Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai

2016. gada 13. maijs 00:00

341

(Turpinās no 1.lpp.)
Arī šovasar būs vērojama zilaļģu ziedēšana, kas kārtējo reizi mudinās domāt, vai un cik toksiskas tās ir, cik droši var peldēties Alūksnes ezerā. Pētnieki atklājuši zilaļģu ziedēšanas saikni ar klimata pārmaiņām, veicot ezera barības ķēžu izpēti.

Atklāj ūdens ziedēšanas cēloņus
„Tā kā šīs zilaļģes ir pazīstamas vairāk ar fenomenu, ka tās ir toksiskas, mūsu galvenais rezultāts projektā ir toksīnu koncentrācijas izpēte ezeru zivīs. Esam secinājuši, ka kaitīgie toksīni zivīs uzkrājas, taču nopietnus draudus cilvēka veselībai nerada,” saka Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Puriņa. Kaitīgie toksīni rodas, zilaļģēm ziedot. To inkubācijai labvēlīgu vidi rada dažādas mikrobioloģiskās vielas, kas ūdenī ieplūst ar sadzīves notekūdeņiem. „Tas ir galvenais problēmas cēlonis, tāpēc jānovērš. Ja novērsīs šo cēloni, tad aļģēm, sadzīviski izsakoties, nebūs, ko ēst un no kā dzīvot. Tādos apstākļos dominēs tās aļģes, kas nav toksiskas un nav kaitīgas,” norāda Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Ezerā peldēties var droši
Lai arī pagaidām zilaļģu ietekme uz cilvēku veselību ir maza, tā tomēr pastāv. Ja par problēmas risinājumu netiks domāts, nākotnē tas var radīt reālus draudus cilvēku veselībai. „Burtnieku ezerā intensīva zilaļģu ziedēšana novērojama katru gadu, tā ilgst no jūlija līdz septembra beigām. Alūksnes ezerā zilaļģu ziedēšanas intensitāte ir ievērojami mazāka, taču pēdējo piecu gadu laikā te novērojama īpatnējas zilaļģu sugas masveida attīstība. Augustā ir zilaļģu ziedēšanas maksimums, bet toksīnu uzkrāšanās var ilgt līdz pat vēlam rudenim. Tas skaidrojams ar temperatūras paaugstināšanos, kas pagarina aļģu veģetācijas periodu,” stāsta I.Puriņa.
Zilaļģes eksistē jau miljoniem gadu, taču satraukumu sabiedrībā tās rada tieši pēdējos gados, kad to savairošanās jeb ūdens ziedēšana ūdeni iekrāso zilganzaļā un labi saskatāmā krāsā. „Alūksnes ezerā ūdens ziedēšana saistīta ar zilaļģes ‘Gloeotrichia echinulata’ masveida savairošanos, bet citu zilaļģu sugu daudzums ir daudz mazākos apjomos. Šīs zilaļģes izdala hepatoksīnus, kas izraisa aknu saslimšanas, ja ezera ūdeni patērē uzturā vai lieto zivis ūdens ziedēšanas laikā. Tā kā šīs zilaļģes neizdala neirotoksīnus, kas izraisa alerģiskas saslimšanas, peldēties ezerā var droši. Katra cilvēka gaumes lieta ir tā, cik patīkami tas jūtas ziedošā ūdenī,” skaidro Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. Alūksnes ezerā sastopamās neparastās zilaļģes atrodamas galvenokārt dziļos un tīros ezeros visā pasaulē, Latvijā tādas ir arī Rāznas ezerā. „Šī zilaļģe tiek uzskatīta par mazāk toksisku kā citas, taču, savairojoties lielos daudzumos, tās biomasa ir nesalīdzināmi lielāka, tāpēc toksīni var ietekmēt pārējos ūdens organismus,” norāda I.Bārda.

