Nedala deputātus koalīcijā un opozīcijā

2016. gada 29. jūlijs 00:00

3663

Alūksnes novada domes deputāte Elita Laiva uzskata, ka pašvaldībai un iedzīvotājiem ir jāstrādā vienā virzienā jebkurā jomā – tad viss izdosies. “Cilvēkiem nevajag kautrēties, bet nākt uz pašvaldību un teikt, kas ir nepareizi, kur kaut kas nav izdarīts, jo mēs paši ikdienas rutīnā varam arī kaut ko nepamanīt. Ir jābūt sadarbībai,” uzskata E.Laiva.
E.Laiva ar vietējās pašvaldības dzīvi ir saistīta daudzus gadus – savulaik bijusi Zeltiņu pagasta padomes sekretāre, vēlāk Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja, bet nu jau septiņus gadus ir Zeltiņu pagasta pārvaldes lietvede. Savulaik E.Laiva bija Tautas partijas biedre. Pēc šīs partijas likvidēšanas citā politiskajā partijā nav iestājusies. Šobrīd ir Vidzemes partijas atbalstītāja. Alūksnes novada domē ir kultūras, izglītības, sporta un sociālo jautājumu komitejas deputāte.
- Esat Alūksnes novada domes deputāte otro sasaukumu. Kā vērtējat domes darbu?
- Pirmā sasaukuma laikā - no 2009. līdz 2013.gadam - tika aizsākti daudzi darbi, kurus paveikt izdodas tikai tagad. Toreiz bija daudz organizatorisku darbu, pašvaldības struktūras maiņa. Pozitīvi, ka ir rekonstruēta Pils iela un vēl vairākas Alūksnes ielas, rekonstruēts Alūksnes Kultūras centrs. Alūksnes mākslas skola radusi jaunas telpas, tāpat kā Alūksnes mūzikas skola. Tiek attīstīta Pilssala. Prieks, ka arī pagastos ir liela attīstība, jo katram pagastam tagad ir arī sava nauda attīstībai. Ja būtu tikai budžeta finansējums, tad pagasti “stāvētu uz vietas”.
Ļoti labi, ka ir pieņemti noteikumi par ēdināšanas maksas atvieglojumiem novada skolās. Ja ēdinātājs ir pakalpojuma sniedzējs, tad pašvaldības līdzmaksājums vienam bērnam ir 90 centi dienā, ja gatavo skolas pavāri – 60 centi dienā. Visos pagastos, izņemot Jaunannu, ir 60 centi. Pavāri rūpīgi veic aprēķinus, lai izmaksas būtu mazas un ēdiens sabalansēts, tādēļ ir skolas, kurās vecākiem kādā mēnesī vispār nevajag piemaksāt par bērna ēdināšanu. Prieks, ka mācību gada nogalē varam sveikt labākos skolēnus mācībās un sportā, pedagogus. Ļoti veiksmīgi ir īstenots projekts par sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanu dzīvesvietā, ko veic birojs “Aprūpe mājās”. Tagad šo pakalpojumu saņem arī pagastu iedzīvotāji - tas veicina personu uzturēšanos savā dzīvesvietā un samazina pansionāta iemītnieku skaitu. Ļoti laba bija “Gistar” programma, kad uz zarnu vēža profilaktiskajiem izmeklējumiem par brīvu tika 500 mūsu novada iedzīvotāji, kuri vajadzības gadījumā tika nosūtīti arī uz tālākiem izmeklējumiem. Ir uzsākts process, lai novadam piesaistītu divus jaunus mediķus – ģimenes ārstu un zobārstu. Ir izstrādāti arī daudzi iekšējie normatīvie akti, kas regulē pašvaldības darbību, atvieglo ikdienas darbu un rada vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Piemēram, par finansējuma sadali sabiedriski nozīmīgiem projektiem biedrībām. Prieks ir arī par to, ka iedzīvotāji ir aktīvi un dara daudzas labas lietas caur biedrībām.
- Un kādas kļūdas pieļautas?
