Piena ražotājiem - neliels atspēriens

2016. gada 22. jūlijs 00:00

164

Eiropas Komisijas piešķīrusi Latvijas piena ražotājiem 9,7 miljonus eiro atbalstu. To saņems arī Alūksnes un Apes novada lauksaimnieki, kuri nonākuši krīzes situācijā zemo piena iepirkuma cenu dēļ. Naudu piensaimnieki varētu saņemt septembrī. Savukārt brīvprātīgai piena ražošanas samazināšanai Eiropas Komisija piešķīrusi 150 miljonus eiro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Cik konkrēti katra saimniecība saņems, šobrīd nav zināms. Tāpat arī nav vēl zināms, pēc kāda principa šī summa tiks aprēķināta. Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Dambjupītes” par Eiropas Savienības atbalstu priecājas. Saimniecībā “Alūksnes Ziņām” neslēpj, ka situācija ir kritiska. “Mēs priecājamies par jebkuru atbalstu. Tas ir glābiņš. Ar tādu piena cenu, kāda tā ir šobrīd, mēs nevaram izdzīvot. Ir jāmaksā ne vien kredīti un citi maksājumi, bet arī katru dienu jāsarūpē barība govīm. Tā arī mokāmies, gaidot kaut kādas subsīdijas,” saka “Dambjupītes” saimniece Inta Cinglere un atzīst, ka piena cenai esošo 17 centu vietā vajadzētu būt 25 centiem.

Jau pievēršas graudkopībai
I.Cinglere nenoliedz iespēju, ka, situācijai pasliktinoties vēl vairāk, piena ražotni varētu likvidēt. Šobrīd to neļauj darīt projektu saistības. “Mums ir jauna ferma, un saistības ir vēl trīs gadus. Kā būs pēc tam, vēl nedomājam. Strādājam un ceram, ka situācija uzlabosies,” saka I.Cinglere. Viņasprāt, nav pareizi piensaimniekiem piedāvāt finansiālu kompensāciju, lai tie pārtrauktu piena ražošanu un likvidētos. “Gribētos, lai Latvijā tomēr ražo pienu. Protams, saprotot reālo situāciju, arī mēs varētu nākotnē atteikties no piena ražošanas, ja par to maksātu kompensāciju. Esam jau pievērsušies graudu audzēšanai, kas nākotnē varētu kļūt arī par mūsu pamatnodarbošanos,” teic I.Cinglere.

Izmaiņas nav gaidāmas
Arī Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Alūksnes biroja vadītajā Viola Aija Kaparšmite atzīst, ka piensaimniekiem nopietni jāizvērtē, vai nākotnē palikt piena nozarē. “Eiropas Savienība paziņojusi, ka Eiropā ir piena pārprodukcija. Ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā izmaiņu cenās nebūs. Katram piensaimniekam jādomā, vai spēs izturēt. Varbūt jāpievēršas citu produktu ražošanai. Ja arī atvērsies tirgus uz Krieviju, ne jau Latvija būs tā, kura pirmā tiks tajā iekšā,” secina V.A.Kaparšmite. Viņa nav dzirdējusi, ka mūsu novados kāds šogad plānotu likvidēties. “Tie, kuriem nav kredītu, savelk jostas un par bankrotu nedomā. Vecāka gadagājuma lauksaimnieki domā par došanos pensijā. Katram situācija ir cita, taču viegli nav nevienam. Tie, kuri atjaunoja fermas par struktūrfondu naudu, ņēma kredītus, ir ļoti grūtā situācijā,” saka V.A.Kaparšmite.

Situācija - kā cukura
rūpniecībā
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere atzīst, ka šis atbalsts lauksaimniekiem ir vien neliels atspēriens un palīdzēs zemniekiem atgūties no krīzes, bet pilnībā nespēs kompensēt zaudējumus, ko piena un gaļas ražotājiem radījusi pārprodukcija un cenu kritums. “Ir sāpīgi, ka zemniekiem jāpārdod piens par tik zemām cenām, kas nespēj nosegt ražošanas izmaksas, un ka zemnieki nonākuši tik smagā situācijā, ka pat simt govju īpašnieki uzskata – piensaimniecība ir nerentabla. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka piensaimniecībā atkārtojas tas pats, kas cukura rūpniecībā,” piebilst deputāte. Viņa gan cer, ka tirgus situācija uzlabosies un lauksaimnieki masveidā nelikvidēs savus gadiem koptos ganāmpulkus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piena ražotājiem - neliels atspēriens

Kategorijas