Pirmā alūksniete vasaras Olimpiskajās spēlēs!

2016. gada 5. augusts 00:00

1771

Šodien Riodežaneiro, Brazīlijā, sākas XXXI vasaras olimpiskās spēles. Pirmo reizi vasaras Olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāv mūsu novadniece - vieglatlēte Ilona Marhele. Iepriekš esam priecājušies un jutuši līdz alūksniešiem ziemas Olimpiskajās spēlēs, taču Ilona no Alūksnes ir pirmā un šobrīd arī vienīgā, kura startē vasaras spēlēs. Atbildīgais starts maratonā viņai būs 14.augustā pulksten 15.30 pēc Latvijas laika.
- Atceries, kā sākās tavas gaitas vieglatlētikā? Vai toreiz, sākot sportot, biji sapņojusi, ka kādreiz dosies uz Olimpiskajām spēlēm?
- 8.klasē skrēju skolas krosu, pēc kura treneris Ilgvars Vaskis mani un klasesbiedreni uzaicināja pamēģināt trenēties vieglatlētikā. Atzīšu, ka sākumā uz treniņiem gāju negribīgi, bet līdz ar pirmajiem panākumiem skriešana iepatikās. Nav tā, ka jau toreiz sapņoju par Olimpiskajām spēlēm un tikai tādēļ sāku sportot. Izvirzītie mērķi bija sasniedzami, piemēram, pirmajās sacensībās sporta manēžā Rīgā ļoti negribēju palikt pēdējā, tāpēc skrēju, cik vien spēju. Un rezultāts neizpalika – biju viena no ātrākajām. Vēl man bija mērķis Latvijas čempionātā iekļūt labāko trijniekā. Lai gan toreiz konkurence bija spēcīga – man tas izdevās. Mērķi bijuši mazi, un esmu tos sasniegusi. Tā pamazām esmu nonākusi arī līdz Olimpiskajām spēlēm.
- Kāda loma toreiz un arī tagad tavā dzīvē ir trenerim Ilgvaram Vaskim?
- Toreiz Ilgvars bija treneris, kurš jāklausa un ar kuru jāsadarbojas. Mums tas ne vienmēr sanāca, jo pēc rakstura neesmu pakļāvīga. Taču tagad varu trenerim teikt lielu paldies, ka toreiz saudzēja mani, ļāva arī paslinkot un pažēloties. Ja tā nebūtu bijis, iespējams, būtu sevi izsmēlusi un samocījusi. Vēlāk, atsākot nopietni trenēties, organisms tam ļāvās un neprotestēja. Tagad mēs regulāri sazināmies, apmaināmies viedokļiem par dažādām lietām un situācijām. Ir arī savi rituāli pēc veiksmīgām sacensībām. Ja esmu Alūksnē, vienmēr cenšamies satikties un padzert kapučīno (smaida). Pateicoties viņam, es paliku sportā. Arī 2011.gadā, kad sāku skriet maratona distancē un bija iespēja kvalificēties Londonas Olimpiskajām spēlēm, Ilgvars uzņēmās grūtu uzdevumu – atrast finanses vismaz vienai nometnei. Lai tēmētu uz Londonas spēlēm, vajadzēja kvalitatīvas treniņnometnes ziemā. Paldies alūksniešiem, kuri toreiz atsaucās Ilgvara aicinājumam un atbalstīja mani!
- Cik tev tas ir nozīmīgi - pārstāvēt valsti Olimpiskajās spēlēs?
- Olimpiskās spēles ir pasaules galvenais sporta notikums. Jebkuram sportistam, kurš ir spējis tām kvalificēties, aiz muguras ir smags darbs daudzu gadu garumā, arī atņemts laiks ģimenei, draugiem un dažādiem izklaides pasākumiem... Esmu priecīga, ka esmu viena no tiem, kas pārstāv valsti Rio Olimpiskajās spēlēs! Un esmu īpaši lepna, ka esmu no Alūksnes! Tagad visi zina, ka mums ir ne tikai biatlons un orientēšanās, bet arī maratons.
- Kā gatavojies svarīgākajam startam dzīvē?
- Ziemā piecas nedēļas biju treniņnometnē Spānijā un Portugālē. Tad skrēju lielu kilometrāžu, bija arī daudz spēka treniņu, izmantojot reljefu. Pavasarī startēju vairākās sacensībās. Īsi pirms došanās uz Rio biju nometnē Itālijas augstkalnē, kur ir retināts gaiss ar samazinātu skābekļa daudzumu. Atrašanās tādā augstumā veicināja efektīvu skābekļa izmantošanu enerģijas iegūšanai.
- Vai finansiālais atbalsts gatavošanās laikā bija pietiekams?
