Nevis gaidīt un lūgt, bet rīkoties!

2016. gada 1. jūlijs 00:00

301

Ikvienai pašvaldībai neatkarīgi no tās atrašanās vietas ir iespējas piesaistīt jaunus uzņēmējus un attīstīt uzņēmējdarbības vidi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis par to ir pārliecināts un norāda – tas iespējams tad, ja pašvaldību vadītāji strādā gudri, mērķtiecīgi un izmanto pieejamos resursus, nevis gaida vai lūdz, bet aktīvi rīkojas paši.
Maldīgs ir uzskats, ka izšķiroša nozīme uzņēmējdarbības attīstībai ir pašvaldības atrašanās vietai. «Jā, atrodoties tālu no centriem, ir ļoti daudz izaicinājumu. Tomēr tas ir iespējams. Ja ir tālredzīgi un jaudīgi cilvēki, tad neatkarīgi no vietas tas ir izdarāms – akcentējot īpašās lietas un iedrošinot cilvēkus darboties,» stāsta A.Rostovskis. Viņš norāda, ka pašām pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām un pretimnākošām. LTRK jau sadarbojas ar pašvaldībām un konstruktīvi risina dažādus jautājumus.
«Raugoties no Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokļa, mūs visvairāk interesē pašvaldības, kuras maksimāli cenšas piesaistīt uzņēmējus, nevis veic uzņēmējdarbību pašas un kropļo tirgu. Par to ir bijis daudz debašu. Ja pašvaldība cieši sadarbojas ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tad parasti tas dod labus rezultātus. Veiksmīgi piemēri ir Valmiera un Jelgava, arī vairākas mazās pašvaldības, piemēram, Amatas novads. Ir pašvaldības, kuras domā ilgtermiņā un saprot, ka jāorientējas uz to, lai uzņēmējs konkrētā pašvaldībā veiktu komercdarbību – atvērtu ražošanu vai pakalpojumu centrus,» atzīst A.Rostovskis.

Dzīve kūsās, ja būs uzņēmumi
«Pašvaldību vadītājiem ir jāsaprot, ka darba vietas un investīcijas var dot tikai privātais kapitāls – gan vietējais, gan ārvalstu. Ja būs labi atalgotas darba vietas, uzņēmēji ražos preces vai pakalpojumus, cilvēki dzīvos labklājībā un dzīve kūsās. Attīstīt uzņēmējdarbību – tas ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā gūt izaugsmi un apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā. Pašvaldības, kuras pārtiek vienīgi no dotācijām, virzās uz nekurieni. Jādomā, kā uz pašvaldību atvest uzņēmējus, lai viņi sāktu savu saimniecisko darbību šeit. Jo vairāk būs šādu uzņēmumu, jo labāk pašvaldībai un tās iedzīvotājiem klāsies. Ja būs darba vietas, būs cilvēki, līdz ar to būs nepieciešamas skolas un bērnudārzi. Cilvēki pirks pakalpojumus un preces. Taču šie uzņēmumi ir jādabū – gan lokāli, gan starptautiski. Vadībai ir jābūt globālai izpratnei par šo jautājumu, jāspēj komunicēt, jāprot valodas un jābūt pārliecībai, kā tieši piesaistīt investorus. Tad būs uzrāviens, kas dos pievienoto vērtību,» skaidro LTRK prezidents.

«Iesaiņot» un piedāvāt
Gaidot un cerot vienīgi uz valsts atbalstu, attīstība nebūs tāda, kā cerēts. Diemžēl ir pašvaldības, kas izvēlas iet šo vieglāko ceļu. «Pasaules kontekstā jāsaprot, kas ir tās stiprās puses jeb iespējas, ko pašvaldība var piedāvāt. Ja to saprot, tad var meklēt veidus, kā piesaistīt uzņēmējus. Diemžēl līdz šim novērots, ka pašvaldības labāk izvēlas izstiept rokas un lūgt budžeta un fondu līdzekļus. Tas nav risinājums. Nav radoši, bet primitīvi. Kad pabalstu nauda beigsies, tad arī pašvaldība beigsies. Pabalstu nauda, kas nāk no budžeta, ir vienreizēja. Nekādā ziņā neesmu pret kultūras namiem, bet pašvaldības paņem naudu un uzbūvē, piemēram, kultūras namu, bet pēc tam tas ir arī jāuztur, kas var veidot lielus izdevumus,» norāda A.Rostovskis. Viņš iesaka pašvaldībām apzināt visas iespējas, piemēram, zemes un mežu resursus. «Tēlaini izsakoties, «iesaiņot» tā, lai piedāvātu uzņēmējiem, kas var ienākt pašvaldībā un radīt jaunas darba vietas. Apzināties savas pašvaldības stiprās puses,» uzsver LTRK vadītājs.

