Lai dzīvības glābšana nekļūtu nelegāla

2016. gada 1. jūlijs 00:00

188

Šī gada martā stājās spēkā likums par aizliegumu saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm. Šāds lēmums radīja lielu haosu, jo daudzi slimnieki līdz ar šādu lēmumu nevarēja vairs iegādāties dzīvībai svarīgus medikamentus. Situācija izskatījās pēc tā, ka valsts varētu pārņemt medicīnas nozares monopolu, taču ko gan darīt tādās situācijās, kad pati valsts nespēj nodrošināt pieejamu medicīnisko palīdzību? Līdz ar šāda likuma pieņemšanu dzīvības glābšana nu varēja kļūt par gluži vai nelegālu nodarbi.

Zāles muitā tika aizturētas
Jūnija vidū iepretim Ministru kabineta ēkai notika sešu cilvēku protesta akcija, kurā izvirzīta prasība atcelt aizliegumu saņemt zāļu sūtījumus no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Akcijas organizators apenietis Jānis Miezītis šajā pasākumā pārstāvēja C hepatīta slimniekus, kā arī savu sievu Valiju, kura sirgst ar šo slimību. J.Miezītis pauda, ka viņa sieva Indijā pasūtījusi zāles pret C hepatītu, kur nepieciešamie medikamenti, kas spējot izārstēt ar šo slimību sirgstošos cilvēkus, esot krietni lētāki. Pasūtījusi zāles, J.Miezīša sieva tās tomēr nesaņēma, jo saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem zāles muitā tika aizturētas un slimniecei netiek izsniegtas. J.Miezītis ir pārliecināts, ka šāda kārtība ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām uz veselību, līdz ar to viņa ieskatā šāds ierobežojums ir atceļams. J.Miezīša sieva sūtījusi arī vēstuli deputātiem, lūdzot atcelt ierobežojumus, tādējādi saņemot zāles.
Hepatīta biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs norāda, ka pacientu centieni iegādāties neskaidras izcelsmes zāles ārpus Eiropas Savienības liecina par nepietiekamu informācijas pieejamību par jauno C hepatīta ārstēšanas kārtību Latvijā un riskiem, kas apdraud medikamentu pircējus. Viņš norādīja, ka plašsaziņas līdzekļus pēdējo nedēļu laikā pāršalkušas ziņas par gadījumiem, kad, nesaņēmuši ārstēšanu Latvijā, C hepatīta pacienti ar dažādiem panākumiem centušies iegādāties ārstēšanai nepieciešamos medikamentus ārpus ES robežām.
“Lai gan daudziem riskantais solis izdevies, tomēr līdz ar šī gada martu labojumi Ministru kabineta noteikumos ierobežos turpmāku zāļu saņemšanu pasta sūtījumā,” skaidroja K.Kaugurs, piebilzdams, ka regulējums sakārto muitas uzraudzības sistēmu, jo ir neiedomājama situācija, kurā nekontrolētas izcelsmes medikamenti un citi preparāti ir brīvi nopērkami internetā, tādējādi apdraudot labticīga pircēja veselību un pat dzīvību. Biedrība atkārtoti vēlas vērst C hepatīta pacientu uzmanību nepieciešamībai pārliecināties par Latvijā pieejamajām ārstēšanas iespējām.

