Māju siltināšana – modes lieta

2016. gada 8. jūlijs 00:00

612

Jūlija beigās “Altum” plāno sākt projektu pieteikumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai. Ikviens jau šobrīd var iepazīties ar visiem programmas nosacījumiem un sākt gatavot projektus. Tomēr speciālisti iesaka rūpīgi izvērtēt mājas siltināšanas nepieciešamību. Siltināšanai ir jāatmaksājas, un siltināt tikai siltināšanas pēc, jo ir pieejama nauda, nevajadzētu.
Pavasarī Ekonomikas ministrija (EM) potenciālos projektu iesniedzējus 13 pilsētās aicināja uz informatīvu tikšanos. “Semināros namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki lielākoties interesējās par jaunās daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmas pamatnosacījumiem – kādiem kritērijiem ir jāatbilst ēkai, kādi dokumenti ir jāsagatavo, un par lēmuma pieņemšanas procedūru ēkā (cik dzīvokļu īpašniekiem jābūt “par”). Semināra dalībnieki arī interesējās, kādi pasākumi ir jāīsteno ēkā, lai sasniegtu vislabākos rezultātus (fasāžu siltināšanas tehniskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas sakārtošana un enerģijas uzskaite, ventilācijas sistēmas sakārtošana), kā arī par to, kā nodrošināt, lai sagatavotā dokumentācija būtu kvalitatīva. Liela interese bija arī par banku piedāvājumu – potenciālās aizdevumu procentu likmes, kā bankas un “Altum” strādās ar nemaksātājiem un cik daudz var būt parādnieku, lai varētu saņemt finansējumu,” informē EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Par mājokļu atjaunošanu interese bijusi ļoti liela.

Iedrošina labie piemēri
“Praksē ir pierādījies, ka iedzīvotājiem vislielākais iedrošinājums ir labais piemērs – ēka, kurā īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, iespēja iegūt informāciju no šādas ēkas iedzīvotājiem par sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu, kā mainījušies maksājumi par apkuri, kāds ir mikroklimats telpās. Papildus būtisks ir arī pašvaldības atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, organizējot informatīvus pasākumus, pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumam uzdodot pastiprināti runāt ar iedzīvotājiem par iespējām un nepieciešamību īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkā,” skaidro E.Urpena.
Liepāja ir viena no pašvaldībām, kas aktīvi un mērķtiecīgi ir strādājusi ar dzīvokļu īpašniekiem jau daudzus gadus, informējot par ēku atjaunošanas ieguvumiem. Piemēram, vēl pirms ES fondu atbalsta programmām šī pašvaldība izveidoja pati savu atbalsta programmu. “Šīs pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums arī ir aktīvi strādājis ar iedzīvotājiem, apmeklējot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un stāstot par nepieciešamību sakārtot savu īpašumu. Šobrīd Liepājas iedzīvotāju interese par energoefektivitātes paaugstināšanu ir tik liela, ka iedzīvotāji pie apsaimniekotāja nāk paši, lūdzot sagatavot projektus,” norāda E.Urpena.

