Lietota auto pirkšana jeb Pērles meklējumi sēnalu kaudzē

2016. gada 1. jūlijs 00:00

Nopirkt auto ir vienkārši. Nebūt ne vienkārši plašajā lietotu auto piedāvājumā ir atrast pareizo jeb neiegrābties „nodzītā zirgā”. Aiz spoži uzfrišinātas fasādes bieži slēpjas ne tikai nobraukti, bet pat smagās avārijās cietuši braucamrīki. Kā rīkoties un ko ņemt vērā, savu četrriteņu sabiedroto meklējot?
Sākt ieteicams ar atvēlētajā cenu diapazonā pieejamā modeļa izvēli. Ja nevarat nofokusēties viennozīmīgi, tad vismaz jācenšas pretendentu loku maksimāli sašaurināt. Citādāk gan interneta sludinājumu portālos, gan autoplačos bez rezultāta var maldīties ilgi. Ja neesat kāda konkrēta zīmola burvības apsēsts, der ielāgot, ka mūsdienu globalizācija novedusi pie tā, ka faktiski identisku tehniku var nopirkt dažādi iepakotu. Piemēram, „Volkswagen” grupas ražotie automobiļi ar vieniem un tiem pašiem agregātiem – motoriem, pārnesumkārbām, tikai minimāli modificētām vai pat analogām balstiekārtām – pieejami ar dažādiem nosaukumiem. Atšķiras dizains, salonu apdare, varbūt šis tas komforta aprīkojumā, bet ne tehnika. Toties cena vācu „Volkswagen”, nemaz nerunājot par „Audi”, parasti ir lielāka nekā adekvātam spāniešu „Seat” vai čehu „Škodai”.
Ieteicams meklēt izplatītu modeli, jo tad vieglāk un, iespējams, arī lētāk būs atrast kā jaunas, tā lietotas rezerves daļas. Dīzelis vai benzīns? Izvērtējiet nobraukumu! Ja gadā plānojat nobraukt mazāk nekā 20 000 kilometru un degvielu pirksiet benzīntankā, nevis no fūru šoferiem, tad dīzeļauto, visticamāk, atmaksāsies ilgstošā laika periodā. Līdzīgu gadu benzīna mašīnu cenas parasti ir zemākas un arī ikgadējās apkopes benzīna mašīnām ir mazliet lētākas.
Pērkot lietotu auto, jācenšas pašam vai ar uzticamu paziņu palīdzību atrast pēc iespējas “nenodzītu”, iepriekš smagi nesistu un pavirši “nesalipinātu” eksemplāru. Ieteicams būtu izklaušināt vairākus speciālistus, lai izvairītos no viena cilvēka subjektīva sprieduma.
Kā to paveikt? Ļoti būtiska ir noskatītā auto lietošanas vēsture. Jaunāks gads vēl nebūt nenozīmē arī labāku tehnisko stāvokli. Novērtējiet vispirms vizuālo izskatu! Ne tikai no ārpuses, bet arī salonā un auto apakšā, kur piekares, izpūtējs. Apskatiet motortelpu. Ja motortelpa ir eļļu un sārņu piešķiesta, tas neliecina par iepriekšējā saimnieka saudzīgu attieksmi un rūpību. Arī ja motortelpa ir svaigi izpucēta, tas nav pats labākais, jo nebūs uzreiz redzamas iespējamas eļļas noplūdes vietas. Iepazīstieties ar apkopju un remontu vēsturi, ja vien tā ir pieejama. Latvijā pirmoreiz reģistrētam auto šai informācijai vajadzētu būt pieejamai pie attiecīgā zīmola pilnvarotā pārstāvja, bet nobraukumam ik gadu fiksētam CSDD reģistrā.
