Sākusies aktīva zemeņu pārdošana

2016. gada 10. jūnijs 00:00

1843

Nespēdami sagaidīt zemeņu laika pilnbriedu, daudzi izvēlas kā pirmās nobaudīt Polijā audzētās zemenes. Šogad Alūksnē Polijā audzēto zemeņu tirgotāju ir vairāk nekā citos gados. Pirms nedēļas pie tirdzniecības centra “Maxima X” Pils ielā sastapām trīs ievesto zemeņu tirgotājus, ap kuriem spietoja pūlis pircēju.
Visi laikraksta uzrunātie pircēji atzīst, ka ievestajām zemenēm nav slikta kvalitāte un tās ir garšīgas. Pircējus interesē, no kurienes ogas ievestas, taču neinteresē, kā tās vestas, uzglabātas un kā veidojusies cenas. Visi tomēr atzīst, ka nav garšīgāku ogu par Latvijā augušajām, tāpēc tās tiek gaidītas. Pašmāju zemeņu audzētāji “Alūksnes Ziņām” atzīst – ar 10.jūniju būs nopērkamas arī Alūksnes novadā izaudzētās zemenes.

Pērk bērniem
“Zemenes iegādājos, jo dēlam garšo. Jāteic gan, ka sākumā ogas bija skābas, taču tagad ir garšīgas un cena nav liela. Rīgā kādu laiku jau var iegādāties latviešu zemenes, taču cenas ir ārkārtīgi lielas! Nedomāju, ka poļu zemenes ir sliktākas vai ķīmiskas. Kad būs mūsu, ēdīsim mūsu zemenes,” atklāj alūksniete Monta Strautiņa-Gira. Savukārt pensionāre Lūcija Vīksna no Apes zemenes iegādājās mazmazdēliņam – lai nogaršo. “Labāk, protams, pirktu Latvijas ogas, bet nesmādēju arī ievestās. Kamēr vietējo zemeņu nav, pērkam citas, un varbūt nemaz nav sliktākas. Cena gan šķiet nedaudz par lielu,” stāsta L.Vīksna un atzīst, ka ļoti gaida Latvijā audzētās ogas. Vien norāda – ja cena būs ļoti liela, tad gan nepirks.
Pašmāju tirgotāji “Tornis DT” piedāvā iegādāties ne vien ievestās zemenes, bet arī saldos ķiršus, nektarīnus, gurķus, tomātus un citus dārzeņus. “Zemenes netirgojam katru dienu, bet, kad ir, vienmēr dienas laikā izpērk - vidēji tie ir 75 kilogrami. Neglabājam un otrā dienā netirgojam. Cena ir bijusi gan lielāka, gan mazāka - tas atkarīgs no tā, par kādu cenu iepirkts Polijā,” stāsta pārdevēja Raja Davletšina-Lepetjuha. Viņa atklāj, ka cilvēki dalās divās grupās: vieni pērk Polijas preci un neuzskata to par sliktāku, taču ir daļa, kas ir pret to un neiegādājas.

Konkurence lielāka
Jau otro gadu Polijas zemenes tirgo alūksnietis Rauls Alvateris, kurš nodibinājis uzņēmumu SIA “Remenes”. “Pagājušajā gadā veicās labāk, taču šogad ievesto zemeņu tirgotāju ir vairāk. Nopelnīt kaut ko var, bet neiet tik labi, kā vajadzētu. Ieguldījumi tomēr ir diezgan lieli,” saka R.Alvateris. Latvijā un Polijā audzēto zemeņu cenu atšķirību viņš skaidro ar to, ka lauksaimniecība Polijā ir pavisam citā līmenī. Viņš ietieku katram kādreiz aizbraukt uz Polijas tirgu, lai savām acīm redzētu produktu apjomus. “Produkcijas ir ļoti daudz, tāpēc arī cena ir zemāka. Ja zemenes pērk tirgū, sanāk diezgan dārgi, taču, pērkot uzreiz no zemnieka, ir lētāk. Man ir sadarbība ar zemnieku Varšavas apkārtnē. Līdzko ogas nolasītas, tās uzreiz tiek transportētas uz Latviju - nav nekādas glabāšanas. Cenu ietekmē arī laika apstākļi. Piemēram, divas dienas Polijā bija lietus, līdz ar to zemenes neviens nelasīja un cena palielinājās. Otrs – jo lielāka oga, jo lielāka cena,” skaidro R.Alvateris. Viņš runājis ar vietējiem zemeņu audzētājiem, un abas puses nonākušas pie secinājuma – katrs grib kaut kā naudu nopelnīt. R.Alvateris zemenes tirgos tik ilgi, kamēr būs pieprasījums. Līdzko būs cilvēkiem pieejama cena Latvijas zemenēm, poļu ogas vairs nepirks. Viņš ir pārliecināts, ka poļu zemenes nav nedabīgākas par latviešu ogām.
Trešā zemeņu tirgotāja identitāti neizdodas noskaidrot. Pārdevēja, kura neatklāj savu vārdu, vien saka, ka pieprasījums ir liels. Īpaši ātri tiek izpirktās lielās un skaistās ogas. Dienā vidēji tiek pārdoti 150 kilogrami zemeņu.

