Grāmata mežkopjiem

2016. gada 1. jūlijs 00:00

250

Iznākusi grāmata - mežkopju piemiņas ceļvedis “Mežam veltīti mūži”. Tajā apkopota informācija par 720 mežkopjiem, tajā skaitā arī par Alūksnes un Apes novadu cilvēkiem, kuri ar savu pašaizliedzīgo darbu veidojuši skaistākus un vērtīgākus Latvijas mežus.

Informāciju par Alūksnes puses mežkopjiem apkopoja mežkopis, meža vēsturnieks Vilis Krūmiņš no Valkas novada, kurš savas darba gaitas sācis Mālupē.

Uzņem asarām acīs
V.Krūmiņam Alūksnes puse ir joprojām mīļa, jo šeit dzīvo tuvi viņa draugi, domubiedri un aizgājušo darbinieku tuvinieki, kuri vienmēr priecājas par viņa apciemojumiem. Ideja par grāmatas tapšanu pirms 20 gadiem radās, satiekoties četriem kursabiedriem – V.Krūmiņam, Jurim Matīsam, Tālivaldim Krūzem un Aijai Zviedrei. Tad sākti vākt pirmie materiāli, taču īstas skaidrības, ko darīt tālāk, nebija. Pirms četriem gadiem radās ideja par enciklopēdijai līdzīgu grāmatu, un tad arī sākās intensīvākais darbs. Četru gadu laikā nu jau 85 gadus vecais V.Krūmiņš apmeklēja vairāk nekā 200 kapsētas, apsekoja visas kapa vietas un tikās ar aizgājušo meža darbinieku tuviniekiem.
“Diemžēl, laikam ritot, zaudējam cilvēkus un arī informāciju par viņu nozīmīgo devumu mežsaimniecībā. Tādēļ radās doma saglabāt informāciju, lai arī vēlāk tie, kuriem vajag, varētu to atrast. Cilvēku atsaucība lielākoties bija vienreizēja, izņemot atsevišķas personas, kuras uzskatīja, ka datu vākšana un fotografēšana ir apgrūtinoša aizgājējiem. Taču lielākā daļa mani uzņēma asarām acīs un priecājās, ka atceras viņu piederīgos. Apsekojot kapus, esmu secinājis, ka diemžēl cilvēku materiālais stāvoklis nenosaka to, ka kapiņš būs sakopts un būs uzlikts piemineklis,” secina V.Krūmiņš.

Grāmata pieejama bibliotēkā
Grāmatā atrodama informācija par aizsaulē aizgājušiem meža darbiniekiem, aprakstīts viņu dzīves gājums, klāt pievienots portrets, kapa vietas foto un shēma, kur šo kapa vietu kapos atrast. “Grāmatā atrodama informācija par vairākiem Alūksnes un Apes novadu cilvēkiem, piemēram, par Oļģertu Kārkliņu, Edvīnu Runci, Ādolfu Zeltiņu, Jāzepu Mičuli, Elmāru Tiro, Imantu Serdantu, Vilni Saldābolu, Ģirtu Petaku, Rūdolfu Klētnieku, Uldi Džindžu, Miervaldi Kleinu, Kārli Sudrabu, Andreju Jermaku, Andreju Bērziņu, Arvīdu Kupci, Vilni Āri, Rūdolfu Klētnieku, Fēliksu Kārkliņu, Antonu Gubānu un citiem,” atklāj V.Krūmiņš un precizē, ka grāmata pieejama Alūksnes pilsētas bibliotēkas lasītavā.

Mežs – ražošanai, ne sajūsmai
Vērtējot to, kas šobrīd notiek mežsaimniecībā, V.Krūmiņš atzīst, ka strādāt kļuvis vieglāk. “Darba apstākļi toreiz un tagad nav salīdzināmi. Toreiz strādāšana nebija mehanizēta, tagad ļoti daudz izdara tehnika. Kādreiz zāģēja ar rokas zāģi, pieveda ar zirgu. Tagad nemaz nav tiešas saskares ar darba priekšmetu. Nav arī tā, ka tagad cirstu stipri vairāk. Vienam otram šķiet, ka notiek kaut kas ārkārtējs. Tā nav, vienkārši kādreiz to neredzēja, jo ceļiem, upēm, dzelzceļiem bija 250 metru aizsargjosla. Tās platības tika saglabātas un netika cirstas. Tagad tādas aizsardzības nav, toties ir daudz un dažādas cita veida aizsardzības. Audzes ir pieaugušas un ir pienācis laiks nocirst, taču cilvēkiem rodas nepareizs iespaids. To, ka kaut kur kāds pamanās nepareizi izdarīt, nevaru izslēgt. Ir jāsaprot, ka mežs ir ražošanas objekts. Mežs nav parks un sajūsmas objekts. Tieši mežs pirmajos neatkarības gados glāba Latvijas tautsaimniecību,” atzīst V.Krūmiņš. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grāmata mežkopjiem

Kategorijas