Ar zobārsta diplomu kabatā – uz Alūksni

2016. gada 10. jūnijs 00:00

1507

“Alūksnē būs jauns zobārsts. Cik ātri viss taps, tas vēl ir jautājums, bet nākamgad būs,” tā mūsu sarunu sāk jaunais zobārsts Dāvis Rozītis. Jūnijā viņš saņems vispārējā zobārsta diplomu un atzīst, ka prieks ir liels, bet tagad tikai viss sāksies.
D.Rozītis dzimis un audzis Amatas novadā. Vidusskolas gados apmaiņas programmā gadu mācījies Somijā. Agrāk aktīvi nodarbojies ar biatlonu, tādēļ Alūksne viņam nav sveša: ir būts Alūksnes novada sporta centrā “Mežinieki” uz sacensībām. Pēc tam sekoja piecu gadu studijas Rīgas Stradiņa universitātē Zobārstniecības fakultātē. Lielpilsēta viņu nesaista, tādēļ par pilsētu, kur atvērt privātpraksi, izvēlējies Alūksni.

Zobārstu vajadzēs vienmēr
“Iepriekš nebiju iedomājies, ka nākotnē būšu zobārsts. Šī atklāsme atnāca pamazām līdz ar apziņu, ka zobārsta pakalpojumi cilvēkiem būs vajadzīgi vienmēr - gan kā nepieciešamība, gan kaut kā skaista radīšanai. Kā cilvēkam veidojas priekšstats par to, kas ir zobārsts? Mirklī, kad viņš nonāk pie šī speciālista. Bērnībā gāju pie zobārsta, kurš sniedza valsts apmaksātus pakalpojumus, kur attieksme, iekārtojums bija kā jau padomju gados. Bail man nebija, jo jau kā bērns sapratu, ka tas jāizdara, jo ne viss ir prieki. 18 gadu vecumā valsts apmaksātā zobārstniecība man beidzās un nonācu pie zobārsta par maksu. Tur varēja redzēt, kāda ir mūsdienu zobārstniecība: kā to dara, kāda ir attieksme, iekārtas, turpat kabinetā veic rentgena uzņēmumu, nevis liek pacientam iet citur, lai to izdarītu. Esmu cilvēks, kuram patīk redzēt rezultātu un to, kur ir sākums un kur – beigas. Jā, zobārstniecībā paiet arī divi trīs gadi, kamēr redzi sava darba “beigas”, bet tad prieks ir vēl lielāks,” stāsta D.Rozītis.
Šobrīd Latvijā ir liels zobārstu trūkums. Līdz ar D.Rozīti Zobārstniecības fakultāti šovasar absolvēs vēl 30 jaunie zobārsti, no kuriem uz reģioniem atnāks retais. Daļa šo profesiju dzīvē tā arī neveic, jo piecu studiju gadu laikā tomēr sapratuši, ka tas nav aicinājums. “Sākām vairāk nekā 60. Toreiz daudziem acīs bija tikai naudaszīmes, jo bija priekšstats, ka nu tik nauda plūdīs pa reni! Esot tur iekšā, saproti - nopelnīt var labi, bet ir jāstrādā. Un īpaši grūts ir sākums,” saka D.Rozītis.

Sadzird alūksniešu
piedāvājumu
Šopavasar Latvijas Zobārstniecības asociācija 5.kursa studentiem organizēja tikšanos ar potenciālajiem darba devējiem. Starp viņiem bija arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins un Alūksnes primārās veselības aprūpes centra izpilddirektors Rolands Puriņš. Dāvim Rīga kā lielpilsēta nav aicinājums, tādēļ tika sadzirdēts alūksniešu piedāvājums. D.Rozītis atzīst – zobārstniecība ir plaša nozare, tādēļ viņam bijusi doma studijas vēl turpināt, lai specializētos, “bet valsts gribēja izdarīt “labu darbu” un piesaistīt reģioniem ārstus”.
“Zobārstniecība Latvijā ir privāta nozare. Valsts ieguldījums ir tikai Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts, un tad ir Ventspilī, Liepājā, Bauskā, Daugavpilī un vēl dažās pilsētās pašvaldību zobārstniecības. Valsts noteica, ka pēc studijām rezidentūras zobārsta apakšspecialitātē vismaz trīs gadi jānostrādā valsts vai pašvaldību medicīnas iestādē. Tiem, kuri aiziet uz reģioniem un turpina studēt rezidentūrā medicīnas specialitātēs, tiek piedāvāti visādi labumi. Zobārstniecībā tas nozīmē, ka vienīgā iespēja pēc rezidentūras ir strādāt Stomatoloģijas institūtā vai pašvaldību zobārstniecībās, kur strādāt zobārstam speciālistam nav izdevīgi, jo pašvaldību zobārstniecības speciālistam nevar nodrošināt pietiekamu darba apjomu. Līdz ar to sanāk tā, ka jaunos zobārstus piesaista tikai Rīgai,” pārdomās dalās D.Rozītis.