Jāfokusējas konkrētai nozarei
A.Rostovskis vairās nosaukt konkrētas jomas jeb virzienus, kuros skatīties, taču atzīst – izpausmes var būt ļoti dažādas. «Liela vērtība ir daba. Var veidot koka izstrādājumus, piemēram, ekskluzīvas mēbeles vai koksnes ķīmiju. Ezeru krastos – veselību atjaunojošas iestādes. Iespējas ir. Ja pašvaldība fokusējas uz kādu nozari, tad sagatavo visu, lai taptu uzņēmumi. Investori skatās, kāds ir darbaspēks un tā zināšanas, ja vajag – kādas loģistikas iespējas aizvest preci vai klientam atbraukt,» viņš akcentē, piebilstot, ka nepieciešamās infrastruktūras izveidošana arī ir tas virziens, kur pašvaldībai būtu jāiegulda līdzekļi. Mūsdienu pasaulē kādam ir svarīgs aviācijas transports vai ostas un ceļš, kā līdz tām nokļūt, citam – internets. Pasaules kontekstā skatoties, Latvija ar diviem miljoniem iedzīvotāju būtu salīdzināma ar lielvalstu nelielu pašvaldību, tāpēc Latvijas pašvaldībām savā starpā vairāk jākooperējas un jāsadarbojas.

Prasmes svarīgākas
par profesiju
Laikā, kad skolu absolventiem jāpieņem atbildīgais lēmums, kādu profesiju izvēlēties, A.Rostovskis iesaka galvenokārt pievērst uzmanību iemaņām un ne tik ļoti kādai konkrētai profesijai. «Šajā laikmetā runāt par profesijām nebūtu īsti pareizi, jo pasaule attīstās tik strauji, ka mēs nezinām, kādas jaunas profesijas būs pēc pieciem vai desmit gadiem. Tāpēc vairāk jārunā par iemaņām. Svarīga ir spēja kritiski domāt, kas nozīmē, ka pašam jāvērtē lietas vai situācijas, nevis jāpaļaujas uz informāciju medijos, jāprot rēķināt. Lai nav tā, ka būvēsim teātri, bet nezinām, cik tas izmaksās. Jāattīsta vizionārisms – spēja iztēloties, kas es būšu nākotnē, jāveicina sevī radošums, jāmāk atrast lietām netradicionāli risinājumi. Tāpat būtiskas ir komunikācijas spējas – gan rakstiski mācīties pareizi teikumus veidot, gan spēt mutiski komunicēt. Būtu labi jāpārvalda angļu valoda un, ņemot vērā reģiona aktualitāti, – arī krievu valoda, bet tiem, kuri domā plašāk un tālāk, – vēl ķīniešu valoda. Jāprot strādāt ar mūsdienu tehnoloģijām. Ja esi apguvis šīs iemaņas, tad profesijai var pieskaņoties,» uzskata A.Rostovskis. Viņš ir pārliecināts, ka jaunajai paaudzei jādod iespējas izpausties, un tieši tādēļ ļoti vērtīgi ir dažādi radošie pulciņi un biznesa inkubatori, kuros var ģenerēt un attīstīt idejas, no kurām daudzas, iespējams, tiks īstenotas turpat pašvaldībās jau kā reāli uzņēmējdarbības projekti.

Rūpējas par uzņēmējiem
LTRK aktivitātes tiek īstenotas trijos galvenajos virzienos: uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports. «Eksports Latvijai kā mazai valstij ar mazu tirgu ir ļoti svarīgs, tāpēc palīdzam saviem biedriem eksportēt. Uzņēmējdarbības vidē galvenie jautājumi ir nodokļu politika, finanšu pieejamība un viss, kas saistās ar gudru Eiropas naudu apgūšanu jeb investēšanu. Kas attiecas uz nodokļu politiku, ar premjeru esam vienojušies, ka nākamgad nodokļus nemainīs. Būs lielas debates, jo ir veikts vērienīgs pētījums, taču skaidrs, ka veidosim konceptu, ko ieviest 2018. gadā,» norāda A.Rostovskis.
Tāpat viens no uzdevumiem ir LTRK biedru kapacitātes paaugstināšana un izglītošana. Gada laikā LTRK organizē vairāk nekā 200 semināru, arī dažādos Latvijas reģionos, kuros ne tikai ir iespēja noklausīties teorētiskas mācības, bet arī dzirdēt pašu uzņēmēju pieredzes stāstus, atklājot gan veiksmes faktorus, gan kļūdas. Tradicionāli reģionos notiek arī Uzņēmēju dienas, kas ir iespēja uzņēmējiem tikties un pārrunāt aktualitātes, kā arī prezentēt savu preci.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nevis gaidīt un lūgt, bet rīkoties!

Kategorijas