Pieredzējis politiķis, kurš atbalsta veselīga līdzsvariņa saglabāšanu

2016. gada 27. maijs 00:00

3834

“Es varu runāt tikai par sevi – pārējie lai paši atbild par sevi. Nav ko apvainoties uz citiem, ja kaut kas nav sanācis – tad neesi pratis pārliecināt, atrast īstos vārdus, pats nemācēji vai nebiji tik gudrs. Būtu labi, ka iedzīvotāji vairāk atcerētos, ko un kurš ir solījis,” sarunā ar “Alūksnes Ziņām” pārdomās dalās viens no ilggadējākajiem Alūksnes puses politiķiem Aivars Fomins.
A.Fominam ir ilga pieredze vietējā politikā – kopš Annas izpildkomitejas laika astoņdesmito gadu beigās. Bijis Annas izpildkomitejas deputātu padomes priekšsēdētājs. Vēl šodien A.Fomins atminas laiku, kad sākās talonu sistēma un cilvēki preces arī pagastos varēja iegūt apmaiņā pret taloniem: sākot ar ziepēm un beidzot ar televizoriem un sekcijām. Vēlāk bija Annas pagasta padomes priekšsēdētājs – līdz pat 2009.gadam, kad izveidoja Alūksnes novadu. A.Fomins kļuva par pirmo Alūksnes novada domes priekšsēdētāju un bija šajā amatā līdz 2013.gadam, kad notika kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Šajā sasaukumā viņš ir domes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Bijis Tautas partijā, 2010.gadā politiskās apvienības “Par labu Latviju” sarakstā kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Šobrīd ir Vidzemes partijas valdes loceklis un Reģionu apvienības (Vidzemes partijas un “Reģionu Alianses” veidota apvienība) valdes loceklis.
- Atskatoties uz pirmo novada domes sasaukumu, kā šodien pašam šķiet, vai kā novada vadītājs izdarījāt visu, lai novads attīstītos?
- 2009.gadā, kad izveidoja novadu, daudz ko nezinājām – visi kopā mēģinājām. Uz komiteju nāca vairāk nekā simts jautājumi: viss novads bija jāsakārto un jāpalaiž tā milzīgā mašīna, apvienojot pilsētas domes un rajona padomes, kas agrāk savstarpēji konkurēja, pieredzi. Tā bija arī uzdrīkstēšanās. Jā, kaut kas arī nesanāca, piemēram, pagastu pārvalžu vadītāju skaita samazināšana. Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvalde ir par lielu – tās vadītājs ir visur un nav nekur! Tas nav pārmetums cilvēkam, kurš ieņem šo amatu, bet sistēmai, jo trīs ceturtdaļas laika vadītājs pavada ceļā un pārbraucienos, ir daudz telefonsarunu. Cilvēkiem jau bieži tāpat kā pie ģimenes ārsta - nevajag zāles, bet parunāties pagasta pārvaldē, izrunāt savu sāpi par to, ka ceļš izskalots, suns nobraukts vai kas cits noticis. Darba apjomu un dokumentu apriti Alūksnes novada domes kancelejā Alūksnē nekādi nevar salīdzināt ar to, kas notiek pagasta pārvaldē, bet arī šodien katrā pagastā uz vietas būtu jābūt vadītājam un skrīverim. Žēl, ka no pagastiem tika atdalīta skolu saimniecisko jautājumu risināšana, jo agrāk pagasts atbildēja par visu, kas notiek pagastā, - arī par pagasta iestāžu darbību. Tā bija viņu saimniecība! Tagad daudz kas ir centralizēts, bet pārvaldes vadītājs aizskrien vienā vietā, otrā, trešā...
Līdz ar novada izveidi ir arī “atsisti” iedzīvotāji: agrāk viņi vēlēja savu pašpārvaldi, redzēja deputātus un prasīja no viņiem darbu, bet tagad iedzīvotāji neredz, ko ir ievēlējuši, viņiem uz vietas nav, pie kā aiziet, un, lai rastu problēmai risinājumu, bieži jābrauc uz Alūksni vai jārisina jautājumi elektroniski.
- Kaimiņu novadi, piemēram, Gulbene, tikai tagad lemj par grāmatvedības un bāriņtiesas darba centralizēšanu novadā.
- Lai arī darījām bez pieredzes, tomēr daudz ko izdarījām labi. Par to pārliecināmies pieredzes apmaiņas braucienu laikā. Piemēram, daudzās lietās pašvaldības finansējuma piešķiršanai mums jau ir apstiprināti nolikumi un nevar vairs vadīties no subjektīvā viedokļa. Nesen 20 novada domes darbinieki par saviem līdzekļiem aizbrauca pieredzes apmaiņā uz Ventspili. Mūs uzņēma Ventspils pašvaldība: tikāmies ar pašvaldības policijas priekšnieku, apsaimniekotāju, ekonomistu, plānošanas speciālistu. Pēc sarunām secinājām, ka Alūksnē daudz kas jau ir labi, tikai paši pārāk maz to reklamējam un stāstām citiem. Esam pieraduši, ka daudz kas ir slikti, nav izdarīts, bet nerādām sevi no pozitīvās puses – tā mums ir liela nelaime.
