Kapiem – ziedotāju nauda

2016. gada 17. jūnijs 00:00

462

Jau otro gadu Opekalna evaņģēliski luteriskās draudzes valde aicina ziedot līdzekļus Opekalna kapsētas apsaimniekošanai. Gadā tie ir septiņi eiro par vienu kapu laukumu. Ne visi tuvinieki ir mierā ar šādu kārtību, uzskatot, ka par kapiem jāgādā pašvaldībai, nevis nauda ziedošanas kārtībā jālūdz iedzīvotājiem.
Laikraksta redakcijā vērsās cilvēki, kuriem skaistajā un gleznainajā Opekalnā atdusas vairāki piederīgi. “Saprotam, ka viss maksā, taču vai tiešām kapu apsaimniekošanai jālūdz ziedot? Manuprāt, Alūksnes novada pašvaldībai būtu jāiesaistās šī jautājuma risināšanā un nevajadzētu pieļaut, ka cilvēki sāk vairīties apmeklēt kapus, baidoties, ka tiks prasīta nauda. Vai tiešām pašvaldība nespēj rast nieka 2000 eiro kapu apsaimniekošanai, lai tie neveidotos par privātajiem kapiem jeb kapiem tiem, kuri spēj maksāt?” savu sašutumu pauž kāds pāris no Veclaicenes. Viņi atklāj, ka pagājušajā gadā nav samaksājuši noteiktos septiņus eiro. Vai tas tiks darīt šogad, skaidru atbildi neizdevās sadzirdēt. “Ceram, ka pašvaldība piešķirs draudzei līdzekļus un nebūs jālūdz ziedot. Ziedošanai jābūt brīvprātīgai, bet šī sanāk piespiedu kārtā. Mums tas šķiet nepareizi,” prāto viņi.

Nauda – ļoti nepieciešama
Lai arī cik ļoti iedzīvotājiem negribētos ziedot, katri septiņi eiro Opekalna draudzei ir svarīgi, lai kapsēta būtu skaista un sakopta. Draudzes valdes priekšniece Santa Pilskalne laikrakstam stāsta, ka draudzes rīcībā nav līdzekļu, tāpēc nākas lūgt visas sabiedrības palīdzību. Kapu zeme kopš 18.gadsimta ir bijis draudzes īpašums, kurā ierīkoti draudzes kapi, tajos apglabāti gan draudzes cilvēki, gan tie, kas, mainoties varām un valdībām, vienkārši nevarēja būt draudzē.
Kādu laiku Opekalna kapu uzturēšanas izmaksas finansēja Alūksnes novada pašvaldība, bet tas tā turpināties nevarēja, jo kapu zeme pieder draudzei un valsts līdzekļus nedrīkst izmantot sveša īpašuma uzturēšanai. Tad kapu zeme ir jāuzdāvina vai jāpārdod attiecīgajai pašvaldībai. “Pagājušajā gadā, kad pirmo reizi aicinājām ziedot, domājām, ka tas būs tikai vienu gadu. Tomēr situācija nav uzlabojusies, tāpēc lūdzam ziedot arī šogad. Ar nožēlu jāteic, ka pērn atsaucība nebija pietiekama. Protams, to jau mēs prognozējām, tomēr gribētos, lai cilvēki būtu atsaucīgāki un saprotošāki,” stāsta S.Pilskalne.
Tūristu apskates objekts
Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti smilšu iegādei, atkritumu izvešanai, ārpus kapavietām esošo apstādījumu, zāliena un koku kopšanai, atalgojumam cilvēkam, kas sešus mēnešus gadā apsaimnieko kapu teritoriju, pļaujot zāli, kopjot celiņus, šķirojot atkritumus, kā arī dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, kapusvētku, svecīšu vakaru, talku. “Dodoties sakopt tuvinieku kapus, neviens neņem atkritumus līdzi uz mājām, bet atstāj kapos. Kādam šie atkritumi ir arī jāizved. Ja mēs to nedarītu, tad cilvēki dusmotos, kāpēc ir nekārtība. Pie tam Opekalna baznīca ir kultūrvēsturisks objekts, kuru brauc apskatīt tūristi. Baznīca kā apskates vieta ir iekļauta dažādos bukletos. Kāds gan tūristiem rastos priekšstats, ja kapi būtu nesakopti un visur mētātos atkritumi? Domāju, ka nevienam tas nebūtu patīkami. Tāpat arī zāle kādam ir jānopļauj. Benzīns arī maksā. Tās ir elementāras lietas, tomēr tam visam vajag naudu,” norāda S.Pilskalne. Viņa neslēpj, ka ir nācies uzklausīt iedzīvotāju pretenzijas par ziedošanu.
Viņa atklāj, ka ir mēģināts rast citus risinājumus, bet neveiksmīgi. “Pagājušajā gadā piedāvājām kapus nopirkt Alūksnes novada pašvaldībai, taču atsaucības nebija. Mutiski esam prasījuši līdzfinansējumu kapu uzturēšanai, taču arī tas mums tika atteikts. Pašvaldības atbalsta nav, cīnāmies, kā varam, paši,” teic draudzes priekšniece.

