Kas sagaida Alūksnes novada skolotāju saimi?

2016. gada 19. augusts 00:00

1573

Jaunajā pedagogu atalgojuma modelī valsts noteikusi zemāko amatalgas līmeni skolotājiem, kas ir augstāks nekā līdz šim un kā apmērs atkarīgs no bērnu skaita. Jāuzsver gan, ka pedagogiem līdz ar algu palielinājumu no septembra tiek palielināts arī darba stundu skaits.

Pirmsskolas skolotājiem līdz šim tās bija 30 stundas nedēļā - tagad 40, bet pedagogiem vispārējā izglītībā bija 21 astronomiskā stunda nedēļā - tagad būs 30, tāpat kā interešu izglītības skolotājiem. Savukārt profesionālās ievirzes skolu pedagogiem algu palielinājums gaidāms no janvāra.

Valsts caur naudu rosina reorganizēt
Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas pausto, norāda – jaunais pedagogu atalgojuma modelis pašvaldībām paredz finansiāli motivējošu mehānismu skolu tīkla sakārtošanai, lai bērni varētu iegūt kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību. Pārfrāzējot – no valsts puses tas ir veids, kā, samazinot valsts nodrošināto finansējumu, kas joprojām tiks piešķirts, ņemot vērā bērnu skaitu konkrētā izglītības iestādē, likt pašvaldībām izšķirties par kādas savas dibinātās skolas likvidēšanu vai būtisku reorganizāciju.

Piemēro koeficientus
Katrā izglītības iestādē ir faktiskais bērnu skaits. Piemērojot īpašus koeficientus un veicot aprēķinus, ministrija nosaka normēto bērnu skaitu un, vadoties pēc tā, katrai izglītības iestādei piešķir valsts mērķdotāciju – valsts finansējumu pedagogu atalgojumam. “Piemēram, ja skolā ir 70 un vairāk skolēnu, tad koeficients ir 1. Šobrīd valsts pretimnākšana mazajām pamatskolām ar skolēnu skaitu zem 70 ir lielāks koeficients – 1,25. Savukārt nākamajā mācību gadā paaugstināto koeficientu mazajai skolai piemēros vairs tikai tad, ja skola būs reorganizēta par sākumskolu. Savi koeficienti ir 7.-9.klašu grupām, bet nemainīgi tie ir speciālajām izglītības programmām,” skaidro G.Kupča.

Līga Vīksna

(turpinās no 1.lappuses)

Līdz šim Alūksnes novads, saņemot valsts finansējumu pedagogu atalgojumam, iekšēji novadā starp skolām veica pārdali, noņemot daļu finansējuma lielākajām skolām un iedalot mazākajām, lai pietiktu visiem. Iepriekš šādi pārdalīja 4,6 pedagogu likmes.

Pārdalīt starp skolām vairs nedrīkst
Jaunais modelis šādu darbību liedz, līdz ar to tagad pārdale vairs nenotiks – tāpat kā līdz šim kopējo finansējumu saņems novads, kam katrai skolai būs jāiedala tik naudas, cik pienākas atbilstoši skolēnu skaitam.
“Jaunais modelis paredz būtiskas atšķirības koeficientos tuvāko divu gadu laikā. Ministrijā norāda – tas darīts, lai šo divu gadu laikā pašvaldības sakārtotu savu skolu tīklu. Alūksnes novadā esam modelējuši situāciju, ņemot vērā bērnu skaitu novadā uz jūliju. Līdz ar to skolēnu skaits ir aptuvens cipars, bet tuvs reālajai situācijai. Šobrīd paredzam, ka septembrī Alūksnes novadā 1591 bērns apmeklēs pirmsskolu un mācīsies skolās no 1. līdz 12.klasei, bet precīzs skolēnu skaits būs zināms septembra sākumā. Līdz ar to normētais skolēnu skaits attiecībā pret 1591 bērnu Alūksnes novadam būs 1809 bērni,” saka G.Kupča. Jāuzsver, ka, rēķinot finansējumu nākamajam mācību pusgadam, vērā ņems jau bērnu skaitu uz 1.septembri.

Piemaksās direktoru algām
G.Kupča uztraucas par to, ka līdz ar jaunā modeļa ieviešanu arī Alūksnes novadā ir liels pieaugums skolēnu un pedagogu skaita attiecībā. Ja līdz šim pagastu skolās viena skolotāja slodzei vajadzēja 8,12 skolēnus, tad no 1.septembra jābūt jau 10,5 skolēniem – turklāt tas ir mazākais iespējamais skaits, jo arī Alūksnes novads valstī ir starp novadiem, kur pagastos uz vienu kvadrātkilometru dzīvo tikai 0,5 skolēni. “Šobrīd redzam, Alūksnes novadā visām skolām – arī mazajām – pietiek naudas izglītības programmu īstenošanai, bet atšķirīgs ir atlikušais finansējums pārējo pienākumu samaksai. Mazajām pagastu skolām, kurās ir tikai 30 līdz 40 skolēni, būs ļoti ierobežotas iespējas samaksāt pedagogiem par, piemēram, individuālo darbu, gatavošanos stundām,” saka G.Kupča.
Divās pamatskolās – Ilzenes un Mālupes – nepietiekamā skolēnu skaita dēļ būs pat trīs klases apvienotas vienā. G.Kupča uzsver, ka šādi skolēni tur apgūs mājturību, sociālās zinības, mūziku, vizuālo mākslu un sportu. Savukārt 9 no 13 novada skolām pietrūkst finansējuma pilnas likmes darba algai direktoriem – iztrūkums ir no 87 līdz 591 eiro. Kopā ar sociālo nodokli līdz šā gada beigām direktoru algām pietrūkst 13 000 eiro. Trūkstošo daļu piemaksās no pašvaldības budžeta. Direktora algu sev nodrošina visas trīs pilsētas skolas un Strautiņu pamatskola. “Jāuzsver, ka gandrīz visās šajās 9 skolās ir pirmsskolas grupas, kur ministrija neparedz direktora algas daļu, un bieži mazajās skolās direktors ir arī mācību pārzinis, vietnieks audzināšanas darbā, saimnieks, lietvedis – viss vienā personā,” pamato G.Kupča.

