Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai?

2016. gada 8. jūlijs 00:00

2304

(Turpinās no 1.lappuses)
Bezpilota lidaparātiem jeb droniem kļūstot arvien populārākiem, valdība domā, kā ierobežot šo brīvo lidaparātu lidināšanos. Tikmēr paši dronu īpašnieki savās darbībās neko ļaunu nesaskata un teic, ka droni ir vaļaspriekam, nevis spiegošanai. Tomēr, arī savam priekam lidinoties debesīs, ir jāievēro noteikumi. Viena kļūme un drons var kļūt par bīstamu ieroci – arī Alūksnes un Apes novados.
Lai ierobežotu bezpilota lidaparātu lidošanu, 9.jūnijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kas stāsies spēkā 13.jūlijā. Šī likuma regulējums paredz – lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģa vai kāda cita veida lidaparāta, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot Nacionālo Bruņoto Spēku rīcībā esošos kolektīvos vai individuālos šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja tā lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo Bruņoto Spēku vajadzībām.

Drauds valsts drošībai
“Tā kā pret bezpilota gaisa kuģiem, kas pārkāpj noteiktos lidojumu aizliegumus, Nacionālie Bruņotie Spēki savas kompetences ietvaros var vērsties tikai militāro objektu ietvaros, bet šādu bezpilota gaisa kuģu vadītāji (pārkāpēji) atrodas ārpus militārajiem objektiem, ir nepieciešama visaptveroša atbildīgo institūciju iesaiste. Līdz ar to pēc likuma “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” stāšanās spēkā ir paredzēts izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumus par institūciju sadarbību bezpilota gaisa kuģa vai kāda cita veida lidaparāta, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanā vai iznīcināšanā, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanā,” skaidro Aizsardzības ministrija. Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta noteikumos Nr.656 „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi” ir noteikts aizliegums bezpilota gaisa kuģiem un cita veida lidaparātiem, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, veikt lidojumus noteiktā attālumā no militārajiem objektiem un lidlaukiem. “Neņemot vērā šo aizliegumu, pie Nacionālo Bruņoto Spēku objektiem ir konstatēti vairākkārtēji šādi pārkāpumi. Bezpilota gaisa kuģi apdraud militāros lidlaukus un aviācijas poligonus, kā arī rada nekontrolētas izlūkošanas darbības riskus un objekta drošības integritātes apdraudējumu,” norāda ministrija.

Lido Kājnieku skolas tuvumā
Alūksne ir mājvieta Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolai, kurai šis drošības jautājums ir aktuāls. Arī Alūksnē novēroti lidojoši bezpilota lidaparāti. “No militārā viedokļa ierobežojumi ir vajadzīgi. Var teikt, ka mums nav slepenas raķešu bāzes, bet jebkurā gadījumā visā pasaulē tas nav pieņemts, ka jebkurš, kurš izdomā, paceļ savu novērošanas kameru un lidinās virs armijas daļas un novēro, kas tur notiek. Tas pilnīgi neatbilst drošības pozīcijām. Otrkārt, valstī ir arī citi valstiski svarīgi objekti, piemēram, hidroelektrostacijas. Nebūtu vēlams ļaut jebkuram, tostarp potenciālajam teroristam, novērot un kalt plānus, kā kaitēt mūsu valstij. Ja nav ierobežojumu, tas atvieglo ārzemju dienestiem veikt kādas novērošanas darbības mūsu teritorijā. Ierobežojumiem ir jābūt. Gluži tāpat kā citiem lidaparātiem arī bezpilota lidaparātiem jeb droniem lidošanai būtu jāizsniedz atļaujas. Pie tam, lai piešķirtu atļauju, vajadzētu iziet apmācības, lai zinātu, kur lidot drīkst un kur ne,” ir pārliecināts štāba virsseržants Gunārs Deksnis.
Alūksnes novada pašvaldības policijā līdz šim nav vērsušies iedzīvotāji ar sūdzībām par bezpilota lidaparātiem jeb droniem. “Tā kā sūdzību nav, nav arī šobrīd plānots mainīt saistošos noteikumus. Saistošajos noteikumos nav atrunāta dronu lidošana. Tehnoloģijas attīstās strauji, un, iespējams, nākotnē tas būs jādara,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons.

