Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Plāno tautas nama remontu

Līga Vīksna

2010. gada 10. marts 13:03

1813

Pirmdien Alūksnes novada Tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti diskutēja par risinājumiem Alūksnes tautas nama tekošajam jumtam, par ko jau rakstījām “Alūksnes Ziņās”.

Pašvaldības būvinženieris Anatolijs Kuzņecovs deputātiem atzina – pirms dažiem gadiem tautas nama jumtam ir uzlikts vecs skārds, kurš ir lāpīts, mitrums ieplūst arī jumta salaiduma vietā.  “Risinājums ir viens – vasarā remontēt savienojuma vietu. Bet arī caurumi skārdā ar laiku atsāks tecēt,” saka A.Kuzņecovs. Alūk­snes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Sanita Eglīte piebilst – arī bēniņu stāvs ir izpuvis un būtu jāremontē. “Novadā ir daudz neatliekami remontējamu ēku, bet Alūksnes tautas nama remonts ir atlikts gadiem un nu patiesi ir pēdējais brīdis,” saka S.Eglīte. Deputāti uzdeva tautas nama direktorei un saimniekam izstrādāt tāmi, cik izmaksātu jumta remontdarbi, un iesniegt pašvaldībā.  Pašlaik ir sākti arī sagatavošanās darbi pie Alūksnes tautas nama tehniskā projekta izstrādes, kas paredz vērienīgus remontdarbus. Tautsaimniecības komitejā deputāti vienojās, ka tehniskajā projektā jāparedz arī tautas nama jumta nomaiņa, jo veikt to nav lietderīgi – to jādara nākotnē kompleksi ar ēkas remontu. “Pašlaik viedokļi dalās, kā labāk veikt remontu. Vairums uzskata, ka telpu daļa līdz lielajai zālei ir renovējama, bet pati zālie jānojauc un jābūvē no jauna – lielāka un modernāka nekā pašlaik. Šobrīd gan skatuves daļa, gan zāles ietilpība ir par mazu kā centrālajam Alūksnes novada tautas namam,” saka S.Eglīte. Deputāts Andis Zariņš rosināja paredzēt stāvlaukuma paplašināšanu uz tuvumā esošā skvēra rēķina pie tautas nama, jo pašlaik ir par maz autostāvvietu.  Pārrunāja arī iespējas piesaistīt tautas nama remontam Eiropas fondu finansējumu. Deputāts Laimonis Sīpols piekrita – vajadzību ir daudz, tādēļ pašlaik topošajā Alūksnes novada attīstības programmā esot skaidri jānosaka prioritātes, jo visam līdzekļu nepietiks. “Mums būtu jāatjauno kontakti ar Krieviju, jo būs iespēja piesaistīt Eiropas fondu naudu pierobežas sadarbības projektiem,” saka L.Sīpols. S.Eglīte piebilst – ir jau apzināts, ka Pečoru pašvaldībai arī vajag līdzekļus kultūras infrastruktūras sakārtošanai, tādēļ varētu sadarboties. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra, ka visiem lielajiem objektiem laika gaitā jāizstrādā skiču projekti, lai var uzreiz iesniegt projektus Eiropas fondu apguvei.

Kategorijas