Rūpniecības iela gaida investīcijas

2016. gada 5. augusts 00:00

Rūpniecības iela Alūksnē jau vēsturiski bijusi rūpnieciskais rajons. Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas “Latgale+Alūksne” 2,4 miljoniem Alūksnes novada pašvaldība tur vēlas veidot industriālo teritoriju: Rūpniecības un Ganību ielas rekonstrukciju un industriālo parku Ganību un Rūpniecības ielu krustojumā (kādreizējās degvielas uzpildes stacijas teritorijā).
ERAF finansējums paredzēts nodarbinātības veicināšanai un degradēto teritoriju samazināšanai. No 2,4 miljoniem eiro 2 miljoni ir ERAF finansējums, nepilni 400 000 eiro – pašvaldības. Projekts “Alūksnes pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstība, 1.kārta” pašvaldībai jāīsteno, sadarbojoties ar uzņēmējiem, tādēļ Uzņēmējdarbības atbalsta centrā pagājušajā nedēļā uz tikšanos aicināja Alūksnes novada uzņēmējus, kuri jau šobrīd strādā Rūpniecības ielas teritorijā, kā arī tos, kuri ir ieinteresēti attīstīt savu uzņēmējdarbību šajā apkaimē.

Iznomās telpas uzņēmējiem
Projekta vadītāja Inese Zīmele-Jauniņa norādīja, ka šī ir iespēja pašvaldībām atbalstīt uzņēmējus un attīstīt uzņēmējdarbībai nozīmīgu infrastruktūru. “Rūpniecības ielā un arī atzaram uz SIA “Alūksnes nami” ēku veiks brauktuves un ietvju pārbūvi un ierīkos ielu apgaismojumu, kura šobrīd tur nav vispār. Savukārt Ganību ielas posmam veiks brauktuves un ietvju pārbūvi, atjaunos ielu apgaismojumu, izbūvēs jaunu ūdensvadu un kanalizāciju. Darbus veiks SIA “RERE Vide” no Mārupes. Ja līdz 1.augustam nebūs pārsūdzības no citiem pretendentiem, tad pašvaldība noslēgs līgumu par darbu veikšanu. Pēc iepirkuma rezultāta ielu būvdarbu izmaksas ir 1,2 miljoni eiro,” stāstīja I.Zīmele-Jauniņa.
Izveidojot industriālo zonu, tiks samazināta degradētā teritorija 0,2 hektāru platībā un uzbūvēta komercdarbībai piemērota ēka, kuras kopējā telpu platība paredzēta 998 kvadrātmetri. Zemesgabala kopējā platība ir 1,3 hektāri. Ēkas būvprojekts būs gatavs augusta pirmajā pusē, bet pēc iepirkuma veikšanas zināsim teritorijas un ēkas izbūves indikatīvās izmaksas. Ēkas telpas uzņēmēji varēs iegūt nomā, piedaloties pašvaldības izsludinātā izsolē,” sacīja I.Zīmele-Jauniņa.

Jāiegulda arī uzņēmējam
Programmas nosacījums ir, ka uzņēmējiem savos uzņēmumos šajā teritorijā jāiegulda tikpat līdzekļu, cik ir ERAF ieguldījuma daļa jeb 2 miljoni eiro. Šo ieguldījumu var sniegt visi Rūpniecības ielas uzņēmēji, lai sasniegtu projekta rādītājus, jo, piemēram, arī darbgaldu, tehnikas iegāde būs ieguldījums. “Kontrolējot mērķu sasniegšanu, ņems vērā uzņēmēju apliecinājumu par iesaisti projektā, nodomu protokolu ar pašvaldību, gada pārskatu, informāciju par komercdarbību, nav izslēgts arī apsekojums uz vietas,” skaidroja I.Zīmele-Jauniņa.
Uzņēmēji interesējās, kāda būs cena. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra, ka īpašumu novērtēs, nosakot tā vērtību, un, vadoties no tās un piemērojot formulu, noteiks jauno telpu kvadrātmetra cenu. “Ja kvadrātmetra cena, piemēram, būs 2 eiro, tad tā būs izsoles sākotnējā cena. Ja neviens uz izsoli neatnāks, pašvaldībai būs tiesības rīkot nākamo izsoli jau ar 20 procentu atlaidi. Tomēr jāuzsver, ka šajā programmā ministrija ir paredzējusi arī atvieglojumus: ja 2 eiro būs sākotnējā cena, drīkstēsim piemērot 50 procentu atlaidi un to samazināt uz 1 eiro,” uzsvēra Dz.Adlers.

