Krustugunīs – Liepnas vidusskola

2016. gada 10. jūnijs 00:00

5712

(Turpinās no 1.lappuses)
Liepnas vidusskolā Edgars Galla strādāja par sporta skolotāju nepilnus divus mācību gadus – līdz 1.jūnijam. E.Galla ir sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt sportu. Un varbūt būtu strādājis vēl, ja nebūtu parakstījis atlūgumu.
“1.jūnijā dēls aizgāja uz darbu un direktore viņam lika parakstīt atlūgumu. Jauns, nepadomājot, steigā un uztraukumā parakstīja arī, bet pēc tam sāka domāt – par ko tad īsti atlaiž?” stāsta Edgara tēvs Egons Galla, kuram arī sāp sirds par dēlu. Atsauce bijusi uz Darba likuma 100.pantu “Darbinieka uzteikums”, kas nozīmē, ka pats Edgars vēlējies aiziet no darba. E.Gallam izmaksās arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. ”Šo gadu laikā man darbā nebija aizrādījumu, rājienu vai citu pārkāpumu. Vienīgi šopavasar maija sākumā sporta stundā bija gadījums, kad kāds skolēns guva sasitumus, bet es tajā mirklī biju izsaukts uz direktores kabinetu runāt par projektu. Ārsta zīmi par to, ka sasitums būtu nopietns, bērns pēc tam uz skolu nenesa – jau otrā dienā apmeklēja skolu. Notikušajā tika iesaistīta arī Alūksnes novada bāriņtiesa. Iesnieguma saturu neesmu redzējis, nevarot man rādīt – esot konfidenciāli, lai gan cilvēkam, kuru vaino, ir tiesības zināt, ko viņam pārmet. Sabiedēja mani, ka būs pārbaudes un inspekcijas. Karstumā un steigā parakstīju dokumentus, ko deva,” atceras Edgars Galla. Par dēlu iestājas arī tēvs, kurš sazinājies ar Liepnas pagasta pārvaldes vadītāju Ivetu Priedi, skolas direktori, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Fominu. “Viņš uzklausīja un teica, ka 3.jūnijā uz Liepnas vidusskolu aizbrauks komisija. Jautāju, kad būs rezultāti, bet A.Fomins atteica, ka tik drīz tas nebūšot. Sazinājos arī ar Alūksnes novada domes izpilddirektori Janīnu Čugunovu un Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli. Esam vērsušies arī Izglītības darba vērtēšanas komisijā un Valsts darba inspekcijā,” stāsta Egons Galla.

Uz papīra vairāk
Egons un Edgars Gallas “Alūksnes Ziņām” stāsta arī faktus par Liepnas vidusskolas skolēnu skaitu vidusskolas klašu posmā, apgalvojot, ka reālais skolēnu skaits, kuri ikdienā apmeklē skolu, neatbilst tam, kāds norādīts dokumentos. “Sarakstā uz papīra Liepnas vidusskolā 10. līdz 12.klasē šajā mācību gadā mācās 27 skolēni, bet reāli ir tikai 12. Šie 15 skolēni nekur nav pazuduši vai “atbiruši” no skolas mācību gada laikā – viņi ikdienā nemācās Liepnas vidusskolā! Turklāt šādu praksi Liepnas vidusskola piekopj jau gadiem. Tie ir reāli cilvēki, kuri dzīvo tepat Alūksnes novadā, strādā dažādās darbavietās – kurš gaterī, kurš bērnudārzā vai vēl kur citur. Elektroniskajā skolvadības sistēmā “e-klase” atzīmes viņiem ir saliktas, citi vajadzīgie dati arī ievadīti. Šo skolēnu vecums ir dažāds – ir arī tādi, kuri sasnieguši 30 gadu vecumu, jo dzimuši 1984., 1985.gadā,” saka Edgars Galla.
“Alūksnes Ziņām” viņi uzrādīja sarakstu ar skolēnu vārdiem, uzvārdiem, kuri ikdienā skolu neapmeklē. Izzinot situāciju, noskaidrojām, ka šie skolēni, par kuriem stāsta Gallas, ir eksterņi - personas, kuras pašizglītības ceļā apgūst izglītības standarta prasībām atbilstošas zināšanas, prasmes un kārto pārbaudījumus gada vērtējuma iegūšanai kādā mācību priekšmetā vai atbilstoša izglītības dokumenta iegūšanai.

