Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Terapija, kas traucējošās sāpes saberž putekļos

Valija Beluza

2016. gada 6. maijs 00:00

41

Ar terminu “triecienvilnis” modernajā sāpju terapijā apzīmē augstas enerģijas pneimatiskos un skaņu viļņus, kas tiek vadīti no terapijas iekārtas uz sāpīgajām ķermeņa daļām.
Triecienviļņi noārda apkaļķojumus, stimulē osteocītus un vielmaiņu, uzlabo asins cirkulāciju, paātrina dažādu traumu un sastiepumu sadzīšanu, kā arī iedarbojas uz vairākām citām veselības problēmām, mazinot un likvidējot sāpes, norāda ārste Laila Atiķe.

Gudrās tehnoloģijas
Procedūra ne vienmēr ir nesāpīga, to speciāli apmācīts mediķis veic, balstoties uz ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu, rentgena, magnētiskās rezonanses vai datortomogrammas izmeklējumu rezultātiem – lai nepalaistu kaulos onkoloģiskos procesus. Jaunās paaudzes neliela izmēra aparāts ir ērts un gudrs: displejā redzams “špikerītis”, kas aprēķina nepieciešamo impulsu skaitu, triecienviļņa stiprumu un ilgumu.
“Esam saņēmuši apmācību gan no medicīnas iekārtu ražotāja Vācijā, gan mācījušies klīnikā Rīgā pie sertificēta onkologa Romualda Erdmaņa, kurš ar šādu aparātu strādā jau desmit gadus. Būtībā triecienvilnis ir pārtaisīta skaņa, kas iedarbojas uz audiem. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados to sāka izmantot litotripsijā – nierakmeņu skaldīšanā. Vēlāk ārsti un fiziķi atklāja, ka triecienvilnis var cīnīties ar nevēlamiem kalcija sāļu veidojumiem kaulu locītavu sistēmā. Šī metode lieliski der tā saucamajiem tenisistu jeb pārpūlētajiem elkoņiem, par ko nereti sūdzas fiziska darba veicēji, diriģenti, zobārsti, šuvēji un frizieri,” atklāj L.Atiķe.
Triecienviļņa iekārtas iegādātas mūsu valsts vadošajām sporta komandām. Kad sportists gūst sasitumu, sastiepumu, traumu, sporta ārsts izmanto triecienvilni, lai mazinātu sāpes, saspringumu un neveidotos tūska. ASV komandas, dodoties uz sacensībām, kāpj lidmašīnā pat ar diviem triecienviļņa aparātiem.

Uzveic hroniskas kaites
Triecienviļņu frekvence tiek galā ar sāļiem, kas nogulsnējas daudzās organisma vietās. Daktere vispirms min ķermeņa augšdaļas zonas, kam var palīdzēt skaņu viļņi - sāpīgi pleci, elkoņi, pirksti, karpālā kanāla sindroms. Kā jebkura fizioprocedūra, arī šī var radīt paasinājumu, bet pamazām problemātiskā vieta nomierinās. Ļoti smalkās mikrodaļās kā putekļos sadrupinātie sāļi uzsūcas asinsritē, apkārtējos audos. Triecienvilnis nenovērš jaunu sakaļķojumu veidošanos, tas likvidē tikai procesa sekas, nevis iemeslus, tomēr parasti remisija ilgst vairākus gadus.
L.Atiķe praksē pieredzējusi, ka pēc triecienviļņa terapijas vairs nav bijusi nepieciešama plecu locītavas operācija. “Kaut gan kolēģi Krievijā triecienvilni liek arī uz mugurkaula, mēs to nedarām, jo, neprecīzi  “uzsitot”, var panākt pretēju efektu. Krievijas interneta lapās rakstīts, ka triecienvilnis palīdz notievēt. Taukus tas nešķeļ! Toties šī terapija varbūt uzlabo ādas izskatu, paātrinot asinsriti un barības vielu pieplūdi, veicinot kolagēna un elastīna sintēzi,” viņa saka.
Rentgenologi arī gūžās un ceļgalos novēro osteofītus jeb sāļu uzaugumus, ko tautā dēvē par knābjiem, mākoņiem, ragiem utt.
Pie sāpīgiem meniska plīsumiem cilvēks naktī pamostas ļoti daudzas reizes. Protams, locītavu spraugas šī metode nepaplašina, bet atvieglot operācijas gaidīšanas un sadzīšanas laiku, noņemot saspringumu, ir iespējams. Mikrokalcināciju – nelielu kalcija sāļu krikumiņu izoperēt ir ļoti grūti, un šī neinvazīvā metode ir krietni efektīvāka. Sāpju noteikti ir mazāk, bet kustību – vairāk.
“Pierādīts un medicīniskajā literatūrā aprakstīts: ja ir slikti dzīstoši lūzumi bez strutām, triecienvilnis aktivizē osteoklastus, kas palīdz kaulam saaugt. Šo metodi drīkst lietot reimatoīdiem artrītiem sākuma stadijā, kad nav cistisko veidojumu, un pat vieglākiem osteoporozes pacientiem, kam ir sāļu izgulsnējumi,” saka L.Atiķe.