Visiem trūkst darbaroku
“Šobrīd pašvaldībā vienu divas reizes gadā vēršas uzņēmēji no citiem novadiem un pilsētām, interesējoties par ražošanas iespējām Alūksnē. “Atšuvām” potenciālos kokogļu ražotājus, kas to gribēja darīt Rūpniecības ielā. Ir interesējušies elektromotoru ražotāji no Vīlandes (Igaunija), kuriem ražošanas telpas vajadzēja jau šopavasar, bet mums nebija, ko piedāvāt. Es viņus tiku vedis uz šābrīža Rūpniecības ielu, bet viņi tur pat ārā nekāpa, sakot, ka “ir taču 21.gadsimts, ko jūs mums piedāvājat!?”. Vīlandē jau tagad trūkstot darbaroku, tādēļ “iet ārā”. Uz pašvaldību nāk arī mazie uzņēmēji, prasot 50 kvadrātmetru telpas, jo grib, piemēram, skalus plēst. Katram ir idejas,” stāsta Dz.Adlers.
Kokapstrādes uzņēmējs Ilmārs Kols atzina, ka arī Alūksnē problēma ir darbaspēka trūkums. “Šķērslis numur viens ir darbavietas. Ja cilvēkus nevedīs iekšā, jo te viņu nav – to kas gribētu strādāt, tad būs problemātiski,” sacīja I.Kols. Viņam piekrita arī pārējie klātesošie uzņēmēji. Tiesa, kamēr nespēs nodrošināt pienācīgu atalgojumu, negribēs strādāt ne vietējie, ne iebraucēji.

Arī “kakti atdzīvosies”
Uzņēmējs Juris Ivanovs vērtēja pozitīvi, ka šis pilsētas stūrītis Rūpniecības ielas rajonā tiks sakopts, bet šaubās, vai tur būs tik daudz uzņēmēju. “Ja es savam šūšanas ceham nomātu 100 kvadrātmetru jaunajās telpās, man tomēr vajadzētu savu nodalījumu ar atsevišķām tualetēm, dušām, nevis vienu uz visu māju. Man kā mazajam uzņēmējam šis pašvaldības piedāvājums nav saistošs. Citās pašvaldībās atbalsta arī mazos uzņēmējus. Alūksnes pašvaldībā reizēm šķiet, ka liekuļojam,” atklāti atzina J.Ivanovs.
Uzņēmēji arī atzina, ka Eiropa varējusi citiem mērķiem paredzēt finansējumu, lai veicinātu uzņēmējdarbību, nevis darīt to šādi. SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts pauda, ka šobrīd Rūpniecības ielā ir daudz dažādu uzņēmumu “pa kaktiem”, dažādi īpašnieki, bet, rekonstruējot un apgaismojot ielu, arī “kakti atdzīvosies”. Uzņēmējs Aivars Ezeriņš atbalsta projektu un pilsētas attīstību un uzsvēra, ka “stāvēt uz vietas nevar”. Tomēr viņš arī mudināja izstāstīt spēles noteikumus uzreiz. “Lai nav tā, kā pēc tikšanās par “Aljas” ēku, kad pie galda pašvaldība uzņēmējiem saka vienu, bet, apzvanot telefoniski, “uzliek uz ausīm”, jo izrādās, ka vēl vajadzēs to, to un to, tādēļ daudzi atmeta ar roku,” sacīja A.Ezeriņš.

