Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes senākā rakstītā vārda Agzele augšāmcelšanās

Tās sākums bija pirms 80 gadiem – 1936.gada oktobrī, kad Alūksnē ieradās jaunais 7.Siguldas pulka komandieris pulkvedis Vilis Spandegs, izcila karavīru, visu alūksniešu cienīta un mīlēta personība. Par viņa un pulka karavīru lielo ieguldījumu Alūksnes straujajā izaugsmē, kad tā četros gados kļuva par Ziemeļaustrumlatvijas viskrāšņāko ziedu, Latvijas Šveici, gleznainā ezera krastos, par manis redzēto var izlasīt “Alūksnes Ziņās” 2016.gada 26.februārī rakstā “Alūksnes senākā vārda Agzele augšāmcelšanās epopeja”.
Esmu gandarīts, ka Spandegtēva novēlējums - noskaidrot Alūksnes senāko vārdu ir izpildīts. Tas bija ilgs un grūts uzdevums, kuru varētu nosaukt ar brīvās Latvijas Karaskolas devīzi – “per aspera ad astra”, latviski: caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Centrs – Alūksnes pils
Izpētīt Alūksnes senvēsturi man palīdzēja smaga saslimšana pirms 30 gadiem, Černobiļas avārijas gadā, 1986.gadā, kad nonācu Saulriešu tuberkulozes un plaušu slimnīcā ar mazām cerībām izdzīvot.  Tomēr pateicoties galvenā ārsta Jāņa Leimaņa, visa personāla rūpēm un pūlēm, pēc sešiem mēnešiem spēju atgriezties dzīvē. Slimnīcā man bija iespēja izlasīt praktiski visas grāmatas, rakstos, žurnālos, laikrakstos rakstīto par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, Latvijas Brīvības cīņām un Latvijas armiju no Latvijas Valsts un Misiņa bibliotēkām Rīgā. Arī aizliegtās. Tās man atnesa alūksniete, kura tur strādāja.
Nopirka un atnesa arī 1986.gadā izdoto Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta grāmatu “Latvijas PSR vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”.
Tur 34.lappusē rakstīts, citēju: “Starp Tālavu Rietumos un Pleskavas kņazisti Austrumos atradās latgaļu Atzeles zeme (senkrievu avotos – Očela), kuras centrs bija Alūksnes pils.”

Senākais vārds – Agzele
Krāsainā kartē – Valstiskie veidojumi agrajā feodālismā – redzamas Tālavas un Atzeles zemes. Centos noskaidrot, kā Alūksne saukusies 1224.gada līgumā par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus bruņinieku brāļiem – Zobenbrāļu ordeni. Tikai 2004.gadā Stokholmas Valsts arhīvā izdevās iegūt šī līguma tekstu latīņu valodā, bet autentisko tulkojumu latviešu valodā veica aģentūra “Inleks” ārzemēs.
Tas bija īstā laikā, jo 2004.gada 24.jūlijā iepriekšminētā līguma 780.gadskārtā, Vecpiebalgā notika šai gadskārtai veltītā Piebalgas 3.novadpētniecības konference. Es tur biju uzlūgts nolasīt ziņojumu – “Piebalgas kaimiņnovads Agzele 780.gadskārtā”, kuru konferences dalībnieki, tāpat citus manus prezentētos Latvijas senvēstures materiālus, novērtēja ļoti atzinīgi. Tā tika noskaidrots senākais Alūksnes rakstītais vārds – Agzele. Mazliet vēlāk Stokholmas Valsts arhīvā tika iegūta arī 1224.gada līguma fotokopija.
Daudzi “Alūksnes Ziņu” lasītāji lūdz publicēt šo materiālu ar iepriekšminēto karti, jo mūsdienās vēsturi jaunatnei var piesaistīt tikai vizuāli redzētais.

Dzīvo, iepazīstot vēsturi
Pilnu 1224.gada līguma tekstu var izlasīt “Alūksnes Ziņās” 2015.gada 31.jūlijā - “Alūksne 1224.gadā datēta par Agzeli”. Redzēt arī šī līguma fotokopiju. Tur ir arī karte no vēsturnieka Indriķa Šterna 2002.gadā izdotās grāmatas “1180. līdz 1290. - Krustakari”, kas parāda tā laika Tālavas un Agzeles zemes novietojumu, Rīgas tirdzniecības ceļus ar Krievzemi pa Latviju.
Uzzinot patieso Latvijas vēsturi, mēs kļūstam stiprāki, rodas vēlme nesavtīgi strādāt tās izaugsmei.
Ne velti dzejnieks Auseklis (arī dziesmas “Gaismas pils” vārdu autors) pirms vairāk nekā 135 gadiem ir teicis, citēju: “Tauta, kas necenšas iepazīties ar sentēvu vēsturi un sirmo rakstniecību, tā tauta necenšas dzīvot.”
Bet mēs savai tautai, savai valstij vēlam saules mūžu. Sveicu alūksniešus Alūksnes senākā vārda – Agzele 792.vārdadienā (gadskārtā) 24.jūlijā! Lai mums visiem kopā veicas! ◆

Kategorijas