- Vienmēr esmu uzskatījusi, ka kļūda bija sasteigtā novada struktūras reforma, uz vairākiem pagastiem ieceļot vienu vadītāju. Varbūt paši vadītāji to tik ļoti neizjūt, jo viņu darba apjoms ir ļoti liels un viņi strādā godprātīgi, bet daļa iedzīvotāju jūtas apdalīti. Esmu par to runājusi ar dažādu pagastu iedzīvotājiem – domas ir ļoti pretrunīgas. Vieni saka, ka ir ļoti labi un mainīt neko nevajag. Otri – ka jūtas aizmirsti, bet trešajiem ir vienalga. Piekrītu, ka šā iemesla dēļ saikne ar iedzīvotājiem ir zudusi. Galvenais, ka Alūksnes pilsētai nav sava vadītāja! Tas nav arguments, ka pilsētā ir dažādas pašvaldības iestādes un tādēļ vadītāju nevajag. Šobrīd cilvēkiem Alūksnē jāveic riņķa dancis - lai rastu risinājumu, viņus sūta no vienas iestādes uz otru. Ja būtu pilsētas pārvaldes vadītājs, viņš visu pārzinātu un uzreiz ieteiktu, kur vērsties. Iedzīvotāji nezina, kurš un par ko ir atbildīgs – viņiem sīkumos tas arī nav jāzina. Vienam novada izpilddirektoram par visu atbildēt ir ļoti grūti. Manuprāt, novadam ir klibojusi arī komunikācija ar atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, pedagogiem. Uzskatu, ka biežāk jārīko iedzīvotāju sapulces, lai iedzīvotāji var izstāstīt sev aktuālos problēmjautājumus pašvaldības pārstāvjiem.
- Esat kultūras, izglītības, sporta un sociālo jautājumu komitejas deputāte. Kas ir šābrīža aktualitātes?
- Ļoti labi ir tas, ka šo nozaru iestādes regulāri komitejas locekļiem sniedz atskaites par paveikto, līdz ar to esam lietas kursā arī par problēmām. Kultūras un sociālajā jomā viss ir sakārtots, rit savu gaitu un lielas pārmaiņas nevajag. Vislielākās problēmas šobrīd ir izglītības nozarē. Nesen valdība pieņēma jaunos Ministru kabineta noteikumus par pedagogu atalgojumu un skolēnu skaitu klasēs. Septembrī, oktobrī būs jāizlemj, kā skolas strādās nākamajā mācību gadā. Šobrīd, līdz ar jauno mācību gadu, neko vairs nevar izmainīt, bet drīzumā būs jāpieņem lēmumi par piemaksu apjomu pirmsskolas pedagogiem Alūksnes novadā, par ko oficiālu dokumentu no Izglītības un zinātnes ministrijas novadā gan vēl neesam saņēmuši. Otra problēma būs par klašu komplektāciju – ja līdz šim bija noteikts, ka pamatskolas klasē pagasta skolā jābūt 8 skolēniem, tad jaunie noteikumi prasa jau 10,5 skolēnus mazajās pagastu un 11,5 pilsētu skolās. Ja būs jāsāk apvienot vienā klasē trīs klases, tad būs jāpieņem izšķiroši lēmumi par dažu pagastu skolu nākotni no 2017.gada septembra. Smagi un skarbi lēmumi būs jāpieņem jau šoruden, lai varētu izveidot novada budžetu 2017.gadam.
- Alūksnes novadā un Latvijā unikāls ir Viktora Ķirpa Ates muzejs Kalncempjos, bet iestādei ceturto mēnesi nav direktora...
- Tas, ka tūrisma sezonas karstumā viens no Alūksnes novada svarīgākajiem tūrisma objektiem ir bez iestādes vadītāja, ir pilnībā nenormāla situācija! Iestādei ir jābūt vadītājam, šobrīd darbinieki tur strādā garas darba stundas. Jā, varbūt direktora atalgojums ir par mazu. Es ceru, ka no muzeja darbinieku vidus kāds “izaugs” par vadītāju, jo amata pretendentu konkursā piemērots kandidāts netika atrasts.
- Alūksnes novads kā prioritāti sludina tūrismu. Vai esam paveikuši visus sagatavošanās darbus, lai novadā gaidītu tūristus?