Ir sarūgtināti
J.Miezītis uzsver, ka ir informēts par iespējām šīs slimības ārstēšanai Latvijā, taču Latvija ir valsts, kurā C hepatīta ārstēšanu valsts neapmaksā. Šīs slimības ārstēšana ir ļoti dārga, tāpēc ne visi to var atļauties. Tieši tāpēc cilvēki pasūta medikamentus no citām valstīm, kā arī paši dodas pēc medikamentiem, piemēram, uz Indiju. “Jebkuram cilvēkam brīvā valstī savos pasta sūtījumos taču ir tiesības saņemt jebkādus medikamentus, protams, izņemot narkotiskās vielas. Ja reiz šīs zāles cilvēkam izrakstījis ārsts ar recepti, kāpēc gan tās nevarētu saņemt?” jautā J.Miezītis. Viņš uzskata, ka aizliegums ievest šos medikamentus ir pierādījums tam, ka notiek biznesa interešu aizstāvēšana. “Zāles sievai pasūtījām pie oficiālā izplatītāja Indijā. Bez receptēm šīs zāles arī netiktu izsūtītas. Kad pārskaitījām naudu, viss solīdi tika izsūtīts. Internetā varējām sekot savam pasta sūtījumam un redzēt, kā tas nokļūst Rīgā. Bet tur, protams, to neļāva atmuitot un neizsniedza mums zāles,” pauž J.Miezītis. Viņš ir pateicīgs tagadējai veselības ministrei Andai Čakšai, kura ir reaģējusi uz visu šo situāciju. Ir izveidots projekts par šādu noteikumu atcelšanu, un J.Miezītis cer, ka jau jūlija vidū varētu tikt pieņemti jauni noteikumi.
“Mēs ar sievu esam sarūgtināti par to, ka mums ir jācīnās pret savu valsti, lai saņemtu elementārus, cilvēktiesībām atbilstošus pakalpojumus. Kā labā tad mūsu valsts ir dibināta? Kā labā tā strādā? Cilvēku vai atsevišķa biznesa labā? Situācijā, kad valsts nevar nodrošināt ārstēšanu, valstij nevajadzētu vēl liegt cilvēkam meklēt ārstēšanās iespējas pašam par savu naudu,” teic J.Miezītis. Viņš uzsver, ka viņa sieva nebūt nav vēlējusies tik lielu publicitāti un daudzi cilvēki kautrējas no šīs slimības, taču J.Miezītis mudina cilvēkus nebaidīties un vairāk cīnīties par savām tiesībām. Viņš uzsver, ka cīnīties palīdz atskārsme par to, ka šī cīņa palīdz ne tikai viņa ģimenei, bet noteikti palīdzēs vēl kādam. “Manai sievai nebija viegli publiski atklāt savu nelaimi un iet tādā atklātā un publiskā cīņā ar valsti. Mūs iedvesmoja tas, ka necīnāmies tikai savā vārdā, bet par visiem, kuriem taču ir tiesības saņemt zāles un glābt sevi no briesmīgām slimībām. Ar šādiem valsts aizliegumiem tiek nolaupīta iespēja glābties,” uzsver J.Miezītis.

Neizpratne par labo ieceri
Jāuzsver gan, lai uzlabotu C hepatīta pacientu veselības aprūpi un pēc iespējas lielāka cilvēku skaita pilnīgu izveseļošanos, sākot ar šo gadu, no valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta simtprocentīga medikamentu (līdzšinējo 75 procentu vietā) apmaksa valsts kompensējamajām zālēm, kas nepieciešamas akūta un hroniska C vīrushepatīta, kā arī hroniska B vīrushepatīta ārstēšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 1.pielikuma 10.3.1. un 10.3.2. apakšpunkts. Ne mazāk svarīgs jaunums, kas ietekmē katru C hepatīta pacientu, ir, ka Latvija, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas, turpmāk nodrošinās šīs infekcijas ārstēšanu atbilstoši citu Eiropas Savienības valstu praksei. Tas nozīmē, ka no 2016.gada Latvijas pacientiem tiks nodrošināta pieeja dārgākai un efektīvākai terapijai un Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar jauniem medikamentiem hroniska C hepatīta ārstēšanai. Šim nolūkam nepieciešamais finansējums vīrushepatītu (kā arī HIV/AIDS) ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensācijai valsts budžetā palielināts vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 6,5 miljonus eiro. Vairāk nekā puse finansējuma tiks novirzīta tieši C hepatīta pacientu vajadzībām. Tiesa, K.Kaugurs uzsver kādu būtisku detaļu - līdzekļi ir ierobežoti un jaunie medikamenti pienāksies tiem, kuriem tie ir visvairāk vajadzīgi. “Tādēļ īpaši svarīgi ir laikus skaidrot jauno ārstēšanas sistēmu sabiedrībai un tiem pacientiem, kam jaunā terapija nepienāksies vai uz to būs jāpagaida. Pretējā gadījumā gaidāms liels apjukums un augoša sabiedrības neizpratne par labo ieceri un viena no veselības nozares pēdējā laika nozīmīgākajām strukturālajām reformām būs apdraudēta,” pauž K.Kaugurs.

