Līga zaļajā, nevis ziedu vainagā

2016. gada 22. jūnijs 00:00

Alūksniete Līga Nāgele jau sen Līgosvētkus nesvin kā savu vārdadienu. Lai arī šajos svētkos bieži vien nākas strādāt, Līga uzsver, ka šie svētki katram latvietim palīdz izjust savas saknes un piederību savai tautai. Viņasprāt, Jāņi un Līgas var iet paceltu galvu, jo savā vārdā nes ko īpašu un visiem latviešiem tuvu.

Tētis - bez mammas ziņas
Līga Nāgele ir īpaša Līga, jo viņu nekad neredzēsiet ar ziedu vainagu. Iemesls - Līgai pret ziediem ir alerģija, kuras rezultātā no ziediem viņai reibst galva. Tieši tāpēc viņa ir iemanījusies veidot brīnišķīgus zaļos vainagus, kuros ziedu vietā ir gan grīšļi, gan dažādas smilgas, lai šos svētkus sagaidītu bez liekām raizēm. Skaisti brienot caur smilgu pilnām pļavām, Līga ar zaļo vainagu vai grīšļu pītu bizi Jāņus un Līgovakaru svin diezgan reti, jo pārsvarā šajā laikā strādā. Viņa ir bārmene un nagu kopšanas speciāliste. Līga ir jaunā uzņēmēja, kurai pieder arī visām paaudzēm piemērotais veikaliņš “Suflē”. Darba ir daudz, tādēļ nereti svētku svinēšana izpaliek.
Savu vārdu Līga ieguvusi diezgan netipiskā veidā. Viņa piedzimusi 28.jūnijā, un tētis Ilgvars bez mammas Diānas ziņas meitenītei iedevis vārdu Līga, jo nesen taču bijuši Līgosvētki! “Mammai uz palātu vienkārši atnesa jau Līgiņu...” stāsta L.Nāgele. Viņai savs vārds patīk, bet bērnībā viņa bija mazliet apvainojusies par to, ka viņas vārdadienā dāvanas saņem arī jaunākā māsa Lāsma. “Es nevarēju saprast, kāpēc mani svētki ir arī visu citu svētki? Vēlāk jau pieradu, un, godīgi sakot, mani kā Līgu vienmēr šajos svētkos aizmirst. Visi svin Līgovakaru, un Jāņos turpinās svinības. Tikai vēlāk cilvēki atceras, ka vakar taču bija Līgas!” teic L.Nāgele, kurai ir arī iesauka Pepans. Šo iesauku viņai arī devis tētis - tā radusies par godu anekdotēm, kurās figurējuši Peķka un Čapajevs. “Mums visiem ģimenē ir iesaukas, bet man tā ir saglabājusies visvairāk, reti kurš mani sauc vārdā. Mani sauc par Pepanu – par godu Peķkam, bet māsu Lāsmu par Čapi – par godu Čapajevam!” interesanto iesauku izcelsmi skaidro L.Nāgele.

Līgovakars darbā
Lai arī Līgovakars nereti tiek pavadīts darbā, visa Nāgeļu ģimene cenšas vienmēr aizbraukt pie vecmāmiņas Astrīdas. “Visi esam ļoti tuvi un pavadām tur arī gandrīz katru svētdienu un visus lielākos svētkus. Es uzskatu, ka gan Līgosvētki, gan Jāņi ir tieši latviešu svētki. Jāņi un Līgas visu mūžu var staigāt lepni, jo viņi savā vārdā nes latviskumu. Tiesa, svētku kā tādu viņiem pašiem nav. Es pati Līgo vairs nesvinu kā savu vārdadienu. Svinu šos svētkus kā latviešu svētkus,” stāsta L.Nāgele. Viņa cer, ka šos Līgosvētkus varēs nosvinēt kādā no lielajiem brīvdabas pasākumiem. “Ceru, ka man būs brīvdiena, jo vēlos pabūt prom no visiem un baudīt koncertu. Pārsvarā visus pēdējos Līgosvētkus man nācies strādāt. Reiz gan Līgosvētkos izdevās aizdoties uz Saulkrastiem pie jūras un svinību laikā mani draugi bildināja viens otru jūrā. Ļoti mīļi, ka tas notika manā vārdadienā,” pauž L.Nāgele un atzīst, ka īsākajai naktij gada laikā ir sava burvība un mistērija. Šis ir laiks, kad vajadzētu pulcēties kopā ar sev mīļajiem un kopīgi nosvinēt ne tikai šos svētkus, bet arī piederību Latvijai. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Līga zaļajā, nevis ziedu vainagā

Kategorijas