Kaķim zivis jādod ar mēru
Projekta laikā zivis tika pētītas trīs reizes – maijā, augustā un oktobrī. Maijā varēja spriest, ka zivis ziemas periodā atbrīvojušās no iepriekšējā gadā uzkrātajiem toksīniem. Tika analizētas visas biežāk sastopamās un makšķernieku iecienītās zivju sugas: raudas, plauži, līņi, asari, zandarti, līdakas dažādās garuma un vecuma grupās. Pētījumu rezultāti liecina, ka visas zivju sugas akumulē zilaļģu izdalītos toksīnus. Visaugstākā toksīnu koncentrācija tika konstatēta zivju aknās, jo tās pasargā organismu no piesārņojošām vielām. Toksīniem uzkrājoties, tie tiek pārnesti uz citiem orgāniem, kā arī uz muskuļaudiem. Tomēr muskuļos zilaļģu koncentrācija ir vismaz 20 reizes zemāka nekā aknās. „Izmēros lielākās zivis satur mazāku toksīnu daudzumu. Alūksnes ezerā planktonēdājzivīs (raudās un plaužos) konstatēta augstākā toksīnu koncentrācija, turpretim Burtnieku ezerā augstāka toksīnu koncentrācija atrasta plēsīgajās zivīs. Iespējams, tas liecina, ka planktonēdājzivis vairāk uzturas Alūksnes ezera piekrastē, kur zilaļģu biomasa un toksīnu koncentrācija varētu būt augstāka. Turpretim Burtniekā, kas ir daudz seklāks un vēja darbības rezultātā tajā vairāk sajaucas ūdens, augsta toksīnu koncentrācija ir visās zivīs,” salīdzina I.Puriņa.
Pasaules Veselības organizācija izstrādājusi pieļaujamās normas visbiežāk saldūdeņos sastopamajam zilaļģu toksīnam - mikrocistīnam. Bez bēdīgām sekām 70 kilogramu smags cilvēks katru dienu drīkst apēst 1,1 kilogramu 25 – 45 centimetru lielu raudu filejas no Alūksnes ezera, savukārt 25 – 35 centimetru garu līņu filejas – tikai 0,24 kilogramus. Īpaši jāuzmanās ar zivtiņu devu, ko dod kaķiem. Lai gan kaķiem esot deviņas dzīvības, to svars ir tikai četri kilogrami, tāpēc nav zināms, kura no raudiņām tam var izrādīties pēdējā, ņemot vērā, ka zivju aknās toksīnu koncentrācija ir ievērojami augstāka.

Makšķerniekus toksīni nesatrauc
Zinātniski praktiskajā konferencē Cēsīs, kurā prezentēja pētījumu, piedalījās Alūksnes biedrības „C.albula” valdes priekšsēdētājs Jānis Skulte. Viņš secina, ka tie, kas šajos jautājumos ir iedziļinājušies un saprot, neredz pamata satraukumam. Protams, ir jādara viss, lai neļautu ezerā ieplūst neattīrītiem notekūdeņiem. „Viss ir normas robežās. Tagad cīnāmies ar sekām, bet vajadzētu darīt visu, lai nepieļautu nelabvēlīgu piesārņojumu ezerā, kas veicina zilaļģu attīstību,” uzsver J.Skulte. Viņš neuzskata, ka būtu pamats satraukumam. Visi makšķernieki noķertās zivis ēdot šmakstinādami.
„Esmu aktīvs makšķernieks, bet ne tik zinošs, lai vērtētu iespējamo zilaļģu ietekmi. Man šķiet, ka iekšezeru piesārņo „Simones” šķeldas glabātava, kas nav pareizi uzbūvēta. Izdalījumi no šķeldas ar lietusūdeni ieplūst ezerā. Tiesa, glabātavas izbetonēšanai būtu vajadzīgi lieli līdzekļi. Protams, ieplūst arī sadzīves notekūdeņi, kas noteikti ietekmē,” spriež alūksnietis Igors Dzilna. Viņš apšauba, ka zivis kļūst neēdamas toksisko zilaļģu ietekmē. Par to, viņaprāt, vajadzētu interesēties Pārtikas un veterinārajam dienestam. „Manuprāt, nekas traks nevarētu būt, jo zivis nebarojas ar aļģēm. Zilaļģes ir ne tikai ezeros, bet arī jūrā, un visur tās karstās vasarās vairojas. Tad jau drīzāk vajadzētu atteikties no Norvēģijas lašiem, jo zinu, kādos apstākļos tos audzē,” atzīst I.Dzilna.