Maldīgi domā, ka likumu nav
Ar bezpilota lidaparātiem aizraujas un pats sev tādu uzbūvējis alūksnietis Andis Birznieks. Viņš norāda, ka jau tagad likumdošana ierobežo dronu lidošanu, taču cilvēki maldīgi domā, ka šie likumi neattiecas uz droniem. “Likumi ir, vien nav konkrēti norādīts, ka tie attiecas uz droniem, bet aviāciju kā tādu. Arī Datu aizsardzības likums attiecas uz droniem. Būtu nepieciešams precizēt likumdošanu un paredzēt sankcijas. Atbalstu likumdošanas sakārtošanu, taču tam jānotiek saprātīgi un tas nedrīkst pārvērsties marasmā, ko esam jau piedzīvojuši attiecībā uz citām lietām. Cilvēki, kuriem tas ir hobijs, lasa domubiedru forumus, ir saprātīgi, zinoši un ievēro likumdošanu. Šajos forumos ir lasāma ļoti vērtīga informācija, dronu saimnieki tiek brīdināti, ka droni var nokrist, tāpēc nevajadzētu lidot virs cilvēkiem. Parasti problēmas rodas ar tiem, kuri dronu nopērk kā rotaļlietu, bet no tā neko nesaprot un nemāk to vadīt. Tie, kuriem bezpilota lidaparāti ir vaļasprieks, cenšas ievērot likumdošanu, un problēmu nav. Vajadzētu ieviest labās prakses piemērus un skaidrot cilvēkiem, ko darīt un ko ne. Tas ir gluži kā ar braukšanas kultūru – ne viss notiek vienā dienā. Jāveic skaidrojoši pasākumi,” saka A.Birznieks. Tāpat arī vajadzētu atšķirt dronu izmantošanu komerciāliem mērķiem un lidināšanos kā hobiju. Tam tad arī pakārtot likumdošanas normas.
Ir skaidrs, ka brīva dronu lidināšanās nav pieļaujama. Ir vairāki veidi, kā nosēdināt radiovadāmos lidaparātus. “Viens veids ir - fiziski ievainojot vai aizķerot. Taču - ar ko to darīt? Kā zināms, pilsētā ieroču pielietošana var radīt draudus apkārtējiem, tāpēc vēlams izmantot specializētas iekārtas. Vēl viens variants būtu elektroniska aizskaršana, bet arī tam vajadzīgas specializētas ierīces. Varbūt būtu vērtīgi dronus reģistrēt, lai pēc tam varētu atrast, kam drons, kurš pārkāpis noteikumus, pieder,” rosina A.Birznieks.

Jāaizliedz lidot publiskās vietās
Alūksnes uzņēmējs Verners Kalējs ar lidaparātiem aizraujas jau sen, taču bezpilota lidaparāts viņa īpašumā ir divus gadus. V.Kalējs atbalsta Saeimas deputātu ierosinājumu un uzskata, ka šo lidaparātu lidināšanās tiešām būtu jāierobežo. “Bezpilota lidaparāti vienā ziņa ir bīstami. Tā ir tehnika, un atgadīties var jebkas, piemēram, var pazaudēt vadību un aparāts var krist. Labi, ja nokrīt vienkārši zemē, taču var uzkrist cilvēkam un nodarīt nopietnas traumas. Starp citu, pirmo dronu tieši tā arī pazaudēju. Lidojot virs ezera, zaudēju kontroli, un drons iekrita ezerā. Nebija pareizi nokalibrēts kosmoss. Zemē drons krīt kā raķete, un nevar zināt, kur kritīs un kam trāpīs. Drona propelleri strādā gluži kā ripzāģis. Ja krīt no lielāka augstuma, var cerēt, ka mainīs virzienu un neiekritīs cilvēku pūlī. Īsti kā akmens taisni drons nekrīt. Tieši tādēļ uzskatu, ka droniem nav jālido vietās, kur ir daudz cilvēku, tostarp virs masu pasākumiem, rotaļlaukumiem, parkiem,” stāsta V.Kalējs. Viņš atceras kādu gadījumu tepat novadā, kad lidmodelis sievietei norāva kājas īkšķa galu. “Sieviete pienāca par tuvu lidmodelim, krita pults un ieslēdzās dzinējs uz pilnu jaudu. Lidmašīna skrēja uz priekšu un norāva īkšķa galu. Tā ir tehnika, un ieplānot, kas notiks, nevar,” atceras V.Kalējs.

