Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Vienmēr stipendijas nebūs

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2010. gada 22. marts 13:48

1169

Alūksnes un Apes novados daļa cilvēku drīzumā beigs saņemt 100 latu stipendiju, ko, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, varēja saņemt caur Nodarbinātības valsts aģentūru.

Gaida rindāNodarbinātības Valsts aģentūras Alūksnes filiāles koordinējošā eksperte Sanita Bukane uzsver – Alūksnes un Apes novados ir ļoti liela iedzīvotāju interese par iespēju saņemt 100 latu stipendiju. Alūksnes novadā  413 darba vietās nodrošina iespēju strādāt 100 latu stipendijas saņēmējiem, bet Apes novadā – 145 darba vietās. Galvenokārt “simtlatnieki” tīra sniegu, ceļmalas, kā arī veic apkopēju pienākumus. “Pašlaik vēl nav zināms, bet pastāv iespēja, ka darba vietām par 100 latu stipendiju cilvēki vēl varēs pieteikties līdz šā gada beigām. Martā bija paredzēts, ka Alūksnes un Apes novados no jauna šajā projektā varēs iesaistīties vēl 17 cilvēki, bet piešķīra līdzekļus tikai 10 jaunu darba vietu finansēšanai. Cilvēki gaida rindā, lai tikai varētu strādāt – it īpaši Alūksnes pilsētā. Tiesa, ir cilvēki, kuri atsakās no 100 latu stipendijas, kad pienāk viņu kārta. Atteikšanās iemesli galvenokārt ir divi – veselības problēmas un nevēlēšanās strādāt dažādus komunālos darbus pilsētā,” stāsta S.Bukane.  Kuri 100 latu stipendiju sāka saņemt pērn rudenī, tiem martā beidzas šī iespēja.
Strādā bērnu dēļPar tā saucamajiem “simtlatniekiem” sabiedrībā viedokļi dalās – vieni uzskata, ka viņi neko lāgā nedara un tikai saņem naudu, citi aizstāv, uzsverot, ka šie cilvēki godprātīgi strādā smagu darbu katru dienu astoņas stundas vien par 100 latiem mēnesī. “Alūksnes Ziņas” uzrunāja pašus “simtlatniekus”, lai izzinātu viņu domas. Alūksnes pilsētas ielās sastapām alūksnieti, kura savu vārdu kaunējās publiski atklāt, jo uzskata – par 100 latiem rakt sniegu sievietei nav nekāds goda darbs. “Bet ko darīsi? - Esi priecīgs par to pašu, jo naudu vajag. 15 gadus nostrādāju vienā darbavietā, bet tad samazināja štatus un mani atlaida. Bērnus skolā jāsūta, ēst katru dienu vajag – tā arī nāku un daru, ko liek. Ir grūti – mugura sāp, sniegs ir smags, ziema bija auksta, bet jāpacieš bērnu dēļ,” saka alūksniete.
Pelna un gūst pieredziPretējā situācijā ir Estere Blauva, kura kopš pagājušā gada novembra strādā par skolotāja palīgu Alsviķu pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”. Viņa ir starp tiem “simtlatniekiem”, kuriem ir ļoti laimējies ar darbavietu. Nesen E.Blauva absolvēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, iegūstot pirmsskolas un sākumskolas skolotāja specialitāti, tādēļ iespēja strādāt “Saulītē” ļauj gan nopelnīt, gan gūt darba pieredzi.  “Mans uzdevums ir palīdzēt grupiņas skolotājām – piedalos nodarbībās un palīdzu bērniem izpildīt  dienas plāna uzdevumus, veidojam dažādus noformējumus, rotaļājamies. Ja būtu ārā jātīra sniegs vai jāstrādā mežā, kā tas ir citiem “simtlatniekiem”, es noteikti neietu un nepazemotu sevi kā sievieti. Man ir ģimene, kas varētu mani atbalstīt arī tad, ja es nestrādātu,” viņa saka. E.Blauvai 100 latu stipendija drīz beigsies, tāpēc uz vairākiem bērnudārziem viņa ir nosūtījusi savu darba pieteikumu, labprāt strādātu arī skolā. Tomēr – ja darba meklējumi Alūksnes pusē neveiksies, viņa neizslēdz iespēju aizbraukt no Latvijas.

Kategorijas

Kategorijas