Ražošanu – ārpus pilsētas
Uzņēmējs Aivars Platnieks atzina, ka pašvaldība no luterāņu baznīcas zemesgabalu 1,3 hektāru platībā industriālajai teritorijai ir nopirkusi ļoti dārgi (59 743 eiro – red.). “Tādējādi pašvaldība nevis palīdz, bet palielina zemes kadastrālo vērtību pilsētā! Ja tā turpināsies, tad Rūpniecības ielā zeme maksās ļoti dārgi - “nepaceļami”. Kāpēc šādu industriālo kompleksu nevar uzcelt tepat aiz Alūksnes robežas, kā tas ir, piemēram, Tallinā un citviet? Tur 5 hektārus nopirktu par tagadējā viena cenu! Uzskatu, ka pašvaldības iecerētās telpas būtu labas kā noliktava, bet ne ražošanai,” pauda A.Platnieks. Viņš arī interesējās, uz cik ilgu laiku pašvaldība ar uzņēmējiem slēgs līgumu, saņemot atbildi, ka maksimālais laiks ir 12 gadi.
Dz.Adlers piekrita, ka baznīca prasījusi pārāk augstu cenu, tomēr pašvaldībai bijusi vienošanās, ka iegūto naudu no zemes pārdošanas viņi iegulda Alūksnes luterāņu baznīcas, kas ir tēls pilsētas centrā, sakārtošanā. “Šā projekta mērķis ir jaunu darbavietu radīšana. Varu pateikt godīgi, ka viens uzņēmējs Rūpniecības ielā vēlas radīt ražošanas telpas, jo cer iesaistīties kādā lielā aktivitātē uzņēmējiem, gūstot Eiropas finansiālu atbalstu. Šim uzņēmējam jau ir biznesa plāns – pašvaldība cer uz investīcijām mūsu pilsētā. Ir arī daži uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti, lai Alūksnes novada pašvaldība veido dzīvojamo fondu speciālistiem. Tas varētu būt “burkāns”. Piemēram, SIA “Jaunlaicenes industrija” Jaunlaicenē pirka dzīvokļus, lai tikai darbiniekiem būtu dzīvojamais fonds,” atzina Dz.Adlers. A.Musts norādīja – lai par to domātu, precīzi jāzina vēlmes un vajadzības.

Jādedzina kā pagales
Dz.Adlers uzsvēra, ka šobrīd Alūksnes novads konkurē ar citām pašvaldībām – Gulbeni, Valmieru. “Mēs neesam lielā vai ostas pilsēta, tādēļ jārada cits piedāvājums, kā piesaistīt uzņēmējus. Vai tie ir torņi, tilti, infrastruktūra ezerā, Kultūras centrs, bet tie ir - par mums runā un uz Alūksni brauc! Ja neko neradīsim, tad izdzisīsim kā pagales – ir jādedzina, kaut kas jārada! Tāpēc runājam ar uzņēmējiem, lai attīstītu idejas,” teica Dz.Adlers.
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite uzsvēra, ka ielu sakārtošana un ēka ar teritoriju būs sākuma minimums, jo nākotnē šo teritoriju plānots vēl attīstīt. Nianse ir vēl tā, ka uzņēmējiem jābūt reģistrētiem Alūksnē vai novadā. “Ideāli būtu, ja viens investors to atrisinātu - investētu un pēc gada sāktu ražošanu, tomēr mums vajag arī vietējo uzņēmēju atbalstu,” sacīja A.Prižavoite. Šobrīd uzņēmējiem ir mirklis pārdomām, lai sniegtu pašvaldībai atbildi, vai viņi iesaistīsies minētajā projektā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rūpniecības iela gaida investīcijas

Kategorijas