Situācija sarežģījas, ja auto ievests no ārzemēm. Pēdējā laikā parādījušās vairākas interneta vietnes, kas par maksu piedāvā uzzināt arī no ārvalstīm ievestu auto ekspluatācijas vēsturi. Tiek solīts, ka atskaitēs atspoguļotas būs gan īpašnieku maiņas, gan nobraukuma vēsture, kā arī auto iesaiste negadījumos un informācija par esamību dažādu valstu zagto mašīnu datubāzēs. Populārākā šāda vietne ir „AutoDNA.lv”. Diemžēl, kā pārliecinājās „AutoMedia.lv”, nereti iegādātās atskaites (standarta cena - 7,40 eiro) nesatur neko citu kā pliku ražotāja informāciju – izlaiduma gads, modelis, dzinēja darba tilpums un motora tips, pārnesumkārbas tips, virsbūves krāsas kods un paraugs, kā arī komplektācijas apraksts.
„AutoDNA.lv” pārstāvji taisnojās: „Jūsu iegādātā atskaite ar „Audi A4 Avant” VIN numuru ir ar tīru vēsturi, bez reģistrācijas mūsu sadarbības reģionos... Ierakstu skaits atskaitēs uzrāda pieejamo informāciju – jūsu gadījumā 0 vēstures ierakstu. Tas nozīmē, ka automašīna nodzīvojusi visu mūžu vienā Vācijas reģionā, kas privātuma politikas dēļ nesniedz datus. Mēs šobrīd meklējam vēl alternatīvus informācijas sniedzēju veidus, izņemot TA stacijas, izsoles, dažādus reģistrus...” Tātad – maksas datubāzēs par ieinteresējušo spēkratu neko noderīgu var arī neuzzināt.
Tirgotajiem automobiļiem bieži līdzi ir servisa grāmatiņas, kurās uzrādīta nobraukuma un apkopju vēsture. Nav slikti, taču zinoši ļaudis stāsta, ka šādus dokumentus pārdevēji nereti „uzražojot” pēc savas patikas. Tātad jārēķinās, ka var nākties šķirstīt viltojumu. Ja ir pieejama servisa grāmatiņa, tās datus vajadzētu salīdzināt ar dīleru servisa sistēmā reģistrēto informāciju.
Visbiežāk krāpšanās ir ar uzrādīto nobraukumu. Tā „AutoMedia.lv” nesen lūdza „BMW” dīlerim precizēt informāciju par kādu no Vācijas ievestu 2003. gada automašīnu „BMW 3 Series”, kas „SS.lv” sludinājumā tika tirgots ar nobraukumu zem 150 000 kilometru. Atbilde bija šāda: „Jau 2008. gadā šim auto nobraukums uzrādās 197 509 kilometri, bet šobrīd tikai 140 079 kilometri....” Klasisks gadījums, jo mašīnu odometri ļoti reti nav „notīti” uz mazāku rādījumu. Jāpiebilst gan, ka dīleriem nav pienākums obligāti sniegt šādas ziņas.
Jārēķinās, ka ārzemēs mašīnas tiek lietotas intensīvāk, un kā absolūti normāls ir jāuztver vismaz 25-30 tūkstošu ikgadējais nobraukums. Tātad, ja desmitgadīgs spēkrats tiek tirgots kā nobraucis mazāk par 200 tūkstošiem, neticiet! Ja vien apstiprinājumu neizdodas iegūt no dīleriem vai pieminētajās datubāzēs.
Kad nu beidzot kāds auto noskatīts, pirms pirkuma veikšanas silti iesaku ne tikai pabraukt ar nolūkoto auto, bet dabūt to līdz uzticamam servisam uz kaut virspusēju ritošās daļas, virsbūves apakšas apskati un motora diagnostiku. Ja tas nav iespējams un pats nejūtaties īsti kompetents, ņemiet līdzi kādu uzticamu speciālistu. Ieteicams apbruņoties ar auto diagnostikas datoru un virsbūves krāsas biezuma mērītāju. Tas gandrīz droši palīdzēs atklāt pārkrāsotus auto un ļaus uz vietas veikt motora un citu agregātu diagnostiku. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lietota auto pirkšana jeb Pērles meklējumi sēnalu kaudzē

Kategorijas