Bezceļu „Monstra” savaldītājs

2016. gada 1. jūlijs 00:00

2710

Apenieša Ģirta Gailīša un jaunlaicenieša Gunta Puzuļa ekipāža pagājušajā nedēļā Rugāju bezceļu sacensībās godam izcīnīja 3.vietu. Pirmajā aplī ekipāžai saplīsa riepa, tāpēc neizdevās sasniegt augstākus rezultātus. Par Ģirta būvēto bezceļu automašīnu visās sacensībās tiek izrādīta vislielākā interese un arī Rugājos nereti nācās dzirdēt kādu sakām: „Redz, kur brauc monstrs!” Kā Ģirtam izdevās uzmeistarot šo „monstru” un kā viņam izdodas to savaldīt?

Daudzi sauc par brutālu
Ģirtam ir 27 gadi, bet jau četrus gadus viņš aktīvi nodarbojas ar bezceļu braukšanu. „Visi pirmsākumi meklējami, kad biju vēl pavisam maziņš. Tajā laikā bezceļu sacensības notika Apē uz Viestura Troskas zemes. Man ļoti iepatikās un tikai pēc vairākiem gadiem izdevās pabraukt ar kāda dalībnieka mašīnu. Tad es sapratu, ka arī pats gribu to pamēģināt. Pagāja pusgads, līdz izdomāju, kādu mašīnu vēlos uzbūvēt,” stāsta Ģirts. Viņa un palīgu būvētā automašīna vienmēr izpelnās uzmanību, jo tā ir diezgan liela, kā arī pilnībā būvēta pašu spēkiem. Šī mašīna ir arī viena no vislielākajām bezceļu automašīnām Latvijā.
„Bezceļu braukšanā mani saista gan automašīnas būvēšana, gan ātrums. Ir sportisti, kuriem vairāk patīk pašas sacensības un trakie dubļi. Man pašam vairāk patīk tā uzbūvēt automašīnu, lai pēc iespējas mazāk sacensībās būtu jāizmanto trose. Centos būvēt tādu mašīnu, kura varbūt nav pati ātrākā, bet mazāk stieg. Daudzi šo mašīnu sauc par brutālu, un ar to ir jāmāk sadzīvot,” teic Ģirts. Viņu vienmēr ir saistījušas tehniskas lietas. Jau bērnībā viņu iedvesmoja tētis Gundars, kuru arī saista tehniskas lietas. Ģirts jau kopš bērnības dzīvojies pa garāžu. „Reiz no abiem saviem vectēviem ieguvu divus motociklus. Tētis palīdzēja no abiem salikt vienu. Tā man iepatikās “dzelži” un nu no tiem vairs neesmu atkāpies,” stāsta Ģirts.

Mašīna ir jājūt
Divus gadus Ģirts brauca kopā ar Edgaru Miķelsonu, bet šogad viņa līdzbraucējs ir G.Puzulis. „Ļoti labi viens ar otru saprotamies. Šogad visvairāk lepojos ar sacensībām Igaunijā „Oro Offroad”, kurās ieguvām 1.vietu. Šīs sacensības Igaunijā skaitās vienas no prestižākajām, un kopā bija sabraukuši vieni no spēcīgākajiem sportistiem. Mums gāja labi, līdz kādā stāvā kalnā apmetām divarpus kūleņus. Palikām uz jumta, bet komandas biedri palīdzēja tikt atpakaļ. Neņemot to visu vērā, mēs izcīnījām uzvaru,” stāsta Ģirts.
Viņš uzsver, ka sacensībās galvenais nav tikai auto tehniskais stāvoklis, bet arī braukšana ar prātu. „Šis sporta veids ir tik bīstams, cik pats tu to tādu padari. Svarīgi ir novērtēt savas un mašīnas spējas. Puse no panākumu atslēgas ir šo spēju novērtēšana. Manuprāt, lielākā daļa braucēju pārvērtē savas automašīnas. Ir jāzina, uz ko tava mašīna ir spējīga un uz ko vairs nav,” teic Ģirts.
Daži sportisti savas mašīnas dzen pāri savām spējām un ātri vien tās salauž. Tas, ka kāds kādu posmu nobrauc ātri, nenozīmē, ka šis braucējs ir labs. „Ir jābrauc ātri, stabili, bet ne agresīvi. Agresija nedrīkst pārņemt arī tad, ja uz papēžiem min konkurenti. Tu nedrīksti ļauties agresijai un sākt lauzt tehniku. Mašīna ir jājūt, un tev jādomā, kā tu tiksi galā ar konkurentu, nenodarot pāri automašīnai. Tas ir ļoti svarīgi,” pauž Ģirts.

Sacensības sākas jau garāžā
Šogad paredzētas vēl četras sacensības – divi braucieni būs Latvijā un divi Igaunijā. „Spēcīgākie konkurenti viennozīmīgi ir igauņi. Viņiem ir ne tikai spēcīga tehnika, bet arī piloti, taču mēs spējam turēt viņiem līdzi. Mūsu automašīna nav no rūpnīcas, bet pašu veidota. Man ir jāpateicas manai ģimenei, jo bez tās atbalsta es nevarētu piedalīties šajā sporta veidā. Tas prasa daudz finansiālu un arī laika ieguldījumu. Ja kāds grib nodarboties ar šo sporta veidu, tad es noteikti iesaku nodrošināties ar dzelzs nerviem un dzelzs gribasspēku,” uzsver Ģirts.
Viņš atzīst, ka viss, kas netiek izdarīts garāžā, liek par sevi manīt sacensībās. Tieši tāpēc var teikt, ka sacensības sākas jau garāžā. „Pusi no panākumiem nodrošina meistarība, 40 procentus - automašīna, 10 procenti ir veiksme. Vajag ne tikai mašīnu, bet arī pilotāžu. Tā aug tikai ar laiku,” teic Ģirts. Runājot par bailēm, Ģirts atzīst, ka bailes jau ir vienmēr, taču ir jāzina savas spējas. Situācija ir jāanalizē, jāpieņem lēmums un jārīkojas. Tas viss ir jādara zibenīgā ātrumā, un šādu meistarību var trenēt tikai ar gadiem. „Ir trīs veidu sportisti – tie, kuri vienkārši ātri “lido”; tie, kuri pārāk daudz domā, un tādi, kuri māk šīs lietas sabalansēt,” teic Ģirts. Viņš ar katrām sacensībām pierāda, ka šo balansēšanas māku apgūst ļoti labi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bezceļu „Monstra” savaldītājs

Kategorijas