Aizmirsti par piešiem!
Populāra problēma gan vīriešiem, gan sievietēm ir pēdas pieši. Sāpes un klibošana rodas tāpēc, ka šie uzkaļķojumi kairina kaula plēvi, muskuļu un fasciju apvalku. Ārstēšana ar ultraskaņu palīdz tikai sākumā, kamēr pieši ir nelieli. Savukārt triecienvilnis pīķim līdzīgos veidojumus no kaulaudiem zem papēža pieveic ar labiem rezultātiem. Tiesa, dažkārt ir nepieciešami divi kursi ar sešu mēnešu starplaiku. Viens seanss ilgst aptuveni piecpadsmit minūtes. Parasti ir vajadzīgas 3–5 procedūras ar nedēļas intervālu, bet pašsajūtas uzlabošanās jūtama jau pēc pirmās vai otrās reizes.
Greizo īkšķi (Hallux Valgus) metode izlabot nespēj: pamatīgas pēdas pirkstu deformācijas būtība ir pirksta mainītajā leņķī. Taču pašā sākumā palīdzēt var. “Ārstējot piešus, ar aparāta uzgali iedarbojamies arī uz pēdu un cilvēks jūt atvieglojumu, jo tiek noņemts saspringums. Medicīnā divi plus divi nekad nav četri. Piemēram, pie onkoloģiskām saslimšanām jāskatās: ja sievietei pirms pieciem gadiem noņemta krūts, tas nenozīmē, ka viņai jāmokās ar piešiem. Plecam triecienvilni netaisām, ja ir sirds aritmijas. Mēs pielāgojamies, smagos gadījumos ar katru pacientu individuāli pārrunājam, kādu mērķi gribam un varam sasniegt.” ◆

Uzziņai

VEF sasniegums
◆ Viens no nozīmīgākajiem VEF izgudrojumiem medicīnas aparatūras jomā ir nierakmeņu skaldīšanas jeb triecienviļņu litotripsijas aparāts - pirmais pasaulē. To 1959. gadā izgudroja VEF inženieris Leo Roze. Šis aparāts gan spēja akmeņus skaldīt tikai urīnpūslī un apjoma ziņā līdzinājās nelielam ledusskapim, tomēr tas bija revolucionārs izgudrojums medicīnā. Aparāts uz VEF vārda tika patentēts ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Japānā un citur. Vēlāk L.Roze radīja vairākas mazāka izmēra aparāta versijas, bet sešdesmitajos gados arī pārvietojamu aparāta modeli, ievietotu radiouztvērēja “Spīdola” kastē.
Leo Rozes izgudrojumam ar 1959. gada aprīļa prioritāti izsniegtas divas PSRS autorapliecības.
◆ Ārvalstu zinātniskajā literatūrā apgalvots, ka šī metode izgudrota un izmēģināta Vācijā, ignorējot faktu, ka pirmo reizi pasaulē tieši Latvijā pirmais konkrements jeb nierakmens (3 cm) cilvēkam tika saskaldīts jau 1959. gada 7. maijā. Operācija notika Rīgas 1. klīniskās slimnīcas uroloģijas nodaļā un ilga 20 minūtes. Vācijā nopietnas aktivitātes šajā virzienā sākās tikai septiņdesmito gadu sākumā, kad uz turieni aizceļoja Latvijas galvenais urologs Viktors Goldbergs un aizveda uz Vāciju divus VEF laboratorijās izstrādātos pēdējās sērijas triecienviļņu litotripsijas aparātus.

Kategorijas