- Šogad kā olimpiskajam kandidātam Latvijas olimpiskā vienība piešķīra līdzekļus treniņu procesam. Varēju izmantot bezmaksas ārsta un fizioterapeita pakalpojumus, tiku nodrošināta ar nepieciešamajiem uztura bagātinātājiem. Arī Alūksnes novada pašvaldība mani atbalstīji un pāris privāti piesaistītie sponsori. Tas viss kopā man ir ļoti palīdzējis veidot kvalitatīvāku treniņprocesu. Esmu varējusi aizbraukt uz trīs nometnēm. Esmu labā formā un gatava labi noskriet! Protams, tik garā distancē ir daudz faktoru, kas varētu ietekmēt rezultātu – laika apstākļi, trases profils, pašsajūta. Bet trase visiem ir vienāda un vispirms katrs cīnīsies pats par sevi. Mans mērķis būs labot personisko rekordu maratonā.
- Kādu saskati savu tālāko nākotni pēc Olimpiskajām spēlēm?
- Noteikti turpināšu skriet. Esmu smagi trenējusies, lai būtu šajā līmenī, un centīšos pakāpties vēl kādu soli augstāk. Ja būs labvēlīgi apstākļi, lai trenētos, tad nākamais lielais mērķis būtu Tokijas Olimpiskās spēles pēc četriem gadiem.
- Vai plāno atgriezties uz dzīvi atpakaļ Alūksnē?
- Man Alūksne ir tuva atmiņu un cilvēku dēļ. Te ir mani pirmsākumi. Esmu gandrīz droša, ka tā īpašā sajūta, atbraucot uz Alūksni, nezudīs. Iespējams, es atgriezīšos Alūksnē uz palikšanu, bet tas notiks tālākā nākotnē.
- Vai Alūksnē ir piemērota vide jaunajiem vieglatlētiem?
- Pilsēta ir dzīva, kamēr tajā ir bērni. Bērni ir veseli un dzīvespriecīgi, ja tie ir fiziski aktīvi. Nākotnē fiziskajām aktivitātēm būs arvien lielāka nozīme. Jau tagad statistika liecina, ka arī Latvijā bērni paliek arvien mazkustīgāki. Ja bērniem ir labs paraugs, vecāki, treneri, skolotāji, izvēles iespējas sportot un vieta, kur to darīt, tas jau ir pamats, lai Alūksne būtu aktīva un sportiska pilsēta, un labs paraugs citiem. Pagaidām Alūksne ar daudzpusīgu sporta infrastruktūru neizceļas. Skumji, ka mums, novada centram, ir skolas bez pašiem primitīvākajiem sporta laukumiem, kādi ir pat mazākajos pagastos. Nemaz nerunājot par 120 metru sarkanā mīkstā seguma skriešanas celiņu. Kad man jautā, kā es trenējos, tad diemžēl jāstāsta, ka esmu skrējusi pa bānīša sliedēm, plākšņu celiņiem pie angāra un trenējusies universālajā angārā...
Vieglatlētika ir pamats, ar ko sākt iepazīt sportu. Tā ir bāze jebkuram citam sporta veidam. Un visiem nav jāskrien trenēties ar domu būt čempioniem. Sports veido mugurkaulu visās tā izpausmēs, rūda gribasspēku, kas noderēs, lai ko arī dzīvē tālāk darītu. Ir jādod iespēja izvēlēties. Tāpēc arī priecāšos, ja beidzot tiks izveidota jebkāda pamata sporta bāze, iekļaujot arī sarkanā seguma skrejceļu, kuru varētu izmantot visi. Un ar to es nedomāju kaudzi sporta zāļu, kur tikai var metāt bumbu.
- Vai mums būs jaunie talanti, kuri gluži kā tu kādreiz dosies uz Olimpiskajām spēlēm?
- Sākums visiem panākumiem ir radīt piemērotu vidi, kur tos sasniegt. Alūksnē vieglatlētika izdzīvo, tikai pateicoties Ilgvara entuziasmam. Ir arī pašlaik jaunie talanti, kuri spēj savā vecumā grupā labot Latvijas rekordus tehniskās disciplīnās, piemēram, barjerskriešanā. Diemžēl tas notiek, trenējoties pa zemes takām un retu reizi dodoties uz Litenes ministadionu ar sarkano segumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mums ir daudz talantīgu bērnu, kuri spēj gūt panākumus. Tikai šajā laikā, kad tehnoloģijas ir tik kārdinošas, jo īpaši liela nozīme ir īstajam trenerim un atbilstošai videi. Videi ir jābūt tādai, kas piesaistītu bērnus un motivētu viņus būt sportistiem.
- Tieši šajā nedēļas nogalē tavā dzimtajā Alūksnē svin pilsētas svētkus. Kāds būtu tavs novēlējums pilsētai un tās cilvēkiem?
- Izbaudiet svētkus un kopā būšanu! ◆