Meklē telpas Alūksnē
D.Rozītis vēlas savu privātpraksi un būt sev saimnieks, nevis tūlīt mesties peļņā, tādēļ kā jaunajam speciālistam viss “jāsāk no nulles”: jāmeklē telpas, jāņem kredīts, lai nopirktu aparatūru, jānokārto visas atļaujas. Tam nepieciešams vismaz pusgads. Apsverot, kur atvērt savu praksi, Alūksnē D.Rozītis šogad bijis jau divreiz: pavasarī, lai tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem un izprastu, ko viņi var palīdzēt, un šonedēļ, lai jau apskatītu potenciālās telpas.
“Pašvaldības tiešais pienākums nav palīdzēt zobārstniecībai savā novadā, bet svarīgi ir, cik daudz viņi ir gatavi palīdzēt kā cilvēki – to es Alūksnē izjūtu. Trešdien Alūksnē kopā ar pašvaldības pārstāvjiem apskatījām teju desmit vietas, kur varētu būt piemērotas telpas manas prakses atvēršanai – tas man ļoti palīdzēja. Mana vēlme būtu, lai tas ir pirmais stāvs, lai telpās ērti var iekļūt arī cilvēki ar invaliditāti, tuvāk pilsētas centram un vismaz 30 kvadrātmetri, pieejams ūdensvads un kanalizācija, labierīcības. Blakus zobārsta krēslam noteikti būs rentgena aparāts, lai varu ērti strādāt un cilvēkam nav nekur tālu jāiet, lai veiktu uzņēmumu. Tagad jāsaprot, cik lielus ieguldījumus vajadzēs, lai praksi iekārtotu un atvērtu – tas nebūs agrāk kā nākamgad. Šobrīd divi varianti iespējamajai vietai jau ir,” atklāj D.Rozītis.

Alūksnieši būs ieguvēji
Kad tas notiks, alūksnieši noteikti būs ieguvēji, jo novadā būs jauns zobārsts, kurš specializējies arī protezēšanā un gudrības zobu ķirurģijā, kā arī strādās ar bērniem. D.Rozītis būs vienīgais Vidzemē, kurš veiks gudrības zobu ķirurģisku izņemšanu, jo tagad vidzemnieki šādu pakalpojumu var saņemt tikai Stomatoloģijas institūtā Rīgā.
“Par mani joko, ka man ir laba specializācija, jo protu izņemt zobus un zinu arī, kā tos ielikt vietā! Daudz ko pārņemu no amerikāņu pieredzes. Šodien teju visiem izaug arī gudrības zobi, kuri traucē un ir jāizrauj – tie visi ir operējami. Cilvēki mazāk ēd cietu pārtiku, ķermenis uz to reaģē, žokļi paliek mazāki un gudrības zobiem mutē nav vietas, tie rada sāpes un kaitē,” saka D.Rozītis.
Svarīgākais – regulāra tīrīšana!
Viņš atzīst – latviešu zobu stāvoklis ir dažāds: no dažiem caurumiņiem līdz pilnīgai mutes dobuma rekonstrukcijai. Galvenais, kas mums visiem jāatceras – vissvarīgākais ir rūpīgi rītā un vakarā tīrīt zobus ar fluoru saturošu zobu pastu, tad arī problēmu būs maz, jo caurumi rodas no netīrīšanas. “Šodien zobārstam daļēji jābūt arī psihoterapeitam, lai panāktu, ka bērns zobārsta krēslā vispār atver muti! Ir bijis, ka to panāku pēc 20 minūšu diskusijas… Apzinos, ka tas nav adekvāti. Latvijā ir prakses, kur pēc ārvalstu pieredzes vecākiem jāmaksā arī par to laiku, kamēr mute netiek atvērta, jo zobārsts pie tā nav vainīgs, ka nevar veikt savus pienākumus. Darbā ar bērniem galvenais ir strādāt lēnām un mierīgi. Cilvēkiem vienmēr saku, ka izraut zobu pagūs vienmēr – vispirms vajag sastādīt stratēģisko plānu ārstēšanai un glābt, kas glābjams,” saka D.Rozītis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar zobārsta diplomu kabatā – uz Alūksni

Kategorijas