Pētīti tikai divi ezeri
„Latvijā ir apmēram 2000 ezeru, bet pētījumi ir veikti tikai divos ezeros, tāpēc zinātniekiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Turklāt, redzot, cik daudzveidīga ir situācija divos ezeros, atliek tikai minēt, kāda tā varētu būt pārējos. Tomēr viens ir skaidrs – ja ezerā ar neapbruņotu aci redzama zilaļģu ziedēšana, tad arī zivis satur daļu to izdalīto toksīnu. Kaislīgiem makšķerniekiem, kas savas dienas pavada pie ziedoša ezera, ar saviem lomiem vajadzētu uzmanīties un katru dienu zivis neēst,” uzsver I.Puriņa. Pētījums parādīja, ka toksīnu uzkrāšanās notiek gan zivju aknās, gan arī muskuļos, kas iepriekš Latvijā netika konstatēts. „Ja ēd plēsīgās zivs muskuli, tad maz ticams, ka tas sagādās kaut kādas veselības problēmas ar tādām toksīnu koncentrācijām, kādas esam novērojuši,” secina M. Žagars.

Pētījums - pamats apsaimniekošanai
Zilaļģu izplatība Alūksnes ezerā nav pretrunā ar secinājumu, ka tas ir viens no tīrākajiem ezeriem. Jebkurā gadījumā runāt par tīru vai netīru ezeru var tikai relatīvi, salīdzinot ar citiem ezeriem. „Alūksnes ezers, kas atrodas pie pilsētas, noteikti ir viens no tīrākajiem. Protams, to nevar salīdzināt ar ezeru, kas atrodas Teiču rezervātā, kur ir cilvēku neskarta vide. Alūksnes ezerā ir jūtama cilvēku darbības ietekme, taču tā nav milzīga. Arī toksiskās aļģes nav tik lielā koncentrācijā, lai būtu iemesls satraukumam par apdraudējumu cilvēku veselībai,” skaidro M.Žagars. Pētījuma mērķis bija radīt pamatu ezera apsaimniekošanai. M.Žagars salīdzina, ka tas ir tāpat kā laba draudzība iespējama tikai starp cilvēkiem, kuri viens otru pazīst. Tāpēc arī ezers ir pamatīgi jāiepazīst. Tagad tas ir izdarīts. „Alūksnes ezeram ir labs apsaimniekotājs, tāpēc nav pamata bažām, ka pārredzamā nākotnē varētu rasties kāds apdraudējums cilvēku veselībai vai videi. Domāju, ka par pētījumu rezultātiem tiks stāstīts pietiekami plaši un saprotami, tāpēc sabiedrībā nevajadzētu būt satraukumam,” spriež M.Žagars. Tomēr nav šaubu, ka cilvēku nelabvēlīgā ietekme uz ezeru ir jāsamazina un iespēju robežās jānovērš. „Tā kā zilaļģu attīstībai svarīgs barības elements ir fosfors, kas Alūksnes iekšezerā ir lielā koncentrācijā, vajadzētu domāt par ezera attīrīšanu,” norāda I. Puriņa.

Zivis ēduši visu mūžu
Pašvaldības aģentūras „Alja” direktors Māris Lietuvietis vēl nav iepazinies ar Alūksnes ezera izpētes rezultātiem. Paredzams, ka tos pašvaldībā prezentēs līdz maija beigām. „Domāju, ka uz šo pasākumu varētu nākt visi alūksnieši. Lai gan pēdējos gados daudz tiek runāts, paužot neapmierinātību par zilaļģu ziedēšanu, tā nav vairāk izplatīta,” saka M.Lietuvietis. „Toksiskas aļģes un toksīni, protams, skan draudoši. Taču to iedarbība ir tik niecīga, ka patiesībā nav jūtama. Visu mūžu alūksnieši ir ēduši zivis, bet nav dzirdēts, ka tāpēc kādam būtu radušās veselības problēmas. Pētījuma rezultāti ļauj salīdzināt Alūksnes un Burtnieku ezeru, kā arī uzzināt, kāda ir toksīnu aprite barības ķēdē,” secina M.Lietuvietis.