- Domāju, ka jā. Pēdējā gada laikā esmu saņēmusi daudz labu vārdu no saviem radiem un draugiem – gan tiem, kuri dzīvo mūsu novadā, gan citās Latvijas pilsētās. Ir uzsākts labs virziens – tas mērķtiecīgi jāturpina, piemēram, ar novadā vienotiem tūrisma maršrutiem. Arī Alūksnes pilsētu jāmāk izstaigāt pareizi. Piemēram, kādreizējai kodolraķešu bāzei Zeltiņos šobrīd top tūrisma attīstības koncepcija – uz oktobri būs gatava. Tāpat jādomā arī par visu objektu uzturēšanu. Gadā Zeltiņu bāzi apmeklē apmēram 1500 tūristi – tie, kuri izmanto Zeltiņu gidu, bet ļoti daudzi brauc arī paši, bez gida. Manuprāt, būs ļoti labi, ja Alūksnē izdosies uzbūvēt veselības veicināšanas pakalpojumu centru. Tas tūrismam būs atspēriens. Esmu bijusi divās tūrisma izstādēs Krievijā. Tajās ir nākuši klāt cilvēki un teikuši: “Mēs zinām, ka Alūksne ir skaista pilsēta un kas tajā pieejams. Mēs labprāt ilgāk uzkavētos pie jums, bet braucam uz Versku Igaunijā, lai gan tur ir tikai SPA centrs un nav skaistas dabas, braucam uz Siguldu vai Rīgu…” Tas apliecina, ka šobrīd nepietiek tikai ar skaisto dabu – vajag vēl kaut ko. Baseins vien būs ieguvums – arī alūksniešiem pašiem!
- Ko iedzīvotāji jautā deputātei Elitai Laivai?
- Uz pieņemšanām nāk salīdzinoši maz iedzīvotāju. Daudzi satiek ikdienā un uzrunā. Ir bijuši jautājumi par pagastu pārvalžu struktūru, skolu nākotni, jo ir bažas par bērnu skaitu, sociālie jautājumi. Alūksnieši ir nākuši ar jautājumiem par to, kura novada iestāde par ko atbild un kādēļ cilvēkam vienā kaut kas ir atteikts un jāvēršas citā.
- Vai politikā ir vieta godīgajiem?
- Nekad neesmu varējusi izprast un neizpratīšu deputātu sadalījumu koalīcijā un opozīcijā. Es vienmēr cenšos strādāt pēc sirdsapziņas. Ir bijuši balsojumi, kad savējiem saku: “Piedodiet, bet es nevaru tā nobalsot, es nobalsošu tā, kā uzskatu par pareizu.” Bet ir bijuši arī balsojumi – stratēģiski svarīgi lēmumi, kad esmu ievērojusi koalīcijas disciplīnu un nobalsojusi tā, kā rosinājis domes priekšsēdētājs vai piekritusi Aivaram (Fominam – red.). Politikā ir vieta godīgajiem vai nu arī es neesmu politiķis (smejas). Nevar būt tā, ka visus politika sabojā.
- Kā Alūksnes novadam piesaistīt gados jaunus cilvēkus ar ģimenēm?
- Tas ir ļoti grūti. Alūksnes novadā ir maz darbavietu un zems atalgojums. Te nav perspektīvu un radošu darbavietu, kur aktīvam jaunietim izpausties. Ne visi grib strādāt būvniecībā, lauksaimniecībā vai kokapstrādē. Jā, arī Ates muzejā varētu nākt kāds jauns un enerģisks kultūras darbinieks! Cerība, lai kaut kas mainītos, ir investoru piesaiste novadam, kuri radīs jaunas darbavietas.
- Kāda ir dzīve ārpus deputāta pienākumiem – esat lietvede Zeltiņu pagasta pārvaldē, deju kolektīva vadītāja.
- Jā. Kā es smejos – esmu arī mamma, vīramāte un vecmamma! Man vienmēr iet līdzās trīs vārdi: dzeja, deja un sports. Deja un sports kopā ar mani ir kopš bērnības. Savulaik esmu mācījusies par deju pasniedzēju, mācījusi mazos bērnus. Tad Zeltiņos izveidojām deju kopu “Alise”. Dažus gadus Zeltiņos bija arī jauniešu deju kolektīvs “Aurum”. Ceru, ka tas kādreiz atjaunosies. Arī “Alise” šobrīd ir pārtraukusi darbību, bet ceram ar oktobri to atsākt. Man tuva ir Skaidrītes Kaldupes un Ārijas Elksnes dzeja. Mans mīļākais sporta veids ir volejbols. Diemžēl 2010.gadā guvu diska trūci un pati aktīvi vairs nesportoju, bet labprāt piedalos sportisku aktivitāšu organizēšanā.
Vēl man ļoti patīk uzņemt viesus un gatavot ēst, īpaši gaļas ēdienus. Ja man puscūku noliek uz galda – esmu laimīga (smejas)! Šobrīd esmu aizrāvusies arī ar dārzkopību – mums ir lauku māja, ko pamazām remontējam, esmu izplānojusi jau puķu dobju reformu. Man patī arī ceļot. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nedala deputātus koalīcijā un opozīcijā

Kategorijas