Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Prinduļos, smeļoties spēku Tēvzemes mīlestības avotos

Ar patiesām pateicības un svētuma jūtām 7.jūlija pievakarē Ziemera pagasta Prinduļos pulcējās ļaudis, lai atcerētos un godinātu mūsu tautas varonīgos dēlus, kuri krita, aizstāvot ziemeriešus no bēgošo okupācijas varasvīru zvērīgas vardarbības.
Par to var izlasīt laikrakstā “Alūksnes Ziņas” 2016.gada 17.jūnijā manā rakstā “Godināsim Jāņkalniņa un Prinduļa kauju varoņus”.

Ziedo jaunās dzīvības
Palīgā ziemeriešiem brīvprātīgi devās steigā savāktie jauni cilvēki. To raksturus veidoja Ulmaņa laikā ģimenēs, skolās, mazpulkos, skautos, aizsargos un brīvās Latvijas armijā ieaudzinātās morāliskās vērtības, Lāčplēša gars. To varētu raksturot ar pirmās tautiskās atmodas dižgara Ata Kronvalda vārdiem: “Tev nebūs nekādu mīlestību svētāku turēt, nekā Tēvu zemes mīlestība, un nekādu prieku saldāku, nekā brīvības prieks”. To Prinduļu varoņi arī pierādīja, kaujas laukā ziedojot savas jaunās dzīvības. Starp kritušajiem pa deviņiem bija no Alūksnes un Ziemera, bet pārējie – no Bejas, Kolberģa, Apes, Valkas, Rīgas un Dobeles. To vārdi un uzvārdi ir iekalti piemiņas akmenī un piemiņas plāksnē kaujas vietā Lielā Baltā krusta priekšā pie ceļa, kas no Māriņkalna ved uz Ziemeri.

Tautas varoņu godināšana
Goda sardzē ar Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu stāvēja Kājnieku skolas karavīri, ar savas vienības zaļo karogu - Ziemera mazpulcēni.
Piemiņas brīdis – Tēvzemes mīlestības stunda, ko daudzus gadus izteiksmīgi vada Ziemera pagasta tautas nama vadītāja Inta Tolstiha, sākās ar ziemeriešu sieviešu kora un Andra Mičuļa izjustām klusinātām melodijām. Tām pamatā ir motīvi, ko izsaka senās latviešu tautas dziesmas: “Ai, bāliņi, ai, bāliņi, ņem zobenu rociņā(i)”, “Kalnā kāpu lūkoties,/Kas ar mūsu Tēvu zemi?/Vai ar krievi, vai vācieši,/ Vai ar mūsu bāleniņi?”.
Pacilāti visi klātesošie, arī goda sardzēs stāvošie, nodziedāja mūsu valsts himnu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!”.
Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine izjusti īsā uzrunā pastāstīja par kauju pie Prinduļiem pirms 75 gadiem, nosauca visus kaujā kritušos un varmāku nogalinātos, aicināja tos godināt ar klusuma brīdi. Īsu uzrunu, pieminot mūsu tautas varoņu uzupurēšnos, aizstāvot savu tautu, teica Kājnieku skolas kapelāns Gints Polis. Tika nolikti vainagi no Ziemera pagasta pārvaldes, Alūksnes Brāļu kapu komitejas, Kājnieku skolas un ziedu veltes.
Pēc tam mīļas latviskas dziesmas par Tēvzemi un tās aizstāvjiem dziedāja koris un Andris Mičulis. Dziesmas mijās ar piemērotām dzejas rindām.

Pleca atbalsta sajūta
Visu šo noskaņu varētu raksturot ar šādiem vārdiem:
“Tā tauta, kas izaug bez dziesmām,
Ir mūžībai zudusi cilts.
To aiznest var gadsimta vēji,
To aprakt var neziņas smilts.

Tā tauta, kas paliek bez dziesmām,
Ir tikai tāds savvaļas bars,
No kura ir pazudis tikums
Un aizbēdzis dziesmotais gars.

Kā sauli, kā zemi, kā jūru,
Sirds dziesmā, lai skaistumu jūt.
Ar dziesmu mēs dzimuši esam,
Ar dziesmu mums mūžīgiem būt.”

Tas viss satuvināja ļaudis, radīja it kā tuvējā pleca atbalsta sajūtu. Tā kā pūta auksts vējš, sildīja degošais ugunskurs. Ļaudis tika pacienāti ar cienastu, risinājās interesantas sarunas, arī ar Jāņa Pētersona, kurš gāja bojā 1941.gada 7.jūlijā Kaivandas mežā, meitām Martu, Annu un Veltu. Tās bija vienīgās Prinduļu kaujas varoņu klātesošās mantinieces.

Vislielākais paldies!
Sirsnīgi pateicos Ziemera dziedātājm, to ilggadējai diriģentei Ilzei Briediņai, kura atradās komandējumā, Andrim Mičulim, Ivetai Vārtukapteinei, Intai Tolstihai, kapelānam Gintam Polim, brašajiem Kājnieku skolas karavīriem, Ziemeru mazpulcēniem.
Godinot varoņus, mēs smēlāmies spēkus Tēvzemes mīlestības avotos:
- Tēvzemes pazīšanā,
Latvijas patiesās vēstures zināšanā,
Tēvu valodas zināšanā un kopšanā,
Turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām un tikumiem,
Būt vienotiem ar goda prātu,
Mūsu krietnāko tautas dēlu un meitu cieņā turēšanā – par to visiem vislielākais paldies! ◆

Kategorijas