- Kas Alūksnē ir labāk nekā Ventspilī?
- Piemēram, iesēdāmies Ventspils bānītī un braucām. Pēkšņi sajutām, ka ostā pārkrauj degvielas kravas, jo līdz mums atplūda spēcīga benzīna smaka. Mums bija skaidrs, ka Alūksnes – Gulbenes bānītī ir daudz labāk... Ar tūrismu ostas pilsētā ir sarežģīti. Protams, mēs nevaram salīdzināt to, kādas valsts investīcijas saņem Alūksne un Ventspils. Alūksnes novads ar savām mazajām naudiņām ir daudz panācis. Ja mums būtu tāda nauda kā Ventspilij, tad... Ja Alūksnes novadu salīdzina ar tuvējiem kaimiņu novadiem, mēs esam aktīvāki un pamanāmāki, piemēram, kultūras dzīvē, īpaši pēc Alūksnes Kultūras centra atvēršanas. Balvu pašvaldības vadītājs rudenī atzina, ka nevar konkurēt ar Alūksnes Kultūras centru, jo pie viņiem kultūras namā mētelī esot jāsēž, bet Alūksnē viss ir tik skaisti!
- Vidzemes partija šobrīd Alūksnes novada domē ir koalīcijā vai opozīcijā?
- Koalīcijas līguma mums nav, bet tas netraucē visiem kopā pie viena galda pārrunāt darāmos darbus. Ir jautājumi, par kuriem vienojamies, ir tādi, kur kāds otram paiet pretī, un arī tādi, par ko tā arī nevienojamies. Piemēram, sasteigto lēmumu par Mārkalnes pamatskolas slēgšanu mūsu partija neatbalstīja: kāpēc vajadzēja nolemt vienu skolu slēgt, bet pēc tam sākt izvērtēt sistēmu? Tad vajadzēja visas skolas reizē izvērtēt, jo steigā jau neko neiegūst. Pēc šā lēmuma pieņemšanas mēs trīs reizes esam bijuši Mārkalnes skolā un piedalījušies mācību stundās, jo par saviem lēmumiem ir jāatbild. Bijām stundā, kur mācījās četri bērni divās apvienotajās klasēs, un arī starp katras klases diviem skolēniem bija atšķirīgi zināšanu līmeņi. Skolotājam vienas mācību stundas laikā ar katru no šiem četriem bērniem bija jāstrādā individuāli. Ja stundu saskaldām četrās daļās, tad nevar iedot kvalitatīvu izglītību. Izglītības iestādei jābūt tuvāk dzīvesvietai, bet saprāta robežās.
- Kā vērtējat šābrīža domes sasaukuma darbu?
- Tas jāvērtē iedzīvotājiem. Liela daļa darbu bija iesākti jau pirmā sasaukuma laikā, tādēļ šābrīža sasaukuma augļi tagad sāk parādīties, bet pilnībā būs redzami kādu laiku pēc tam. Ir jau daudz laba, piemēram, tapis Alūksnes muižas parka izpētes projekts parka attīstībai, atvērts Kultūras centrs, sakārtojam Pilssalu, Alūksnē notiek lieli pasākumi, domājam par bānīša stacijas attīstīšanu, Jauno pili, rehabilitācijas centra un sporta centra būvniecību.
- Tas viss ir pilsētā, bet pagastos kas?
- 2009.gadā, izveidojot novadu, pagasti tajā ienāca ar renovētām skolām, tautas namiem, bibliotēkām, sakoptu vidi, bet Alūksne bija ļoti nesmuka... Protams, šobrīd pilsētai tiek vairāk. No vienas puses es tam arī piekrītu, jo pilsēta ir tas, ar ko lepojamies, bet nedrīkstam aizrauties un pilnībā nogriezt pagastiem. Man ir bail par to, ka mēs novadā bieži aizdomājamies par varbūtēju tūristu, kurš, iespējams, nemaz te neatbrauks, un piemirstam vietējos iedzīvotājus, kuri te dzīvo ikdienā. Par labu nākotnei noņemam šodienai, bet jāsaglabā veselīgs līdzsvariņš. Pagastiem šobrīd iet smagi, jo atslēgas vārds ir “skola”. Katrai apdzīvotai vietai skola nozīmē ļoti daudz, jo tā ir arī inteliģence, kultūra, ansambļi, teātri uz vietas. Ja skolas nav – tas viss pazūd. Uz vietas jābūt ļoti labam līderim, lai to spētu saglabāt. Pozitīvs piemērs šajā ziņā ir Zeltiņi.