Novērtē baznīcas jumtu un gaili
V.Kalējs apšauba, ka bezpilotu lidaparāti apdraud valsts drošību. “Ko gan te var izspiegot? Kas mūsu valstī vispār būtu spiegošanas vērts? Armija? Nav mums stratēģiski nozīmīgu poligonu un iekārtu. Ko gan tas dos, ja es pāris reizes pārlidošu pāri, piemēram, Kājnieku skolai? Ko nofilmēšu? Vienīgi ēkas un laukumu. Protams, pasaulē droni tiek izmantoti izlūkošanai, jaudīgākus dronus varbūt teroristi izmanto bumbu uzmešanai,” domā V.Kalējs.
Tomēr dronus var izmantot arī labiem mērķiem, piemēram, fotografējot un filmējot dabasskatus. “Lidaparāti un lidmodeļi mani jau aizrauj sen, tādēļ saistoši likās arī droni, kas populāri kļuva pavisam nesen. Man patīk mūsu pilsētu un dabu vērot no augšas. Ir skaisti! No augšas viss izskatās pavisam citādāk. Ir, ko redzēt. Tas ir mans vaļasprieks!” saka V.Kalējs. Droni var būt noderīgi palīgi, piemēram, ēkas jumta stāvokļa novērtēšanā. “Ja citkārt būtu nepieciešami alpīnisti, tad ar dronu ir pavisam vienkārši un to var izdarīt daudz īsākā laikā. Manu palīdzību jau lūdza Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, jo gribēja redzēt, kādā stāvoklī ir baznīcas jumts un gailis,” saka V.Kalējs. Tāpat dronus var izmantot mednieki, apsekojot savas teritorijas, vai uzraudzīt ugunsdrošību. “Tur, kur pats netiec ātri klāt, var palīdzēt drons. Aizlidot var puskilometra, kilometra rādiusā. Jaunākās paaudzes droni – pat četru piecu kilometru attālumā. Izdarīt var arī labas lietas. Sākumā man bija mazāk jaudīgs drons, ar kuru varēja palidināties tikai pa pļavām. Taču nu manā rīcībā ir nopietnāks lidaparāts – slavens Ķīnas ražojums “DJI”. Daudziem droni patīk, un daudzi sev tādu gribētu, taču ne katrs var atļauties, ” teic V.Kalējs.

Laukos ierobežojumus
nevajag
Ritvars Vērsis no Ilzenes pagasta pirmo bezpilota lidaparātu jeb dronu iegādājās pirms pusgada. Viņam jau iepriekš bija interese par radiovadāmiem lidaparātiem, tāpēc arī drons piesaistīja viņa uzmanību. “Biju redzējis tādus lidināmies, un arī pašam gribējās pamēģināt. Tā kā drons man ir pavisam neilgu laiku, tad lielākoties lidinu pa laukiem turpat Ilzenē. Man bija interese, kāds Ilzenes pagasts izskatās no augšas, un jāteic, ka tas, ko esmu redzējis līdz šim, patīk. Ir interesanti,” saka R.Vērsis.
Tā kā dronu nav nemaz tik daudz, R.Vērsis uzskata, ka ierobežojumus nevajag ieviest. “Ja lido viens vai divi droni, viss kārtībā, bet ja jau desmit – jāsāk domāt par ierobežojumiem. Pagaidām, manuprāt, tādi nav nepieciešami. Ja sāks vairumā iepirkt, tad arī domās. Varbūt pilsētās un citās lielākās apdzīvotās vietās vajadzētu ierobežot dronu lidošanu, bet laukos gan ne,” uzskata R.Vērsis. Arī valdības uztraukumam par draudiem valsts drošībai, viņaprāt, nav pamata. “Kādi gan mums te draudi un izspiegošana! Jā, kādam var nepatikt dronu lidošana, bet tas jau ir cits jautājums,” saka R.Vērsis. Pagaidām viņš nav saskāries ar negatīvu cilvēku attieksmi un iebildumiem.

19 gados pats konstruē
dronus
Kamēr Alūksnes pusē droni tikai tagad sāk savu popularitātes ceļu, 19 gadus vecais bijušais jaunlaicenietis Oskars Raudiņš dronus konstruē pats un māca to darīt bērniem Rīgā. Jaunietis mācās Rīgas Valsts tehnikumā mašīnbūves nodaļā, palīdz būvēt Latvijā radītu dronu “AirDog”, bet brīvajā laikā vada bērniem raķešu un lidmodeļu pulciņu, kurā pats sākotnēji guvis nepieciešamās zināšanas lidaparātu, vēlāk dronu, būvēšanai. Pirmā saskare ar lidaparātiem un to darināšanu viņam bija Alūksnē tehniskās jaunrades pulciņā, mācoties 5.klasē. “Sākumā veidoju brīvlidojošus planierus, vēlāk jau radiovadāmos planierus, kurus var stūrēt, bet tiem pašiem nav autonomas sistēmas. Mūsdienās aktuālas ir autonomās sistēmas, un tās var ielikt jebkurā modelī. Principā var uztaisīt jebko - ielikt autonomu sistēmu un lidot,” stāsta jaunietis.
Viņš teic, ka pašam veidot dronu nebūt nav lētāk, taču kvalitāte noteikti ir labāka un tie ir ilgtspējīgi. Nelaime tā, ka, piemēram, populārais modelis “DJI” spēj lidot vien 100 stundas un tad krīt, savukārt viņa darinātajam nav ierobežojuma. “Paša gatavots drons noteikti maksā vairāk nekā pusotru tūkstoti. Detaļas pasūtu lielākoties no Ķīnas, reizēm arī no Amerikas. Var uzbūvēt arī lētāku, bet, tā kā es ar to nodarbojos profesionāli, man vajag labu tehniku,” stāsta jaunietis. Dronus viņš izmanto ne vien savam priekam, lai redzētu apkārtni, bet arī filmē klientiem reklāmas klipus, iemūžina publiskus pasākumus, piemēram, Apē šogad un pagājušajā gadā motokrosu “Vaidavas kauss”, kā arī piedalās dronu ātrlidošanas sacensībās. O.Raudiņam ir divi droni: viens filmēšanai, otrs – sportam.

