Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svētki jāsvin skaisti un gudri!

Agita Bērziņa

2016. gada 22. jūnijs 00:00

15


Annas pagasta saimniecībā „J.A. Lejas” saimnieko latviska un spēcīga vārda īpašnieks Jānis Strakša. Viņa sētā gada gaišākie svētki vienmēr tiek svinēti radu un draugu pulkā, neaizmirstot latviskās tradīcijas. Tomēr ne visās sētās svētki tiek svinēti tā, kā to darīja senči, pie tam aplīgojamo paliek ar vien mazāk. Tas strādīgo biškopi, augkopi un mežsaimnieku nebūt nepriecē. 

Vārdu mainīt negrib
Jānis kļuvis par latviskā vārda nēsātāju, pateicoties savai vecmammai. Viņa nebija mierā ar to, ka trīs dēlu ģimenē tā arī nav neviena Jāņa. “Vecākajiem brāļiem doti vārdi Aivars un Vitauts, taču man vecāki bija noskatījuši vārdu Mārtiņš. Jāteic, ka arī tas būtu latvisks un spēcīgs vārds. Nekad neesmu domājis, vai man patīk savs vārds, taču noteikti nav tā, ka gribētos to mainīt, lai gan šobrīd tas ir populāri. Esmu priecīgs, ka vārda dēļ man ir iespēja saglabāt Līgosvētku svinēšanas tradīcijas. Diemžēl šo svētku svinēšana iet mazumā. Ja arī svētki kā tādi neizzudīs, tad var nebūt Jāņu un Līgu, ko aplīgot. Šos vārdus vecāki arvien mazāk izvēlas saviem bērniem,” ar nožēlu teic Jānis.
Viņa ģimenē Līgosvētki ir vieni no gada gaidītākajiem svētkiem, kad kopā sanāk visa ģimene. “Svētkus vienmēr svinam pie manis mājās. Esam domājuši, ka varētu mainīt svinēšanas vietu, bet tad tie vairs nebūtu tik ģimeniski svētki. Līgosvētki manās mājās ir gluži kā radu un draugu salidojums. Nevienu nekad īpaši neaicinu, brauc visi, kuri vien vēlas. Ir bijis tā, ka radiem līdzi ir savi draugi un tikai otrā dienā noskaidroju, kas ir šie cilvēki un no kurienes. Visi zina, ka manā sētā svētki tiek svinēti un visi ir mīļi gaidīti,” teic Jānis.

Visi gaidīti ciemos
Jāņa sētā svētkos neiztrūkstoši tiek kurināts ugunskurs, dziedātas dziesmas un galdā likts mājražotāju siers un alus. Viņš neslēpj, ka svētku diena viņam patiesībā ir darbietilpīga darba diena, jo jāsagādā svētkiem viss nepieciešamais – jāiekārto ugunskura vieta, jāsakopj mājas apkārtne, jāpalīdz uzklāt galdu. “Kad cēlām māju un plānojām saimniecības izkārtojumu, pieaicināju zinošu zintnieku, kurš man ierādīja enerģētiski spēcīgāko vietu, kur būtu jākurina ugunskurs un jāsvin šie svētki. Tā arī šo vietu neesam mainījuši. Tikai vienu gadu svinējām pļavā pāri ceļam, jo bijām iecerējuši kurināt tik lielu ugunskuru, ka bažījāmies par ēku tuvumu. Pēdējos gados esam atteikušies no meiju griešanas un nešanas pagalmā. Šī aktivitāte sāka likties bezjēdzīga un nodara postu vien,” teic Jānis. Spilgtā atmiņā viņam palikuši kādi Līgosvētki, kad pēc kārtīgas svinēšanas otrā rītā devušies uz bānīša staciju, kas ir turpat netālu. “Sasēdāmies visi traktoram piekabinātā platformā un, dziedot dziesmas, sagaidījām bānīti. Kāpām bānītī un braucām līdz nākamajai stacijai. Šī aktivitāte palikusi spilgtā atmiņā,” atceras Jānis.
Svētku priekšvakarā Jānis visiem vēl svinēt svētkus skaisti un gudri un rosina nepazaudēt latviskās  tradīcijas. “Ja varētu no tiem bērniem, kuri dzimst un paliek šeit, pieciem procentiem dot vārdu Jānis vai Līga, tad viss būs labi!” uzskata Jānis. ◆

Kategorijas