Humoreska: Mušas jau pamodušās

2010. gada 1. aprīlis 08:31

557

Šorīt pamodos no tā, ka man muša pa degunu danco. Katram ir zināms - ko marts negrib, to aprīlis izdara. Tāpēc šajās dienās kaujos ar pavasara mušām kā negudrs. Nebūs tām pa manu degunu dancot! Ja grib palikt sveikas un veselas, lai laižas ārā pa logu. Nevēlas zobus klabināt? Grib par brīvu baudīt siltumu manās mājās, par kuru es maksāju?! Nekā nebija!

Kad es pikti par to šorīt runāju pie brokastu galda, cenzdamies nomedīt kārtējo mušiņu, sieva man pasniedza varen saldu kafiju ar piebildi, ka neesot te ko brēkt, jo katram ar savu mušu gultā jāsadzīvo tāpat kā ar circenīti aizkrāsnē, jo, kā smejies, katram esot sava uts, bet, kas liedzas, tam divas. Kas tā par padošanās filozofiju? Tā prātoju, bet tad ieraudzīju sievai uz kailā pleca dievīgu mazu mušiņu. Kā es nebiju to agrāk pamanījis! Tik seksīga! Brokastošanu un sarunas turpinājām guļamistabā. Pēc tam man sieva teica: "Kā tev patika mana "spāņu mušiņa"?" Raugi, tas bija viņas man veltītais "april, april". Jutos brīnišķīgi! Kā upe šļūdonī. Burtiski nezināju, kur spēku likt. Kaut kur biju lasījis par tādu akciju... Atradu mājās vecu ietinamā papīra gabalu, ar flomasteru uzšņāpu: "Apskāvieni par brīvu."

Ar tādu plakātu rokās izgāju ielās jau pašā rīta agrumā. Ak, vai, cik daudz burvīgu emociju piedzīvoju! Tik daudz dāmu mani savu mūžu nebija apskāvušas un bučojušas. Secināju, ka visizdevīgāk ir stāvēt pie mārketa. Daža dāma mani ne tikai samīļoja, bet arī par to samaksāja. Tā kā veicās dikti labi, kļuvu pārdrošs, jo laikam noreibu no panākumiem.

Bīstami pietuvojos vietējās varas administratīvajai ēkai. Tieši šodien tur laikam viesojās kaut kādi augsti ārzemju viesi. Daudz nedomājot, aši piespiedu sev pie krūts kādu dāmu, kas runāja svešā mēlē. Šī sāka purpināt un kaukt kā sirēna. Pārbijos es un apkārtējie. Skaidrojos, ka neesmu nekāds izvarotājs vai žigalo, ka tikai piedāvāju apskāvienus par brīvu. Tas nelīdzēja, dāma bēga no manis kliegdama. Es viņai pakaļ, jo nevarēju pieļaut pārpratumu.

Joņojām pa ielām minūtes desmit, līdz mani pārtvēra policija. Ielika izolatorā, kur sabiju visu nakti, no rīta mani aizveda pie psihitra. Tur es visu paskaidroju no sākuma līdz galam. Dakteris iejūtīgi noklausījās un tad līdzjūtīgi bilda: "Tava sieva ir pie visa vainīga. Sagrozīja tev galvu ar to "spāņu mušiņu", pataisīja par plevboju. Tas jau nebūtu nekas. Viņai tikai nevajadzēja tevi izlaist no gultas, kamēr tas kafijas jeb, pareizāk sakot, "mušas" efekts nebūtu beidzies." Tā, lūk. Tāds nu bija manas sievas neizdevies 1.aprīļa jociņš. Ko neteiksi?!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Mušas jau pamodušās

Kategorijas