Izdevumi lielāki nekā
ienākumi
“2015.gadā kapu apsaimniekošanai ziedoti 1076 eiro, no tiem 663 eiro skaidrā naudā, savukārt 413 eiro - ar bankas pārskaitījumu. Izdevumi ir gandrīz uz pusi lielāki. 1500 eiro tērēti darbinieka algošanai, kurš kopj kapu teritoriju; atvestas trīs kravas smilšu par kopējo summu 326,70 eiro; savukārt atkritumu izvešana izmaksājusi 214,40 eiro. Kapu kopiņas ir sakoptas. Daudz tiek izdarīts talkās, ko rīkojam pavasarī. Ieejot kapos, ir sakoptības sajūta. Diemžēl cilvēki ir dažādi, daži nekaunas uz kapu konteineriem vest savus privātos atkritumus, tostarp apavus un apģērbu,” saka S.Pilskalne.
Lai gan kapsēta pieder draudzei, pagaidām netiek apsvērta doma par slēgtajiem kapiem, kur varētu apbedīt tikai draudzes locekļus. Tomēr, ja gadu no gada situācija tikai pasliktināsies, S.Pilskalne neizslēdz, ka tas varētu būt vienīgais risinājums. Jācer gan, ka līdz tam nenonāks.

Zeltiņos cilvēki ir saprotoši
Līdzīga situācija ir arī Zeltiņos, kur kapsēta pieder Zeltiņu evaņģēliski luteriskajai draudzei. Arī tur iedzīvotāji tiek lūgti iesaistīties kapu apsaimniekošanā un dot savu finansiālo artavu. Gadā no katra kapu laukuma tiek prasīti pieci eiro. Pagasta lietvede Elita Laiva stāsta, ka šī nauda tiek izlietota kapu uzturēšanai, zāles pļaušanai, smilšu un ūdens atvešanai, kā arī atkritumu izvešanai. “Šāda sistēma ir jau ilgu laiku, vismaz piecus gadus. Tas bija draudzes lēmumus, un maksa ir oficiāli apstiprināta. Līdz šim neesmu dzirdējusi, ka cilvēkiem būtu iebildumi. Ir tikai saprotams, ka draudzei nav naudas kapu apsaimniekošanai un, ja vien gribam, lai kapi būtu skaisti un sakopti, par to kādam ir jāmaksā. Tie ir mūsu kapi, kur ir apglabāti mūsu piederīgie. Pieci eiro ir pieņemama summa,” saka E.Laiva. Viņa ir arī deputāte Alūksnes novada pašvaldībā, tāpēc viņai ir saprotams, kāpēc pašvaldība nepiešķir finansējumu šo kapu apsaimniekošanai. “Ja tas nav pašvaldības īpašums, tad pašvaldība tajā naudu ieguldīt nedrīkst. Tas ir ar likumu noteikts. Pašvaldība savu budžetu drīkst lietot vienīgi pašvaldības vajadzībām,” skaidro E.Laiva.

Plāno pirkt abas kapsētas
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis apstiprina, ka novadā ir divas kapsētas, kuras pieder draudzei – Opekalnā un Zeltiņos. “Jā, bija piedāvājums no Opekalna draudzes, lai pašvaldība nopērk kapsētu. Zeltiņu draudze bija nolēmusi pati apsaimniekot kapus un tādu piedāvājumu neizteica. Kāpēc nenopirkām? Bija vienošanās pirkt par kadastrālo vērtību, taču kaut kas bija sajaukts un cena bija lielāka, tāpēc darījums nenotika. Šogad ir iesniegums par to, lai atpērkam abas kapsētas - gan Zeltiņu, gan Opekalna draudzes. Jautājums ir procesā - nav ne noraidīts, ne līdz galam izlemts, jo jautājumu un neskaidrību vēl ir daudz. Piemēram, viens no punktiem bija, ka draudzes locekļi savus piederīgos varētu tur apglabāt par brīvu, bet pārējiem jāmaksā. Tas mūs nepamierina - nesāksim kapsētā dalīt cilvēkus! Šādu sīku nianšu ir daudz. Tas viss ir jāizdiskutē,” skaidro A.Dukulis. Viņš nesniedz skaidru atbildi, cik ilgā laikā jautājums varētu tikt atrisināts – gada vai vairāku gadu laikā. “Tas nav tik vienkārši. Nevar vienas dienas laikā pārņemt kapsētu. Ir jāgatavo noteikumi un viss pārējais. Taču idejiski šāds variants, ka pārņemam kapsētu, ir iespējams. To lems deputāti,” saka A.Dukulis. Viņam šķiet pareizi, ka cilvēkiem tiek prasīta nauda par kapu apsaimniekošanu, jo viss mūsdienās maksā. “Uzturēšana prasa naudu. Protams, šie ienākumi nav tik lieli, lai segtu pilnīgi visu, taču kādu daļu gan. Samaksai ir jābūt,” uzskata priekšsēdētājs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kapiem – ziedotāju nauda

Kategorijas