Pats parakstīja atlūgumu
Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinge “Alūksnes Ziņām” norāda, ka Edgaram Gallam kā pedagogam Liepnas vidusskolā bijuši darba drošības pārkāpumi. “Tostarp viņa paša pieminētais gadījums, kad, E.Gallam klāt neesot, skolēns guva traumu. 1.jūnijā es viņu izsaucu uz mutisku sarunu un jautāju, vai nākamajā mācību gadā viņš ir domājis turpināt darbu Liepnas vidusskolā. Uz to viņš atbildēja, ka nav gatavs nākamajā mācību gadā strādāt Liepnas vidusskolā un parakstīja atlūgumu. Gadījums ar skolēna traumu sporta stundā E.Gallam nav pirmais, mums ar šo pedagogu jau vairākas reizes ir bijušas dažāda veida pārrunas par darba disciplīnu. Uz 1.jūniju biju sagatavojusies pārrunām ar E.Gallu, bet viņš pats dažu minūšu laikā pieņēma lēmumu darbu nākamgad Liepnā neturpināt, pats parakstīja atlūgumu. Tā kā biju gatavojusies garākai sarunai, šajā sarunā piedalījās kolēģis, kas to protokolēja. Izejot pa direktora kabineta durvīm, vēlāk atklājās, ka cilvēks dusmās sarunā jebko,” stāsta L.Stabinge.

Eksāmenus kārto arī eksterni
Alūksnes novada pašvaldība ir saņēmusi Edgara Gallas sūdzību par L.Stabinges darbu. 3.jūnijā Liepnas vidusskolu apmeklēja pašvaldības izveidota sūdzības izskatīšanas komisija. Kamēr rit šīs komisijas darbs, L.Stabinge atsakās no citiem komentāriem, arī par Liepnas vidusskolas skolēnu skaitu 10. līdz 12.klasēs. “Nevienam neesmu likusi atzīmes, kas nepienākas, – skolā ir noteikumi un dokumentācija, kā jāliek atzīmes. Citādi nav iespējams. Jā, šajā mācību gadā visi skolēni nebeidz Liepnas vidusskolas 12.klasi. Eksāmeniem pieteikti tika 10 skolēni. Rezultātus vēl gaida visā valstī. 4 skolēni beidz kā eksterni: viņiem ir jākārto tikai eksāmeni. 3 skolēni šogad beigs 12.klasi ar liecību,” stāsta L.Stabinge.
Viņa nenoliedz, ka starp eksterņiem ir arī skolēni, kuri pārsnieguši 30 gadu vecumu, un uzsver – viņiem ir tiesības izvēlēties, kurā skolā kārtot eksāmenus. Savukārt to, cik skolēnu šobrīd ir 10. un 11.klasē, viņa nekomentē, norādot, ka šo informāciju var iegūt datu bāzēs. Uzrādot L.Stabingei sarakstu ar Egona Gallas nosauktajiem skolēniem, kuri skolā esot tikai uz papīra, L.Stabinge norāda, ka zina šos uzvārdus un tie ir Liepnas vidusskolas skolēni, bet sīkākas ziņas, atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, nesniedz. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem uz 1.septembri Liepnas vidusskolā tiks atvērta 10.klase, ja būs 10 skolēni, kuri tajā mācīsies. Pretējā gadījumā 10.klasi atvērt nevarēs. “Lai būtu godīgi pret tiem, kuri vēlas mācīties Liepnas vidusskolas 10.klasē, līdz noteiktam datumam vasarā, nevis gaidot līdz augustam, man būs jāsniedz ziņas Alūksnes novada pašvaldībai par potenciālo 10.klases skolēnu skaitu. Šobrīd no vecākiem ir liels pieprasījums 10.klasei Liepnas vidusskolā,” saka L.Stabinge.