Pašvaldības var palīdzēt
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš neņemas apgalvot, ka visā Latvijā siltināt mājas ir labi. “Programma ir vajadzīga, ja viņu samērīgi un apdomāti izmanto. Tomēr programma nav ilgtspējīga un ir skaidrs, ka visiem līdzekļu nepietiks. Šo divu sasaukumu laikā labākajā gadījumā nosiltinās 10 procentus māju. Programma ir pakārtota Eiropas finansējumam, bet pašiem tālāka rīcības plāna nav. Tā ir galvenā problēma. Siltināšana savā ziņā kļuvusi par modes lietu, bet siltināt vajag to, kas atmaksājas. Siltināšana par katru cenu, jo ir iespēja gūt Eiropas naudu, diez vai ir pamatota. Energoefektivitātei un siltināšanai vajadzētu atmaksāties vidēji 12 gados, bet pati programma ir uz 20 gadiem. Pašvaldības uzdevums būtu palīdzēt saprast, vai siltināšana ir nepieciešama, piemēram, pilnībā vai daļēji apmaksājot energoauditus. Dažas pašvaldības to arī veiksmīgi dara. Likumdošana nosaka, ka kungs un ķēniņš ir īpašnieks. Tomēr pašvaldības līdzatbildībai arī vajadzētu būt,” skaidro A.Salmiņš. Vēl viens variants ir piešķirt siltinātām ēkām nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Visiem naudas nepietiek
“Skarbā patiesība ir tāda, ka ne visas mājas pakļaujas siltināšanai. Lai nosiltinātu visas dzīvojamās mājas, vajag 5,4 miljardus eiro. Pieņemot, ka renovācijai pakļauti 60 procenti daudzdzīvokļu māju, finanšu deficīts ir 2,9 miljardi eiro. Teorētiski varam siltināt 10 procentus. Pamatjautājums ir - vai šī siltināšana ir orientēta uz energoefektivitātes mērķu sasniegšanu vai arī uz esošo dzīvojamo māju kompleksu renovāciju un dzīvojamā fonda saglabāšanu. Turklāt, patīk mums tas vai ne, metodika vērsta uz lielām daudzdzīvokļu mājām. Mazām dzīvojamajām mājām nez vai atmaksāsies šī siltināšana. Jautājumi jāskata kompleksi - gan dzīvokļu politika, gan energoefektivitātes lietas,” ir pārliecināts A.Salmiņš.

Siltinot atbildīgi – labi
rezultāti
Šajā finansējuma kārtā ilgi gaidītajos valdības noteikumos viena no izmaiņām ir Pašvaldību savienības kritizētā lētākā būvnieka aizvietošana ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tas ļaušot cerēt uz labāku siltināšanas kvalitāti. Vēl būtiskāks jaunajā programmā ir solījums, ka komercbanku atraidījuma gadījumos atbalstu sniegs valsts finanšu kompānija «Altum».
“Neņemot vērā sociālekonomiskos riskus (lielāks bezdarba līmenis un vairāk vecāka gadagājuma cilvēku), mājas reģionos tiks siltinātas. Bažas ir par to, ka komercbankās daudzdzīvokļu māju siltināšanai granta apmērs ir 50 procenti, savukārt „Altum” – 35 procenti. Taču šajās aktivitātēs izpaliek tehniskais projekts jeb renovācijas karte. Tas nozīmē, ka māju biedrībām vai apsaimniekotājiem būs pašiem jāprot sagatavot dokumentāciju. Tajās pašvaldībās, kur apsaimniekotāji ir ļoti stipri un pastāv dzīvokļu biedrības, mēs redzam, ka mājas ir siltinātas ļoti atbildīgi un ir ļoti labi rezultāti. Tajās mājās, kur ir bijusi paļāvība uz tirgu un ekspertīzi, un paļāvība uz zemāko cenu, mēs redzam, ka mājas ir slimas. Proti, veidojas rasas punkti, iekšējais mitrums un iekšējais klimats mājās ir ļoti, ļoti sabojājies,” norāda A.Salmiņš.