vizītkarte

Vārds, uzvārds: Ilona Marhele.
Dzimusi: 1986.gada 5.aprīlī Alūksnē.
Izglītība: Alūksnes Ernesta Glika Valsts ģimnāzija, augstskola “Turība”, Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības fakultāte.
Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Kristaps, dēls Hugo.
Nodarbošanās: vieglatlēte, maratoniste, fitnesa trenere.
Sporta gaitas: kopš 16 gadu vecuma trenējas vieglatlētikā, pirmais maratons noskriets 25 gadu vecumā.
Treneri: pirmais treneris - Ilgvars Vaskis (Alūksne), tagad - Leonīds Strekalovskis (Rīga).
Lielākie sasniegumi: izpildīti olimpiskie normatīvi maratonā Londonas un Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm, iekļauta Latvijas olimpiskajā izlasē startam Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, četrkārtēja Latvijas čempione (5000 m, 10000 m, 10 km skrējienā, krosā).
Vaļasprieks: literatūra, saldo ēdienu gatavošana.
Ilonai ir skrējējas gēns!

Ilgvars Vaskis,
pirmais Ilonas Marheles treneris:

- Tā bija 5. vai 6.klase, kad Ilona pirmo reizi tika atvesta trenēties vieglatlētikā. Iepriekš viņa bija mēģinājusi orientēšanās sportu, mācījās mūzikas skolā, arī mākslas skolā. Ilona arī labi dzied un zīmē. Skolas laikā Ilona bija patīkami spuraina: mēs bieži strīdējāmies un tikpat bieži salabām. Pati Ilona saka, ka es viņu pamanīju un novērtēju skolas krosā 16 gadu vecumā. Taču man šķiet, ka tas notika ātrāk. Ilonas tagadējam trenerim Leonīdam Strekalovskim bija treniņnometne Alūksnē, kad tika nodibināti pirmie kontakti. Toreiz gan Ilona nebija viena no spilgtākajām sportistēm. Taču dzīve ir dzīve, sports ir sports un ievieš savas korekcijas. Ilonai ir skrējējas gēns!
Esmu priecīgs un lepns, ka Ilona dosies uz Olimpiskajām spēlēm! Vietu Latvijas izlases sastāvā viņa ir izcīnījusi ar savu darbu un labajiem rezultātiem. Daži ir pārsteigti un brīnās – kā, Ilona dosies uz Olimpiskajām spēlēm? Par to nav jābrīnās! Olimpisko normatīvu viņa bija izpildījusi jau Londonas Olimpiskajām spēlēm. Taktisku kļūdu dēļ turp aizbrauca cita skrēja, kura izdevīgākā brīdī bija noskrējusi par 20 sekundēm ātrāk. Ilonai, arī treneriem, tā bija mācība. Olimpiskajām spēlēm Rio viņa ir sagatavojusies. Ceru, ka Ilonai izdosies uzrādīt jaunu personīgo rekordu. Par medaļām nerunāsim.

Ilona ir pirmā alūksniete, kura piedalās vasaras Olimpiskajās spēlēs. Taču ir vērts pieminēt, ka Ilona Rio satiksies ar vairākiem kādreiz manis trenētiem audzēkņiem. Piemēram, Gunti Zālīti – Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentu, Maritu Vilciņu – Latvijas Olimpiskās delegācijas preses sekretāri, arī mediju pārstāvi Viesturu Serdānu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pirmā alūksniete vasaras Olimpiskajās spēlēs!

Kategorijas