Pašiem savas “Skroderdienas”

2016. gada 22. jūnijs 00:00

3636

Teksts un foto: Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses)

“Kāpēc cilvēkiem joprojām patīk skatīties “Skroderdienas” un viņi labprāt nāk uz šo izrādi, lai gan zina to jau no galvas? Tas ir tādēļ, ka cilvēki alkst pēc kaut kā pozitīva. Es šo R.Blaumaņa darbu sauktu par “Līgodienas pasaku”. Pasakas ir visādas, tomēr lielākoties visām ir laimīgas beigas – arī “Skroderdienās”: visi pāri dabūnas un viss notiek!” saka S.Locāne.

“Skroderdienās” – dzīves patiesības
Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki ikdienā ir izslāpuši pēc pozitīvā un labestīgā, pēc humora, ar kādu apveltītas Blaumaņa Bebene, Tomulīša, Pindacīša, Ābrams ar Joski, bet pats galvenais ir mīlestība, kas virmo gaisā. “Viņi visi “Skroderdienās” izstaigā arī pirtiņu – mēs, iestudējot izrādi, to saucām par “Laimes zemi”. Viņi iet uz pirtiņu kā uz svētnīcu - smelties spēku, iegūt laimi, spēku un pašam bagātināties,” saka S.Locāne.
Viņa uzskata, ka “Skroderdienu” varoņu likteņos ir arī diezgan daudz traģisma. Lai gan luga uzrakstīta 1902.gadā, varam vilkt paralēles ar mūsdienām. “Piemēram, Antonijas nodevība pret Dūdaru, kurš savainoja kāju, bet Antonija gribēja būt liela saimniece, nevis tikai vienkārši mīlēt. Kad Antonijai izjuka precības ar Aleksi, cik ātri viņa visu apjauta un pārmetās atkal pie Dūdara! Man ir labi, kā man ir izdevīgi... Bet tādēļ jau Antonija nav slikta – viņa ļoti rūpējas par saimes ļaudīm –, jo katrā cilvēkā ir kaut kas labs un kaut kas nosodāms. Vai mazums cilvēku mantas dēļ dzīvē nav ko darījuši?” “Skroderdienās” šīs dzīves patiesības mums ir vieglāk redzēt un uztvert, jo tās caurvij cerība. Jebkuram no viņiem!” saka S.Locāne.

Piedalās visi kolektīvi
“Skroderdienas Silmačos” jaunannieši iestudēja jau pagājušajā sezonā. Toreiz to izrādīja Malienā, Jaunannā, bet telpās, jo Līgovakarā bija lietains. Šogad 19.jūnijā par izrādi priecājās zeltinieši, 21.jūnijā - alsviķieši, bet 23.jūnijā to izrādīs Jaunannas Zaķusalas estrādē – šoreiz brīvdabā. “Bet arī pērn Jaunannā zāle bija stāvgrūdām pilna, skatītājiem ļoti patika, visi bija eiforijā – mums bija ļoti viegli spēlēt,” atceras režisore.
S.Locāne ir liteniete, strādā Litenes pamatskolā par vēstures skolotāju, Jaunannas amatierteātri, kas šogad svinēja 30.jubileju, vada septiņus gadus. S.Locāne atzīst - iestudēt “Skroderdienas Silmačos” bijis sens sapnis. “Skroderdienas Silmačos” ir gara izrāde, tādēļ to jāiestudē švuncīgi. Jaunannieši ir lieli malači – viņi visi man ir ļoti mīļi, šajā kolektīvā es jūtos ļoti labi! Viņi ir ļoti atsaucīgi – man ļoti patīk strādāt ar aizrautīgiem cilvēkiem!” saka S.Locāne.

Lai atrod otru pusīti!
Līgosvētkos S.Locāne visiem novēl mīlestību. “Sākotnēji R.Blaumanis “Skroderdienām” bija iecerējis nosaukumu “Nomaldījušās sirdis”. Gribētos, lai tās sirdis, kuras ir nomaldījušās, izkļūst ārā no labirinta, atrod pašas sevi un otru pusīti, jo Līgodienā runā par mīlestību un papardes zieda atrašanu. “Skroderdienas” ir par mīlestību – to, ko nesaredzam, lai gan citiem tā ir acīmredzama. Lai cilvēki ir laimīgi, jo mīlestība nav nelaimīga – apstākļi dara mūs laimīgākus vai nelaimīgākus, bet pati mīlestība ir laimīga!” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pašiem savas “Skroderdienas”

Kategorijas