izjūtas, jo esi palīdzējis kādam grūtā brīdī.

Esi donors? Tātad vesels!
Apes novada dārzniece Anita Harju ir asinsdonore kopš 2009.gada. Asinis vairākas reizes gadā līdz šim viņa nodeva donoru dienā Alūksnē, tāpēc viņa ir viena no tiem donoriem, kura priecājās par iespēju labu darbu izdarīt turpat Apē. Labo gribu palīdzēt cilvēkiem A.Harju mantojusi no vecākiem. Arī viņi bija ilggadēji donori. “Vecāki to darīja tādēļ, ka viņiem bija reta asinsgrupa. Man nav reta, taču vēlme ziedot asinis ir. Pozitīvi ir tas, ka, nododot asinis, pārliecinos - ar manu veselību viss ir kārtībā. Tā ir gluži kā veselības pārbaude pie ārsta. Ja kaut kas nebūs labi, asinis nodot tev neļaus,” stāsta A.Harju. Vērtīgas ir arī papildu atvaļinājuma dienas par katru asins nodošanas reizi. A.Harju gada laikā vidēji tās ir četras brīvas dienas.
A.Harju spilgtā atmiņā palikusi pirmā asins nodošanas reize. “Vienīgā vieta, kur līdz šim nodevu asinis, bija Alūksne, tātad arī mana pirmā nodošanas reize bija tur. Kā šodien atceros, ka ar bailēm gaidīju to brīdi, kad kļūs slikti. Slikti nekļuva, nepatīkamākais vien bija brīdi, kad ņēma asinis pārbaudei no pirksta,” atceras A.Harju. Viņa aicina ikvienu kļūt par donoru, īpaši apeniešus, kuriem tagad ir iespēja to izdarīt pavisam tuvu savai dzīvesvietai. “Redzot, kas notiek pasaulē un tepat Latvijā, ir skaidrs, ka nepieciešams palīdzēt citiem,” aicina donore un piebilst, ka, ziedojot asinis, organismā tiek stimulēta asinsrades sistēma, atjaunojot asins sastāvu.

Katra pilsoņa pienākums
Apē pirmo reizi par donori kļuva Apes novada domes Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra vadītāja Liene Apine. Viņai bija svarīgi asinis nodot tieši Apē.
“Vēlme to izdarīt bija jau sen, taču vienmēr sagadījās citas darāmas lietas. Pie tam, lai nodotu asinis, piemēram, Alūksnē, tam bija jāieplāno vairāk laika. Tepat Apē izdarīt to ir ērtāk. Patiesībā, donoru dienai notiekot tepat pie pašām durvīm, uzskatīju to par savu pienākumu. Būtu grēks neizmantot šo iespēju,” saka L.Apine un piebilst, ka katra pilsoņa pienākums būtu nodot asinis, ja vien to ļauj veselība. “Ir jābūt līdzjūtīgiem un jāpalīdz citiem. Nekad nevar zināt, kādas situācijas pašiem dzīvē var gadīties. Protams, es ceru, ka manā ģimenē nekad nebūs šādas nepieciešamības, taču neviens nav pasargāts no nelaimēm,” teic L.Apine.
Pirms asins nodošanas L.Apinei bija neliels satraukums - gan par to, vai veselības dēļ to varēs darīt, gan kāds būs pats nodošanas process. “Lai gan esmu vesela, bažas bija tik un tā. Taču viss bija kārtībā un asinis varēju nodot. Satraucos arī par to, kā jutīšos un vai nekļūs slikti. Arī šis satraukums bija nevietā, jo pašsajūta asins nodošanas brīdī bija laba un slikti nekļuva. Tiem, kuri baidās, varu teikt – nav tik traki un just neko nevar. Asinis pašas dara savu darbu. Nebaidieties, droši ejiet un palīdziet! Katrs donors var glābt trīs cilvēku dzīvību,” saka L.Apine. Ja tik un tā ir bailes, jāatrod cilvēks, kurš iedrošinās un dos morālo grūdienu. “Mani gan neviens nestūma, pati saņēmos to izdarīt. Kādam palīdzēt ir labs darbs,” teic viņa.

Dots pret dotu
Apenietis Edgars Bērziņš kļūt par asinsdonoru izlēma, pats piedzīvojot skarbu dzīves pavērsienu. Par savu dzīvību viņš cīnījās pirms pusotra gada, kad tika sadurts. Kāda donora dāvātās asinis viņam ļāva izdzīvot.
“Iepriekš nesajutu vēlmi un vajadzību kļūt par donoru, taču paša piedzīvotais lika uz šo visu paskatīties citām acīm. Tādēļ arī pats izlēmu kļūt par donoru, lai varētu glābt kāda cilvēka dzīvību, kā tika glābta mana,” saka E.Bērziņš. Pirms pusotra gada piedzīvot viņš atceras nelabprāt. Vien atklāj, ka pēc trīs mokpilnām dienām slimnīcā asins pārliešana ļāva justies labāk. Kura donora asinis saņēma, E.Bērziņš nezina, taču viņš jūtas pateicīgs, un viņa pateicība ir paša kļūšana par donoru. Turklāt iespēja kļūt par donoru turpat Apē bija vēl viens stimuls. Pēc asins nodošanas viņš jutās ļoti labi un nekādas sāpēs nav jutis. “Nav nekādu fizisku sajūtu, drīzāk emocionālās – jūtos forši! Esmu priecīgs par izdarīto! Iesaku katram kļūt par donoru. Dzīvē var notikt visādi. Ikvienam var gadīties zaudēt asinis un saņemt palīdzību no donora,” viņš saka. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tās nav tikai asinis - tā ir dzīvība

Kategorijas