- Ilgas un plašas bija diskusijas par Alūksnes novada skolu reformu. Vai šobrīd pieņemts pareizākais risinājums?
- Tika izvērtēti visi iespējamie aspekti, gandrīz vai arī skolotāju vidējais garums! Ieguvām pamatīgu materiālu, pēc kura var pieņemt labus lēmumus. Savukārt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pedagogu atalgojuma modelī, kas vēl joprojām nav apstiprināts, jau ir divi labojumi, un tas nav vēl prezentēts Ministru prezidentam. Tādēļ šobrīd pateikt, vai tas bijis pareizākais risinājums, ir durt ar dakšām ūdenī. Ja likme tiešām būs 40 stundas, kā mazo skolu skolotāji šīs stundas salasīs? Tikai braucot pa vairākām skolām! Kas strādās ar bērniem ārpusklases darbā, ja skolotājiem būs “jālido” no vienas skolas uz otru, lai tikai nenokavē?
Iecere Mārkalnes skolā ierīkot sociālās aprūpes centru un grupu dzīvokļus būs risinājums pagastam, jo nesīs līdzi darba vietas. Šobrīd valstī aktuāla diskusija ir arī par internātskolām, kuras valsts no sevis grib nolikt uz pašvaldību pleciem. Valsts amatpersonām ir uzskats, ka bērniem jādzīvo mājās, nevis internātā. Normāli būtu tā, ka vecāki samazgā drēbītes un palaiž paēdušu bērnu uz internātu, bet bieži vien patiesība ir cita: atbraucot no mājām uz internātu, iestādē mazgā bērna drēbes un pirmdienās, otrdienās bērni internātā maizi apēd vairāk... Ja mūsu novadam būtu jāuzņemas Liepnas internātpamatskolas saimnieciskie izdevumi, tie gadā būtu 240 000 eiro.
- Ko šobrīd Alūksnes novada iedzīvotājiem varat jaunu pastāstīt par mediķu piesaisti novadam?
- Šonedēļ Alūksni atkal apmeklēja jaunais ģimenes ārsts Alvis Ādamsons. Apbraukājām un parādījām visus iespējamos variantus, kur pašvaldība viņam ar ģimeni Alūksnē var piedāvāt dzīvojamo platību. Manuprāt, viens no pašvaldības dzīvokļiem viņu arī “uzrunāja”. Alūksni ir apmeklējuši arī divi zobārsti, bet viņi līdz šim atbildi vēl nav devuši, vai piekrīt šeit atvērt savu praksi – gaidām.
- Kādas šobrīd ir aktuālākās sociālās problēmas mūsu novadā?
- Vienu brīdi starp deputātiem domas dalījās par to, vai pašvaldībai vajag finansēt mobilās aprūpes brigādes, kas pie iedzīvotājiem izbrauc uz mājām un veic aprūpi. Kad Alūksnes sociālās aprūpes centrs bija pārpildīts, tad mobilā brigāde ļāva vairākiem cilvēkiem palikt savā dzīvesvietā un viņi nebija jāievieto pansionātos citos novados. Šobrīd mums aprūpi mājās saņem gandrīz 100 cilvēki - ir trīs mobilās brigādes.
- Ko iedzīvotāji jautā deputātam Aivaram Fominam?
- Pēdējā laikā – tikai par pašvaldības akciju sabiedrību “Simone”: cilvēki nāca tikties, zvanīja. Tagad “Simone” ir labs, pašpietiekams uzņēmums, tādēļ cilvēkiem ir neizpratne, kādēļ tas būtu jāpārdod. Cilvēkiem ir negatīva pieredze, kad Torņa ielas katlumāja bija privātpersonai un mājas netika pienācīgi apkurinātas, tādēļ cilvēki šodien ir gatavi maksāt arī dārgāk par siltumu, bet lai tas ir stabils pašvaldības uzņēmums. Kādreizējais Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs reiz teica: “Var jau atdot visu, tikai siltumtrases ne!” Sava taisnība viņa teiktajā ir. Kad privātuzņēmējs bankrotēs un aizies, pie mīnus 20 grādiem kurināmā nebūs, pašvaldības iestādes nevarēs apkurināt – tad gan tā būs pašvaldības darīšana!
- Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem!
- Man patīk makšķerēt, bet nekad nesanāk laika. Pie mājas ir dīķis, kurā mīt karpas – divus gadus nevienu neesmu noķēris... Man patīk sēņot. Pagājušais gads bija ļoti bēdīgs – nebija nevienas sēnītes... Patīk strādāt siltumnīcā – audzējam dažādas tomātu šķirnes. Tiesa, mājās esmu reti, darba dēļ bieži pārrodos vēlu, bet ģimene man ir ļoti svarīga. Esmu vectēvs sešiem mazbērniem. Kad atbrauc ciemos bērni un mazbērni, prieks ir neizsakāms! ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pieredzējis politiķis, kurš atbalsta veselīga līdzsvariņa saglabāšanu

Kategorijas