Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Labdarības maratons finišē

Didzis Bauers

2016. gada 10. jūnijs 00:00

1

28 maratoni 28 pilsētās 28 dienās - šādu mērķi realizējis novadnieks Dins Vecāns, kurš skrēja maratonam līdzvērtīgu distanci uz skrejceļa. 28 dienās viņš skrēja maratonus katras Eiropas Savienības valsts galvaspilsētā, lai Latvijā tiktu atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai. Startēja Rīgā un veica 1182 kilomerus uz “tredmila” 28 dažādās Eiropas pilsētās.

Dina simboliskais atbalsta skrējiens sākās Rīgā 13.maijā un, caurvijoties visām Eiropas Savienības valstīm, noslēdzās 9.jūnijā Tallinā.
“G’aja spraigi, grafiks pa minūtēm. Sākumā Rīgā jau bija piedzīvojums, jo mazliet aizkavējāmies un Grīziņkalnā sāku skriet ar divu stundu nokavēšanos - beidzu skriet ap pusdivpadsmitiem naktī. Kamēr veicu vingrinājumus pēc skrējiena, puiši krāmēja kubu un skrejceļus busā, bet nebija vairs vietas visām mantām. Mēs speciāli aprīkojām auto, lai būtu vieta, kur man pagulēt, ēdienam un drēbēm. Nācās visu pārkrāmēt, un pustrijos naktī pabeidzām. Grīziņkalnā vēl bija visi vārti aizslēgti, bet ātri tikām ārā. Izlēmām palikt Rīgā, jo bija astoņas stundas līdz nākamajam maratonam. Pie manis pāris stundas pagulējām uz matračiem un braucām uz Viļņu, kur mūs ļoti sirsnīgi uzņēma. Bija patīkami skriet, jo mazie līdzi noskrēja 30 kilometrus. Tur notika arī retro auto pasākums un bija daudz cilvēku. Mazie stājās rindā, lai kopā ar mani paskrietu,” par piedzīvojumu akcijas sākumā stāsta Dins.

Katru dienu jāsaņemas
Dinam ir paveicies ar laika pstākļiem un neesot skrējis lietū. Bet Vācijā bijis ļoti auksts un vējains, pat nosalis skrienot. Dienas paejot ļoti intensīvi. Viņam palīdzot divi puiši: Jurčiks rūpējas, lai visi būtu paēduši un stūrē; Nauris arī stūrē un rūpējas par foto/video. Savukārt Dins moka sevi un rūpējas par mājaslapu internetā. “Izdzīvoju vienu dienu, dodos uz nākamo pilsētu. Ir kaut kāds laiks, lai atjaunotos. Protams, ledus vanna un kompreses, vingrinājumi. Ja kaut kas paniķojas, tad pamasē laukā. Teikšu, ka viegli nav. Bija rīti, kad pamosties un vienkārši nav spēka. Pasākums ir liels, grūti mentāli, protams, arī celiņš ir slīps, tāpēc sanāk visu laiku skriet pret kalnu. Pēc skriešanas ķermenis ir ļoti noguris. Veicu vingrinājumus. Pagulēt sanāk kādas pāris stundas busā, kamēr braucam uz nākamo punktu. Naktsmītnē komandas cilvēks sagatavo fotogrāfijas un safilmēto, es atkal uzrakstu pārskatu, kā pagāja diena, un publicēju internetā. Parasti eju gulēt ap diviem - trijiem naktī. Ceļos pulksten 9.00,” par savu fizisko stāvokli stāsta Dins.

Patīkami pārsteidz atsaucība
Dins ir ļoti gandarīts, ka cilvēki, kad uzzina skriešanas mērķi, atzīst to par ļoti iespaidīgu. Jau ceturtajā - piektajā dienā viņi izpratuši, kā sarunāties ar cilvēkiem. Maratonista kompanjoni jau redz, kurš ir ieinteresēts, un, ja cilvēks saprot angliski, izstāsta viņam akcijas mērķi. Ļoti daudzi grib uzreiz noziedot naudu, bet to pieņemt uz ielas nevar, tāpēc viņiem stāsta, kā to izdarīt internetā. Katru dienu, apskatot mājaslapu, Dins redz, ka uz ziedošanas pogas uzspiež arvien vairāk un vairāk. “Patīkami, ka cilvēki interesējas par kopējo mērķi, ka noskrien blakus uz celiņa pārsimts metrus un saka, ka tas ir grūti - uzreiz redzams, ka aizdomājas un palīdzēs,” saka D.Vecāns.
Dins stāsta, ka ne vienmēr viss sanāk pēc plāna un nākas pielāgoties skriešanai katrā pilsētā pēc apstākļiem. “Skaitām minūtes un pilsētas neredzam - redzam tikai placīti, kur skrienu, mazliet pilsētu, kad braucam cauri, tā ka atvaļinājumā neesam (smejas)! Sajūtas ir foršas, labprāt gribētu atgriezties un apskatīt, jo ir skaisti. Vācijā bija sarunāts skriet pie lielveikala, bet bija brīvdiena un veikals slēgts. Tad improvizējām un gājām pie lielajiem pieminekļiem - mums gan nebija atļaujas to darīt, bet ažiotāža bija liela, jo visi nāca klāt un interesējās, kas notiek, kāpēc puisis baltā tērpā skrien uz rozā celiņa? Paldies puišiem, jo skrienot tomēr ir grūti kaut ko stāstīt, viss ir komandas darbs. Prieks, ka mums izdodevās!” saka Dins. ◆

Kategorijas