Meklēs un novērsīs ezera piesārņojumu
Izskatās, ka ezerā ieplūst dzidri notekūdeņi, tomēr pastiprināta zilaļģu ziedēšana liecina, ka tā tas nav. „Ezerā vairs neieplūst neattīrīti notekūdeņi, taču acīmredzot fosfors un slāpeklis mazākā koncentrācijā vēl nonāk ezerā. Lai gan ūdens nav duļķains, tomēr aļģēm ir barības vielas. It sevišķi tai, kas ir raksturīga Alūksnes ezeram. Šai aļģei patīk dzidrs ūdens, kurā ir fosfors,” skaidro M.Lietuvietis. Tiek pieļauts, ka Kolberģī izbūvētās attīrīšanas iekārtas pilnībā neattīra notekūdeņus no fosfora un slāpekļa. SIA „Rūpe” valdes loceklis Artis Sviklis atspēko pieņēmumu, norādot, ka analīzes liecina – attīrītie notekūdeņi ne tikai atbilst normatīviem, bet satur krietni mazāk suspendēto vielu, nekā ir pieļauts. „Šā gada pirmajā ceturksnī analīžu dati liecina, ka no Kolberģa attīrītajos notekūdeņos ir tikai 0,014 miligrami suspendēto vielu litrā, bet normatīvs ir 0,7 miligrami šo vielu litrā ūdens,” precizē A.Sviklis. Viņš norāda, ka joprojām visas alūksniešu dzīvojamās mājas nav pieslēgtas centrālajai kanalizācijas sistēmai, tāpēc iespējams, ka to notekūdeņi tiek ievadīti ezerā.

Iekšezera attīrīšanai vajag daudz naudas
Līdz šim ir izpētīta ekosistēma visā Alūksnes ezerā, bet kopš pērnā gada vairāk tiek pētīts iekšezers. Tā ir problemātiskākā ezera daļa, kur savulaik izgāzti pilsētas notekūdeņi un rūpnieciskie atkritumi, tāpēc notikusi ezera aizaugšana. Tagad ir arī analīzes par iekšezera piesārņojumu. Tajā nav konstatēta liela krāsaino metālu klātbūtne, vairāk ir naftas produktu, kas iekapsulējušies dūņu slānī. Jāatrod veids, kā no tiem kopā ar dūņām attīrīt ezeru. Tam nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, tāpēc tiek meklētas iespējas piesaistīt fondu finansējumu. „Apsaimniekotāji – malači, ir nosargājuši no maluzvejniekiem ezeru. Tāpēc tagad plēsīgo zivju ir vairāk, un kopumā tas ir foršs ezers,” atzīst M.Žagars. ◆

FAKTI

Klimata izmaiņas izraisa galvenokārt gada vidējās temperatūras paaugstināšanos, kas savukārt veido samazinātu sniega segu ziemā un upju noteci pavasarī. Līdz ar to novērojam ātrāku diennakts vidējās temperatūras paaugstināšanos pavasarī, kā arī augstākas vasaras temperatūras. Papildus to pavada laika apstākļu nestabilitāte, kas izpaužas kā biežākas ekstrēmas dabas parādības: spēcīgas vētras, plūdi, sausuma periodi u.c.

Pēdējo 40 gadu laikā Zemes virskārtas temperatūra palielinājusies par 1 grādu, taču šajā gadsimtā temperatūra paaugstināsies vēl par 1,5 – 5 grādiem pēc Celsija. Šobrīd temperatūras, kas veicina zilaļģu attīstību ūdenstilpēs, tiek sasniegtas jau maijā, bet rudeņos tās saglabājas līdz pat oktobrim.

Mazāk nekā 50 sugu zilaļģes var producēt vidē toksīnus, kas izraisa akūtas un potenciāli hroniskas veselības problēmas cilvēkiem un letālu saindēšanos dzīvniekiem.

Visbiežāk novērojamās izmaiņas ezeru ekosistēmās ir pastiprināta zilaļģu ziedēšana. Mūsdienās tās ieguvušas dominējošo lomu saldūdeņu ekosistēmās, to galvenā zināmā īpašība ir spēcīgu toksīnu producēšana. Zilaļģu toksīni ietekmē pārējos ekosistēmas iemītniekus, uzkrājas barības ķēdēs un var kaitēt cilvēkiem, kas uzturā lieto zivis.

Toksisko zilaļģu attīstība tradicionāli tiek saistīta ar fosfora koncentrācijas pieaugumu ūdenstilpēs. Tā kā liela daļa pavedienveida zilaļģu spēj saistīt atmosfēras slāpekli, tām nepieciešams tikai fosfors.

Alūksnes ezerā 2015.gadā ievāktajos paraugos konstatētas 17 zilaļģu sugas, no tām 7 klasificējamas kā potenciāli toksiskas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai

Kategorijas