Savējie nešmaucas
Arī pašmāju zemnieki ievērojuši, ka poļu zemeņu tirgotāju mūsu pusē kļūst vairāk. “Alūksnes Ziņu” aptaujātie zemeņu audzētāji atzīst – tas kropļo tirgu. Alūksnieši paši nemēdz šmaukties un neuzdod no Polijas atvestās zemenes par pašu audzētām, bet, vai tā nedara tirgotāji no citām pilsētām, var tikai minēt. Vietējiem zemniekiem ir aizdomas, ka tā notiek. “Šobrīd visi godīgi uzrāda, ka zemenes ievestas no Polijas, bet nedaudz vēlāk situācija būs cita. Ir novērots, ka zemenes tiek dēvētas par pašu audzētām un mākslīgi paaugstinātas cenas - tas kropļo tirgu. Ko darīt? Cilvēkiem jāiepērkas pie zināmiem tirgotājiem. Mēs uzlikto latiņu noturam, un mūsu klienti vienmēr var būt droši, ka tās ir mūsu pašu audzētās zemenes. Pērkot no iebraucēja, pašiem jāizvērtē situācija. Esmu dzirdējis kuriozus stāstus, ka viens un tas pats pārdevējs vienā pilsētā uzdodas par zemnieku no vienas pilsētas, citā – jau no citas pilsētas. Tādu gadījumu ir īpaši daudz Rīgā. Mazā pilsētā cits citu pazīst un jautājumu nav,” pārdomās dalās Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Sprogas” īpašnieks Ivars Tīcs.

Neizdevīgi audzēt siltumnīcā
Tam piekrīt arī Jaunalūksnes pagasta piemājas saimniecības “Tereški 9” saimnieks Edgars Brilts. “Protams, tas pārblīvē tirgu. Lai gan mūsu pusē problēma pagaidām nav tik liela, tomēr tāda tā varētu kļūt. Alūksne ir maza, tāpēc cits citu pazīst. Taču šaubu ēna krīt pār iebraucējiem. Vai viņu zemenes ir tiešām audzētas Latvijā, mēs nezinām. Rīgā un citās lielpilsētās tā ir problēma. Mierīgi poļu zemenes var uzdot par pašu audzētām,” norāda E.Brilts. Tieši no Polijas agri ievesto zemeņu dēļ E.Briltam šogad vairs nav bijis izdevīgi audzēt zemenes siltumnīcā. “Pagājušajā gadā pirmās zemenes tirgū bija tieši siltumnīcā audzētās. Darbs un finanses, kas jāiegulda, neatmaksājas. Tieši poļu produkcijas dēļ esmu atteicies no idejas, ka jau maijā varu piedāvāt vietējo ogu,” saka E.Brilts un piebilst, ka vien paša cilvēka ziņā ir brīva izvēle - pirkt poļu vai latviešu audzētās zemenes, kurām zināms, kā, kur un kas audzējis. Pie tam – tās pircējam tiek piedāvātas tūlīt, kā nolasītas no lauka, nevis mērojušas stundām ilgu ceļu līdz Alūksnei.

Poļiem mūsu ogas garšo labāk
“Mans personīgs viedoklis ir tāds, ka nevar salīdzināt vietējo zemeni ar Polijā augušo. Poļu zemnieki, kuri visu savu dzīvi veltījuši zemeņu audzēšanai, Dobeles zinātniekiem atzinuši, ka Latvijā augušās zemenes ir daudzkārt garšīgākas. Tas tādēļ, ka Latvijā ir krasi atšķirīga dienas un nakts gaisa temperatūra. Tas tad arī uzlabo garšu,” stāsta E.Brilts. Arī I.Tīcs piekrīt, ka Polijas zemenes ir nekvalitatīvākas, jo atšķiras audzēšanas tehnoloģijas. “Vietējās zemenes tomēr atšķiras no ievestajām. Mūsu zemenes ir salīdzinoši svaigākas un kvalitatīvākas. Mēs nevaram zināt, vai tie, kuri ogas audzē eksportam, dara to pietiekami godprātīgi. Pats esmu strādājis ārzemēs un zinu, ka eksportam tiek audzēts citādāk, jo pašiem nebūs jāēd. Protams, nevar runāt par visu kopumā. Ir atsevišķi gadījumi, kad ievestajām zemenēm kvalitāte nemaz tik slikta nav. Bet vidēji tomēr ir sliktāka,” norāda I.Tīcs.
Pirmās Alūksnes pusē audzētās zemenes tirgū būs pieejamas šīs nedēļas nogalē. Lai gan ierasts, ka zemeņu laiks Alūksnes pusē sākas ap Jāņiem, šogad sausā un karstā laika dēļ tas būs nedaudz agrāk. Abās zemeņu audzētavās pašas pirmās ogas nobaudītas jūnija pirmajās dienās. E.Brilts atklāj, ka pirmos 900 gramus pārdevis par 10 eiro. Kāda būs turpmākā cena, vēl pāragri runāt. “Stabilā vidējā cena būs apmēram 3 eiro. Protams, pirmās zemenes, kuras audzētas zem agrotīkla, būs dārgākas. Lai tik agri iegūtu zemenes, ir papildu izdevumi. Kāda šogad būs raža, prognozēt grūti, jo ziema nebija labvēlīga zemenēm: bija lielas temperatūras svārstības, savukārt janvārī bez sniega salīdzinoši liels sals. Ir šķirnes, kas apsalušas, tādēļ atsevišķām šķirnēm raža varētu būt mazāka,” norāda I.Tīcs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sākusies aktīva zemeņu pārdošana

Kategorijas