Mācīt, ko drīkst un ko ne
O.Raudiņš atbalsta to, ka Latvijā būtu jāierobežo dronu lidošana, taču noteikumiem nevajadzētu būt tik stingriem, kā izdomāts Igaunijā, kur ikviena drona pacelšanās nedēļu iepriekš jāsaskaņo. “Droni kļuvuši pieejamāki - vienkārši var ieiet veikalā, nopirkt, celt gaisā un lidot. Bet tas ir ļoti bīstami, jo cilvēki neapzinās, cik šie lidaparāti ir bīstami. Tehnika nekad nav paredzama, it īpaši, ja lido gaisā. Tieši tāpēc esmu par to, ka jāizveido apmācības skola, kura būtu obligāta ikkatram, kurš nopērk dronu. Es saviem audzēkņiem mācu drošas lidošanas apstākļus, ko vajadzētu darīt un ko ne. Noteikti neiesaku lidot virs cilvēkiem, nelidot tālāk par acu redzamību: ja dronu neredzi, labāk tālāk nelidot, jo var rasties traucējumi. Neiesaku lidot virs publisku pasākumu vietām. Vēl viena būtiska lieta būtu – ja kaut ko filmē, vajag saskaņot. Nesaskaņojot filmēšanu, var rasties pretenzijas un var uzfilmēt ne to, ko vajag. Teorētiski Latvijā nav, ko izspiegot. Es pats esmu filmējis objektus, ko nedrīkst izpaust, taču tur tāpat neko īpašu nevar redzēt. Vizuāli tu redzi, kā vieta izskatās, un tas arī viss, neko tas nedod,” atklāj O.Raudiņš.

Tehnika ir neparedzama
“Nākotnē noteikti būs daudz likumu. Pieļauju, ka daļa likumu būs tiešām vajadzīgi, bet daļa būs lieki un nevajadzīgi. Piemēram, manuprāt, nevajadzētu par katru dronu prasīt samaksu. Ja tu lidinies tikai savā pagalmā, par to maksāt nevajadzētu. Atbalstu to, ka būtu jāierobežo lidošana publiskās vietās. Tā vienkārši lidināties pa pilsētu virs cilvēkiem, nav labi. Tehnika ir ļoti neparedzama. Ja nu kaut kas notiek, ir svarīgi mācēt dronu vadīt no malas, nevis tikai ar brillēm. Zinu gadījumus, kad tieši tādēļ, ka nemāk vadīt dronu no malas, bez brillēm un ekrāna, tas krīt un izšķīst. Ļoti daudz dronu pazūd, īpaši pilsētās. Tāpat arī zinu gadījumu, kad drons ietriecās “BMW X5”. Tāpēc iesaku vispirms drona vadīšanu apgūt brīvā teritorijā, piemēram, pļavā, un tikai tad doties lidot virs apdzīvotām vietām. Tā būs drošāk gan pašiem, nepazaudējot dronu, gan apkārtējiem. Aviācijā ir jābūt ar visu uzmanīgiem,” brīdina O.Raudiņš. ◆

Uzziņai

◆ Bezpilota lidaparāts ir lidaparāts, kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādus lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu bruņotie spēki. Atšķirībā no raķetes bezpilota lidaparāts ir atkārtoti lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo tās klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību.
Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju bezpilota lidaparāti. Vēsturiski bezpilota lidaparāti bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi bezpilota lidaparāti iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas; otri lido autonomi – pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem, izmantojot krietni sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas.
Avots: www.wikipedia.org

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai?

Kategorijas