Valsts nedrīkstēja tā
izturēties
Bet ko gan darīt tiem cilvēkiem, kuri “var vēl mazliet pagaidīt”? Arī Alūksnes aptiekas “Viola” vadītāja Zaiga Raipale atzīst, ka valsts rīkojusies diezgan absurdi. “Cilvēki jau bija samaksājuši par medikamentiem, tāpēc valsts nedrīkstēja tā izturēties. Tiem, kuriem ir C hepatīts un aknas nav novestas līdz cirozei, valsts nesniedz atbalstu. Tas ir briesmīgi! C hepatīts nav tikai narkomānu slimība, un tā pārsvarā ir iegūta mūsu pašu medicīnas iestādēs,” pauž Z.Raipale. Viņa gan neatzīst pilnīgi visu medikamentu ievešanu tādos gadījumos, ja attiecīgie medikamenti ir pieejami Latvijā un par samērīgu cenu. “Ir runa par tām zālēm, kuru pie mums nav, bet kuras var iegūt citā valstī. Ne jau velti daudzi mūsu C hepatīta slimnieki brauc ārstēties uz ārzemēm. Te nav iespēju, jo ārstēšana netiek atmaksāta. Arī gadījumos, kad valsts apmaksā 75 procentus, tie 25 procenti ir ļoti liela summa. Ar parasta cilvēka algu šī smma nebija samaksājama,” uzsver Z.Raipale.
Absurda situācija rodas arī tāpēc, ka narkotiskās vielas nereti pa pastu atsūtīt ir daudz vieglāk nekā cilvēku glābjošus medikamentus. Kāds alūksnietis, kurš vēlējās būt anonīms, stāsta, ka ir interneta vietnes, kurās var pasūtīt dažādas narkotiskās vielas. “Šajās mājaslapās tiek prasīts, vai jūsu valstī ir atļauts ievest šīs vielas. Ir jāapstiprina šī opcija, tā apmānot sistēmu. Sūtījums vienkārši atnāk pa pastu kā sīkpaka. Esmu pasūtījis “havajiešu rozes”. Tās ir sēklas, kuras apēdot rodas atslābums. Viņas skaitās arī psihodēliskas,” stāsta puisis. Viņš atzīst, ka situācija, protams, ir absurda, taču uzsver, ka visus likumus vienmēr var apiet. Līdz ar to rodas situācija, ka valstī var iekļūt nelegālas narkotiskās vielas, taču ne cilvēka dzīvību glābjoši medikamenti.

Varēs uz savu atbildību
Kā teikts Veselības ministrijas paziņojumā par zāļu saņemšanu pa pastu no trešajām valstīm, kas paredzētas personīgajai lietošanai, ir identificēti gadījumi, kad pacientam nav iespējams saņemt ārsta nozīmētai terapijai nepieciešamās zāles Latvijā. Veselības ministre devusi rīkojumu steidzamības kārtā sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību.Grozījumi paredzēs atcelt ierobežojumu zāļu saņemšanā no trešajām valstīm pasta sūtījumā personīgai lietošanai. Turpmāk būs atļauts saņemt zāles atbilstoši ārsta nozīmētajai terapijai. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv noteikts risks pa pastu saņemto zāļu kvalitātes ziņā, Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta prasība pacientam, kurš zāles saņem, apliecināt, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu, attiecīgi apzinās iespējamos riskus un zāles apņemas izmantot tikai personīgai lietošanai. Aizliegums saņemt pa pastu saglabāsies attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām zālēm, narkotiskajiem analģētiķiem, jaunajām psihoaktīvajām vielām, kā arī anaboliskajiem steroīdiem, testosteroniem, augšanas hormoniem un to analogiem. ◆

Valijas Miezītes vēstule Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim:

Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs!
Vēršos pie Jums ar atklātu vēstuli, jo esmu izmisumā un nezinu citu iespēju, kur meklēt palīdzību. Jau vairākus gadus slimoju ar C hepatītu. Biju ilggadēja medicīnas darbiniece (laborante) un, iespējams, savā darbā arī esmu ar šo slimību inficējusies. Divas reizes jau esmu izgājusi ārstēšanas kursu, izmantojot valsts atbalstu un atlicinot vajadzīgos līdzekļus no ģimenes budžeta. Pirmo reizi tas ilga sešus mēnešus, otrreiz veselu gadu. Abas ārstēšanas bija nesekmīgas. Slimība progresē. Uzzināju, ka Indijā tiek ražotas un tirgotas jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai. Griezos pie savas ārstējošās ārstes (hepatologa). Viņa atzina, ka ārstēšana ar šīm zālēm dod labus rezultātus un man tā ir reāla iespēja izveseļoties un izglābties no priekšlaicīgas nāves. Tā kā esam daudzbērnu ģimene (man ir pieci dēli), nekādu naudas iekrājumu man nav, tāpēc noformēju kredītu, sazinājos ar zāļu tirgotāju Indijā, pārskaitīju viņam vajadzīgo naudas summu un elektroniski aizsūtīju arī izrakstītās receptes. Saņēmu paziņojumu, ka zāles šā gada 9. maijā man izsūtītas. 20. maijā zāles ienāca Rīgā, bet 23. maijā es saņēmu elektronisku paziņojumu no vecākās muitas uzraudzes Diānas Lukjanskas par to, ka man zāļu atmuitošana un izsniegšana ir atteikta.
Augsti godātais prezidenta kungs, es nelūdzu no valsts nekādu materiālu palīdzību vai kaut kādus ekskluzīvus labumus. Es lūdzu iespēju saņemt zāles, kas ir mana vienīgā cerība dzīvot un ko es pati par savu naudiņu esmu nopirkusi. Vai tiešām par ilgajiem apzinīga un godīga darba gadiem un piecu dēlu uzaudzināšanu es neesmu to pelnījusi? Šīs antihumānās izmaiņas normatīvajā aktā nav tikai manas kā privātpersonas problēmas. Tās skar visus C hepatīta slimniekus, kuriem šobrīd mūsu valsts nespēj nodrošināt pienācīgu slimības ārstēšanu. Šo atteikumu atdot manas nopirktās zāles nevar pamatot ar zāļu kvalitātes kontroles nepieciešamību, jo ar šīm zālēm ārstējas C hepatīta slimnieki visā pasaulē, tajā skaitā arī Eiropas Savienības valstīs. Zālēm ir arī pievienoti dokumenti, kas apliecina, ka šīs zāles ir oriģinālas.
Visbeidzot, ja es šīs zāles pasūtu, tad arī uzņemos pilnu atbildību par to kvalitāti un tas ir mans privātīpašums. Šīs zāles nav ne narkotikas, ne psihotropās vielas, kuru ievešana valstī būtu jāierobežo vai jāaizliedz. Latvijas valsts nesniedz iespēju man ārstēties ar šīm zālēm. Kaut arī presē tika ziņots par valsts apmaksātu C hepatīta ārstēšanu ar jaunajiem medikamentiem, Latvijas valsts nodrošināt šo ārstēšanu tās augsto izmaksu dēļ var tikai salīdzinoši nelielam slimnieku lokam, pārējos ārstējot ar vecajām zālēm, no kurām ir milzīgas blaknes un tāpēc daudzi pārtrauc ārstēšanos. Es šo ārstēšanu esmu izgājusi divas reizes. Tad kāpēc, aizbildinoties ar zāļu kvalitātes kontroli, mums – tiem, kuriem ir bijusi nesekmīga ārstēšanās, tiek atņemta iespēja ārstēties un dzīvot?
Kā liecina dati plašsaziņas līdzekļos, Latvijā varētu būt ap 40 000 C hepatīta slimnieku. Šīs infekciozās slimības ārstēšana ir ļoti dārga, un valstij trūkst līdzekļu medicīnai. Tad kādēļ tiek atņemtas iespējas mums ārstēties par saviem līdzekļiem? Pasūtot zāles internetā, es samaksāju ne tikai zāļu tirgotājam vajadzīgo naudas summu, bet arī esmu gatava godīgi samaksāt prāvo ievedmuitas nodokli. Šobrīd atsakoties man zāles atmuitot, valsts zaudē ienākumus par muitu, bet es zaudēju iespēju dzīvot. C hepatīta slimnieki, kuri nonākuši līdzīgā situācijā kā es, noteikti meklēs citus ceļus, kā, apejot valsts institūcijas, iegūt šīs zāles, jo tas mums visiem ir dzīvības un nāves jautājums. Kam tas ir izdevīgi? Vai tiešām atgriežas padomju laiki, kad starp PSRS un brīvo pasauli pastāvēja dzelzs priekškars un tagad šāds priekškars tiek veidots ap Latviju? Veselības likuma 5. pantā ir teikts, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Tad kādēļ man ir liegtas iespējas būt atbildīgai un rūpēties par savu veselību? Latvijas Republikas Satversmes 93. pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tad kādēļ man un man līdzīgajiem šis likums atņem tiesības uz dzīvību?
Es no sirds ticu, ka Jums rūp Latvijas cilvēku veselība, un tāpēc, lūdzu, palīdziet mums!
Ar cieņu,
Valija Miezīte

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lai dzīvības glābšana nekļūtu nelegāla

Kategorijas