Satrauc ugunsbīstamība un pārkāpumi mežos

2016. gada 10. jūnijs 00:00

216

Latvijas ziemeļaustrumos – Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Valkas apkaimē, kā arī Vidzemes augstienē – ugunsbīstamība mežos tuvākajās dienās būs visaugstākajā līmenī, jūnija sākumā brīdināja Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šajā reģionā ugunsbīstamība sasniedz piekto klasi, pārējā Latvijas teritorijā – trešo un ceturto klasi.
Šogad valsts mežā pavisam bijuši 89 ugunsgrēki, un 34 ugunsnelaimēs Valsts meža dienests fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes. Ļaunprātīgi izraisītajos ugunsgrēkos nopostīti 17 hektāri meža.

Šogad dzēsti jau 15
ugunsgrēki
Par situāciju Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā informē inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs. Viņš atzīst, ka tik sausā un ugunsbīstamā periodā kā pašlaik mežos var priecāties pat par bebru radītajiem aizsprostiem, kur uzkrājas ūdens. “Ja nebūtu bebru, tad bieži vien nebūtu iespējams dabūt ūdeni meža ugunsgrēku dzēšanai. Tagad ir tāds sausums, kāds pēdējos gados nav redzēts. Jo tālāk jābrauc pēc ūdens, jo ceļā paiet ilgāks laiks un izdeg lielāka meža platība,” uzsver P.Drozdovs. Viņš norāda, ka lielāka ugunsbīstamība ir vērojama virsmežniecības teritorijas rietumos, kur atrodas Valkas novada Zvārtavas un Vijciema pagasts, Smiltenes novads, Gaujienas pagasts. “Līdz 31.maijam ir bijuši jau 15 meža ugunsgrēki, kopējā izdegusī platība – 14,09 hektāri. No tiem meža zeme ir apmēram puse – 7,18 ha, pārējā platība – jaunaudzes: 4,8 ha. Ir dzēsta arī kūla, lai pasargātu mežu. Tieši kūlas vai salmu degšana visbiežāk izraisa meža ugunsgrēkus. Tikai vienā gadījumā iemesls ir bijis elektrības īssavienojums, ko radīja meža īpašnieks, zāģējot kokus. Ir arī ļaunprātīga dedzināšana, kas konstatēta Tirzas pagastā. Tomēr visbiežāk cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Lielākais ugunsgrēks bija 23.maijā Beļavas pagastā, kur izdega jaunaudze 2, 27 hektāru platībā. Tā bija ceļmalā, tāpēc iespējams, ka degšanu izraisīja no mašīnas izmests izsmēķis,” komentē P.Drozdovs.

Pret demolētājiem –
videokamera
2014.gadā bijuši 29 meža ugunsgrēki, kuros izdega 21 hektārs meža, bet pērn – 16 ugunsgrēki, kuros izdega 5,4 hektāru liela platība. 2015.gadā valsts mežos bijuši 9 ugunsgrēki, kuros nodarīti 24 349 eiro zaudējumi. Pērn pirmais ugunsgrēks bija 12.maijā, bet 2014.gadā mežs dega jau 14.martā. Šogad pirmais ugunsgrēks bija 10.aprīlī Stāmerienas pagasta teritorijā. Tur izdega 0,17 hektāri meža.
Virsmežniecības teritorijā ir 18 ugunsnovērošanas torņi. Divi torņi, kas atrodas Stāmerienā un Gaujienā, nav vairs piemēroti ekspluatācijai. Gaujienas torni Dārzciemā nav paredzēts atjaunot. Stāmerienā ir bojāta torņa kabīne, par ko atbildīgi ir demolētāji. Lai novērstu kāpšanu novērošanas tornī un to nebojātu, būtu jāuzstāda videokamera, kā to izdarīja Alūksnē Tempļakalnā. Paredzams, ka rudens pusē tornis tiks atjaunots, ja izdosies piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu. “Pagājušajā gadā neviens tornis netika rekonstruēts, bet 2014.gadā no jauna uzcēla divus torņus – Rankā un Alūksnē, rekonstruēja trīs torņus. Visos rekonstruētajos torņos ir saules baterijas, kas ļauj to uzturēšanu padarīt ekonomiskāku. Tiek arī domāts, ka torņus varētu aprīkot ar videokamerām, lai ugunsbīstamajā periodā tajos visu laiku nebūtu jāsēž dežurantam. Tas ir nākotnes projekts, bet pagaidām lētāk ir algot dežurantus,” atzīst P.Drozdovs. Šogad rekonstrukciju veiks arī Zeltiņu un Bejas tornim.
Ir divas meža ugunsdzēsības stacijas – Alūksnes un Gulbenes, kuru rīcībā ir ugunsgrēku dzēšanas automašīnas. Tās nav jaunas, vecākā mašīna ir no 1979.gada. Tikai viena ir jauna mašīna - 2011.gada ražojums.