Nav tālāka plāna
Kā vienu no lielākajām problēmām viņš min tālākā valsts rīcības plāna trūkumu. “Sakārtosim 10 procentus, bet ko tālāk? Nav pēctecības šai lietai. Kopš 1996.gada valstī nav mājokļu politikas. Atbildes, ko darīt ar šiem energoefektivitātes pasākumiem, ir tādā lozungu līmenī. Eiropa piedāvāja naudu – paņēmām. Ko darīsim pēc 2020.gada? Plāna nav. Manā skatījumā, vajadzētu būt izstrādātai valsts atbalsta programmai, kura varētu ieinteresēt cilvēkus. Pašvaldībām būtu jādomā par savu īres fondu. Taču pašvaldības nevar nodarboties ar komercdarbību un nevar iejaukties tirgus nepilnību novēršanā. Tas rada atsitienu. Latvijā tikai 5,6 procenti dzīvojamā fonda pieder pašvaldībām - var teikt, ka sava dzīvojamā fonda bez sociālajām mājām pašvaldībām gluži vienkārši nav. Lielajās pašvaldībās ir dzīvokļu deficīts, mazajās tas varbūt nav tik ļoti jūtams,” saka A.Salmiņš. Viņš uzsver, ka tagad likumā par dzīvokļa jautājumu risināšanu pašvaldībām ir iespēja sev nepieciešamajiem speciālistiem piešķirt dzīvokļus, paredzot tam atsevišķi rindu. “Līdz šim pašvaldības drīkstēja palīdzēt tikai maznodrošinātajiem. Ja pašvaldība ir orientēta tikai uz maznodrošināto atbalstu, tad attīstībai nav ilgtspējas. Jādomā, kā pašvaldībai piesaistīt cilvēkresursus - nepieciešamos pedagogus vai ārstus.
Viņš vērš uzmanību uz vēl kādu problēmu, par ko netiek skaļi runāts, - 20 procenti dzīvokļu ir avārijas stāvoklī. Valsts attīstība ir ļoti neviendabīga. “Nelaime ir arī parādu apjoms. Ja ir vairāk nekā 10 procenti parādu apjoma, bankas negrib dot kredītu. Parādi īpaši nepalielinās, bet saglabājas vecie parādi, kas tā kā nasta nāk līdzi. Vecie parādi zināmā mērā bremzē šo pasākumu. Lai kā gribēdama, pašvaldība nedrīkst dzēst parādus un maksāt citu vietā,” norāda A.Salmiņš. ◆

Viedoklis

Imants Bertāns, siltinātas mājas pārvaldnieks:
- 60 dzīvokļu māju nosiltinājām pirms pieciem gadiem. Iedzīvotājus sākotnēji nebija viegli pierunāt. Pats personīgi gāju pie cilvēkiem un stāstīju par plānotajiem darbiem, ieguvumiem, finansēm. Tas nebija viegli, jo nereti nācās pierādīt visu līdz pēdējam santīmam. Taču visā visumā vīlušies neesam, un gan iedzīvotāji, gan es kā mājas pārvaldnieks esam priecīgi, ka dzīvojam siltinātā mājā. Tā kā šobrīd maksājam kredītu, tad finansiāli varbūt to tik ļoti neizjūtam, taču māja ir siltāka. Siltuma patēriņš samazinājies par trešo daļu. Mums ir iespēja pašiem dzīvokļos regulēt siltuma patēriņu - tas ir ļoti labi. Piemēram, virtuvē ēdiena gatavošanas laikā siltumu nevajag, tāpēc tad to nogriežam.
Diemžēl jāatzīst, ka nebijām un arī šobrīd neesam apmierināti ar firmas darbu, kura mums veica siltināšanu. Lai nodotu māju, komisija nāca trīs reizes. Arī pēc tam rakstījām vairākus iesniegumus, lai novērš defektus. Atklāti sakot, bija sajūta, ka viss notiek kā padomju laikos: nebija atbildības par kvalitāti. Stingri bija pašiem līdzi jāskatās. Bija arī citas problēmas, kā rezultātā mums noņēma 9000 latu. Domājām tiesāties, taču tas ir diezgan sarežģīts process un mājas iedzīvotāji nevēlējās ķēpāties. Pie tam nebija pārliecības, vai tiesu uzvarētu.
Atbalstu siltināšanu un iesaku to darīt arī citiem. Vienīgi mans ieteikums būtu stingri sekot firmas darbam, nevis tikai paļauties uz būvuzraugu.

Fakti:

◆ Kopējā finanšu nepieciešamība - 5,4 miljardi eiro.
◆ Pieņemot, ka renovācijai pakļauti 60 procenti daudzdzīvokļu māju, finanšu deficīts -
2,9 miljardi eiro.
◆ Kopējais daudzdzīvokļu māju skaits – 38 600.
◆ Renovējamo māju skaits -
23 500.
◆ 2014. - 2020. gadā nosiltinās 1770 mājas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Māju siltināšana – modes lieta

Kategorijas