Skaidrojumu sniegs
nākamnedēļ
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis nav zinājis, ka Liepnas vidusskolā ir tik daudz eksterņu. “Kad Alūksnes novada domes komisija, kuras sastāvā biju arī es, apbraukāja katru skolu, tostarp Liepnā, tas netika pieminēts. Zināju, ka Liepnas vidusskolā 10. līdz 12.klasēs ir 27 skolēni, bet ka 15 no tiem ir eksterņi – nē. Izglītības pārvalde to zināja, jo novadā pārrauga skolu darbību. Šobrīd pašvaldība E.Gallam jau ir nosūtījusi atbildi – skaidrojumu iesniegumam, kas attiecas par atbrīvošanu no darba. Savukārt par otru daļu vēl apkopojam informāciju, jo parādās arī pretrunas, pirms sniegt atbildi un izvērtējumu. Līdz šim likums pieļāva eksterņa statusu vidusskolā, līdz ar to tas, ka vidusskolā to ir tik daudz, nav pašvaldības vai skolas problēma, bet gan valsts pieļauta situācija,” saka A.Dukulis.
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda, ka šobrīd situāciju nekomentēs, jo vēl apkopojot informāciju. Publiski savu viedokli viņa ir gatava paust nākamnedēļ, kad skolās būšot beidzies izlaidumu laiks – uz 15.jūniju. “Lieta ir jāizskata pēc būtības, un tad var sniegt komentārus,” saka G.Kupča.

Vajag neklātienes –
tālmācības programmu
Kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi, nosaka Ministru kabineta noteikumi nr.591. Tie ir pieņemti 2015.gada 13.oktobrī un spēkā stājās no 2015.gada novembra.
“Alūksnes Ziņas” sazinājās ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai skaidrotu situāciju. Dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda, ka skolai jārīkojas tā, kā to nosaka noteikumi nr. 591.
“Tie paredz tikai trīs iespējas, kad izglītojamo var uzņemt vispārējās izglītības iestādē eksterņa statusā: lai iegūtu vai uzlabotu vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos, iegūstot dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi; iegūtu dokumentu par vidējās izglītības apguvi vakara (maiņu) un neklātienes (tajā skaitā tālmācības) izglītības programmā, kā arī, lai kārtotu valsts pārbaudījumus. Ja tā ir vidusskola bez vakara (maiņu) un neklātienes (tālmācības) programmas, tad jau no 2015.gada 13.oktobra bija jādomā par tās ieviešanu. Tiem, kuri kā eksterni sāka mācīties līdz 2015.gada novembrim, skolu jāļauj pabeigt, vadoties pēc iepriekšējās kārtības. Pārējiem – pēc jaunās kārtības. Protams, gadījumi ir dažādi – katram eksternim ir sava situācija,” stāsta M.Platonovs. Liepnas vidusskolai šobrīd nav licencētas vakara (maiņu) vai neklātienes (tālmācības) programmas.

Gadiem ilgi nevar būt
eksternis
Viņš piebilst, ka nevar komentēt situāciju Liepnas vidusskolā, jo tad jāveic detalizēta izpēte, jāizzina apstākļi. “Ja vienreiz skolēns mācījies kā eksternis un izmantojis valsts sniegtās iespējas, tad otrreiz to vairs nevarēs. Eksternis pašizglītojas - uzsvars tiek likts uz patstāvīgu darbu, bet skolā tiek kārtoti eksāmeni. Arī par eksterni skola saņem valsts finansējumu, bet tas ir mazāks nekā par pārējiem skolēniem. Cik ilgi var būt eksternis? Skolai ir tiesības atskaitīt tos eksterņus, kuri ilgstoši neizrāda iniciatīvu izglītoties. Gadiem ilgi nevar būt eksternis. Šobrīd valstī nav strikti noteikts, cik eksterņu skolā, klasē var būt. Viņi saņem tādu pašu atestātu, kā pārējie, tādēļ arī eksterņiem ir jāapliecina savas zināšanas atbilstoši standartiem,” skaidro M.Platonovs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krustugunīs – Liepnas vidusskola

Kategorijas