Tikai par vienu pārkāpumu vairāk
Pagājušajā gadā dažādu pārkāpumu dēļ meža videi Latvijā ir nodarīti zaudējumi 1,337 miljoni eiro. Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati liecina, ka visvairāk mežus patvaļīgi cērt Vidzemē, taču Ziemeļaustrumu virsmežniecībā mežam nodarītie zaudējumi – 145,4 tūkstošu eiro ir mazāki nekā citās reģiona virsmežniecībās. “Kopējā statistika par pārkāpumiem 2015.gada virsmežniecībā liecina, ka nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar 2014.gadu. Ir tikai par vienu pārkāpumu vairāk – 119. Privātajos mežos izdarīti 86, valsts mežos – 33 pārkāpumi, ko veido galvenokārt augošu koku ciršana un ugunsdrošības prasību neievērošana divos gadījumos. Savukārt privātajos mežos visvairāk – 34 gadījumos - nav ievērotas meža kopšanas prasības, 21 reizi patvaļīgi cirsti koki, kā arī izdarīti 14 pārkāpumi meža atjaunošanā,” stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Dace Ose.
48 ir Krimināllikuma pārkāpumi, par 43 pārkāpumiem dokumenti iesniegti kriminālprocesa uzsākšanai. D.Ose norāda, ka šie pārkāpumi saistīti ar patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā un meža ugunsgrēku izraisīšanu. Ir noformēts 71 administratīvā pārkāpuma protokols. Sodīta 21 persona, tātad uz pusi mazāk nekā 2014.gadā, savukārt samaksāto soda naudu apjoms ir apmēram par 1000 eiro lielāks – 2540 eiro.

11 medību pārkāpumi
47 gadījumos pieņemti lēmumi par lietvedības izbeigšanu, izsakot mutvārdu aizrādījumu, jo pārkāpumi bijuši maznozīmīgi. Gulbenes novada mežos izdarīti 19 pārkāpumi - tas ir krietni mazāk nekā 2014.gadā, kad reģistrēts 31 pārkāpums. Alūksnes novadā atklāti 45 pārkāpumi, bet 2014.gadā bijuši 52 pārkāpumi. No meža videi nodarītajiem zaudējumiem labprātīgi atlīdzināti 27 366 eiro, vairāk atlīdzības saņemts par apmežošanas pārkāpumiem.
Konstatēti 11 medību pārkāpumi, kas galvenokārt saistīti ar medību pārskatu iesniegšanas termiņu pārsniegšanu. Bijušas četras nelikumīgas medības. “Vienā gadījumā nav bijusi iegādāta medību karte, bet mednieks atradies medību teritorijā ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci. Turklāt uz šīm platībām nebija noslēgts līgums,” komentē D.Ose. Administratīvi sodītas četras personas kopsummā par 180 eiro, vienai personai atņemtas medību tiesības uz diviem gadiem, vienai personai konfiscēts medību ierocis. Lēmums par administratīvo sodu (40 eiro) un medību rīka konfiskāciju ir atcelts ar Vidzemes apgabaltiesas spriedumu.

Ietekmē vējgāzes un snieglauzas
Ir svarīgi nodrošināt tādu meža apsaimniekošanu, kas nepasliktinātu meža veselību. Tomēr katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu iet bojā un tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. “Pagājušajā gadā mūsu virsmežniecības teritorijā visvairāk meža veselību ietekmēja vējgāzes un snieglauzas. Kopumā bojājumi konstatēti gandrīz 760 hektāru platībā, bet šo iemeslu dēļ - turpat 706 hektāros,” informē virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns. Inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača uzsver, ka pērn izcirstie meža apjomi salīdzinājumā ar 2014.gadu ir samazinājušies par 22 procentiem. Visvairāk ir cirsts bērzs – 33 procenti un priede – 24 procenti. “Privātajos mežos tiek veikta ne tikai koku ciršana, bet arī meža atjaunošana, salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem meža atjaunošana ir veikta lielākos apjomos – 3210,3 ha platībā. Meža atjaunošana pērn valsts un privātajos mežos veikta 5131 hektāra platībā, 68 procenti ir atjaunoti dabiski,” stāsta virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka.
Jaunaudžu kopšana valsts mežos izpildīta 4329,75 hektāru platībā, pārējos mežos – 3349,58 hektāros meža. Valsts mežos visvairāk – gandrīz 1000 hektāri meža – koptas jaunaudzes Lejasciema nodaļā, kā arī Gaujienas nodaļā, privātajos mežos visvairāk koptas jaunaudzes Lejasciema nodaļā un Alūksnes nodaļā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Satrauc ugunsbīstamība un pārkāpumi mežos

Kategorijas