Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Arī nepieņemts lēmums ir lēmums

Lāsma Antoneviča

2016. gada 29. jūlijs 00:00

179

Kuru blūzīti šorīt uzvilkt? Ko pagatavot vakariņās? Kādu profesiju izvēlēties? Vai šīs būs īstās attiecības, kurās iesaistīties? Izvēle dzīvē mums seko ik uz soļa, liekot nemitīgi pieņemt lēmumus tajā vai šajā virzienā. Kas šo procesu ietekmē un kā to padarīt pēc iespējas apzinātāku un līdz ar to efektīvāku, stāsta «Nordic Training International», kas palīdz uzņēmumiem sasniegt izaugsmi un attīstību, apmācību vadītājs Aleksis Daume.

Nepārtrauktā aplī
«Lēmumu pieņemšanas procesā ir dažādi konteksti. Piemēram, briedums, nolūki, vērtības, aprēķins. Es vairāk koncentrējos uz nolūkiem. Individuālās psiholoģijas pamatlicējs Alfrēds Adlers dzīves ciklu sadalīja četrās daļās. Ir darbības, kas rada notikumus, tie – attiecīgas emocijas, domas un sajūtas, kas savukārt virza lēmumus. Un tā nepārtraukti. Taču centrā ir nolūki. Tie mēdz būt gan kavējoši, gan veicinoši,» raksturo A.Daume, minot piemēru par elementāru pajokošanu. Joks rada notikumu un dažādas reakcijas, ko var redzēt, dzirdēt un sajust. Tas savukārt savij attiecīgās emocijas un domas. Ja joks radījis sāpes un cilvēks, uz ko tas bijis vērsts, nav veltījis laiku, lai apzinātos šīs emocijas, viņš, visticamāk, gribēs atspēlēties vēl sāpīgāk, nepatīkamāk un pazemojošāk. Ļoti ātri tika pieņemts lēmums, kas radīja nākamo darbību. Tā savukārt kārtējo – spraigāku, asāku – vai kādu notikumu, un veidojas bezgalīgs process ģimenes, partneru un kolēģu attiecībās. «Cilvēks pieņem lēmumus nepārtraukti. Arī, ja nepieņem lēmumu, tas ir lēmums,» norāda apmācību vadītājs.

Liela loma atbildības izjūtai
Viņš ir pārliecināts, ka gudrība mīt spējā ilgāk padomāt, mākā «lasīt» savas emocijas un izprast nolūkus, kas ir līdzvērtīgi rezultātam tavā dzīvē. «Ja tev nepatīk rezultāts, «rocies» nolūkos. Ja šis process būs pietiekami trenēts, spēsi mainīt savus kavējošos nolūkus, tos aizvietojot ar veicinošajiem,» vairāk ielūkoties sevī aicina A.Daume.
Viņš min, ka nolūku zemākajā plauktā var atrast, piemēram, atriebību, vēlmi pierādīt, ka esi upuris, pret kuru visi netaisnīgi izturas, kā arī pašapliecināties, ka esi par visiem vislabākais. Savukārt veicinošie nolūki lēmumu pieņemšanas procesā cenšas rast atbildi, kādu labumu es no tā iegūšu vai kāds labums būs manai ģimenei, komandai, darba kolektīvam, pilsētai vai pat valstij? Vai spēšu īstenot savu potenciālu, aicinājumu? «Tie ir ļoti augsti nodomi. Līdz ar to tie maina lēmumus, notikumus un darbības,» teic Aleksis.
Tas gan prasa noteiktu personības izaugsmi, tāpēc lēmumu pieņemšana ir arī brieduma jautājums, kas cieši savijies ar atbildības izpratni. «Cilvēki savos CV bieži raksta, ka viņiem ir ļoti augsta atbildības izjūta, bet diez vai nododamies pārdomām, kas tas īsti ir. Man arī nav pilnīgas atbildes, bet tikai novērojumi. Kad piedzimis bērniņš, pēc ēšanas vecāki ir laimīgi sagaidīt no viņa atraudziņu. Kad bērns paaugas, gribam, lai viņš paēdot pasaka «paldies», vēl pēc gadiem – novāc galdu un nomazgā traukus, bet vēl vēlāk – lai pats pagatavo ēst. Šādā veidā mācām bērnam atbildību. Radām spēju atšķirt, kas ir balts, kas melns, labs, slikts. Sajust lietas. Ja pieaudzis cilvēks apsolījis, ka viņš strādās no pulksten deviņiem rītā, bet ierodas pusstundu vēlāk bez jebkādas reakcijas, jautājums, kas ir ar viņa atbildības izjūtu,» vērš uzmanību apmācību vadītājs, piebilstot, ka tāpat bērnībā solīti pa solim tiek trenēts izvēles process. Te svarīgi saprast, ka katra izvēle gan ierobežo brīvību, bet tajā ir ieguvums.
«Jo vairāk ierobežojumu, ko rada tavas izvēles, jo vairāk varas un spēka kaut ko paveikt. Darbā bieži vien nav rezultāta, jo cilvēks nav izdarījis simtprocentīgu izvēli, ka viņš vēlas šeit strādāt. Varbūt viņš te vienkārši «pārziemo», jo mājās ir grūts ekonomiskais stāvoklis, tāpēc ir gatavs piemiegt aci, paliekuļot. Taču sasniegt rezultātu uzņēmumā nevar,» teic A.Daume.

Reizina steidzīgumu
ar svarīgumu
Viņš norāda, ka dzīvē nemaz neeksistē absolūti pareizie lēmumi – izdarām vienu, kam seko nākamais. Tāpēc nevajadzētu baidīties arī kļūdīties, jo tas ir neizbēgami un māca. Savukārt izpratne par vērtībām ļauj ieraudzīt lēmumu patieso virzītājspēku.
«Tas nozīmē iet dziļumā – kā ienirt dziļā ezerā, kur ir tumši, auksti, daudz nesaprotamā –, bet patiesībā tur ir dzīvība. Vērtības ir tās, par ko tu būtu gatavs maksāt visaugstāko cenu – laiku, veselību, iespējams, dzīvību, – jeb, kā dažkārt saka zinātnieki – par ko būtu gatavs iet uz sārta,» ieskicē A.Daume.
Savukārt aprēķins un matemātika lēmumu pieņemšanas procesā ir visvienkāršākais.  «Tas ir veids, kā noteikt prioritātes, ko vairāk izvēlas tehniski domājošie cilvēki. Ir steidzami un svarīgi, ko var gradēt no viens līdz trīs pēc principa – nav svarīgi, svarīgi un ļoti svarīgi. Matemātika šeit ir tāda, ka iegūtos punktus sareizina. Piemēram, kāzu jubilejas svinības. Kādam tas būs gan ļoti svarīgi, gan ļoti steidzami, kas veido deviņus punktus. Ja tajā laikā priekšnieks tev palūdzis sazvanīt kādu klientu, kas ir ļoti svarīgi, bet nav steidzami, tu darīsi visu, lai šo sarunu pārceltu,» modelē apmācību vadītājs, piebilstot, ka lēmumu pieņemšanas procesā lielu lomu spēlē arī autoritātes, kas izvēlas tavā vietā. «Kad ieraugām kādu statusu, kas tiek apstiprināts ar baltu halātu, uzplečiem vai tamlīdzīgi, iztaisnojam muguru un esam gatavi darīt pat kretīniskas lietas, jo priekšnieks tā lika,» iepazīt sevi, savas emocijas, nolūkus un vērtības un stingri uz tām stāvēt vēlreiz mudina A.Daume. ◆

Kategorijas