Vairāk arī bērnudārzos
Jaunie noteikumi par pedagogu darba samaksu paredz, ka bērnudārzu vadītājiem un viņu vietniekiem pašvaldībai jānosaka zemākā darba samaksas likme. Līdzīgi ir arī par pirmsskolas pedagogu, kuri strādā bērnudārzos un pirmsskolas grupās pie skolām, darba samaksas noteikšanu, kam līdz šim likme bija 420 eiro. “Nosakot zemāko likmi, tiek ņemts vērā bērnu skaits iestādē. Pieaugums bērnudārzu direktoriem ir aptuveni 200 eiro – tagad būs 900 eiro. Savukārt vietniekiem – 80 procentu apmērā no vadītāja algas. Bērnudārzu vadītāju, vietnieku un pedagogu šāda līmeņa atalgojuma nodrošināšanai no septembra līdz šā gada decembrim būs nepieciešami aptuveni 27 000 eiro no pašvaldības budžeta,” skaidro G.Kupča.
Pirmsskolas skolotājiem, kuri strādā ar piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās apmācības grupām, jaunajā mācību gadā valsts nodrošinās 620 eiro mēnesī par vienu likmi. “Savukārt pārējiem pirmsskolas skolotājiem Alūksnes novadā rosinām noteikt zemāko likmi, ņemot vērā bērnu skaitu grupā: 560 eiro, ja grupā ir līdz 13 bērniem, un 620 eiro, ja grupā ir 14 un vairāk bērnu. Jaunums ir tas, ka piecgadīgo un sešgadīgo apmācībai novadā uz saviem 259 audzēkņiem saņemsim papildus nedaudz vairāk kā vienu likmi logopēdam,” skaidro G.Kupča.

Internātskolas valstij nevajag
Mainās arī speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu un grupu, internātpamatskolas pedagoģisko darbinieku mēneša darba algas aprēķins. “Līdz šim valsts tām nodrošināja visas prasītās likmes, bet tagad ņem vērā bērnu skaitu īstenotajās izglītības programmās, piemēro koeficientus un veic aprēķinus, nosakot normēto skolēnu skaitu. Paredzams, ka ar nākamā gada janvāri pašvaldībām būs jāsāk pārņemt daļa uzturēšanas izmaksu,” skaidro G.Kupča. Savukārt no 2018.gada pašvaldībām būs jāpārņem visas speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas.
No valsts mērķdotācijas finansējuma tiks veidots arī algu rezerves fonds Alūksnes novada izglītības iestādēm, katru mēnesi tam novirzot 1174 eiro. G.Kupča norāda - šo finansējumu tāpat kā līdz šim tērēs, piemēram, maternitātes un mācību atvaļinājuma pabalstiem pedagogiem, bet, reorganizējot skolas, - arī atlaišanas pabalstiem.

Nav cita varianta
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumus, vadoties pēc valstī apstiprinātā jaunā pedagogu atalgojuma modeļa. “Lai skolā būtu viena skolotāja slodze, vajag 10,5 bērnus pagastos un 13 pilsētā, kas ir vairāk nekā šobrīd. Jā, piemēros vēl arī koeficientus, bet tie pamatā attieksies tikai uz 2016./2017.mācību gadu, bet tālāk tikai gadījumā, ja pašvaldība būs veikusi skolu tīkla optimizāciju. Šajā mācību gadā to izdarīt vairs nevaram, jo šāds lēmums jāpieņem pusgadu iepriekš. Līdz ar to no Alūksnes novada budžeta šajā mācību gadā piemaksāsim – mums nav cita varianta, lai nodrošinātu mazo skolu direktoru darba samaksu. Pārējiem pietiks ar valsts piešķirto. Pamatskola pati var sev nodrošināt direktora algu, ja ir vismaz 100 skolēni. Mums tāda ir tikai Strautiņu skola,” komentē A.Dukulis.

Vadīsies pēc spēles
noteikumiem
A.Dukulis piebilst, ka jaunajā modelī vislielākā slodze gulsies uz skolas direktora – liela nozīme būs tam, kā direktors sadalīs skolas budžetu. “Katrā ziņā prioritāte ir skolēns un mācību process. Situācija ir tāda, kāda ir – ar to jārēķinās. Citos novados ir līdzīgi – skolēnu ir maz visur,” saka A.Dukulis.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norāda - tā kā netiks pārdalīts finansējums starp lielajām un mazajām skolām, “vairs nebūs savstarpējās rīvēšanās, ka kāds dzīvo uz kāda rēķina” – trūkstošo piemaksās pašvaldība. “Jaunais modelis apliecina, ka ar Alūksnes novada domē izstrādāto un apstiprināto skolu tīkla stratēģiju neesam nošāvuši greizi, lai gan par to ilgi lauzām šķēpus. Ir stratēģija – spēles noteikumi, pēc kuriem vadāmies, nevis politisks lēmums par labu kādam,” saka A.Fomins. A.Dukulis piebilst – stratēģijā novads paredzēja, ka 7. līdz 9.klasēs pamatskolā jāmācās vismaz 24 skolēniem, bet jaunais modelis nosaka, ka pietiks ar 21.
Kontaktstundu skaita palielināšana aktualizē jautājumu, vai pedagogi varēs kā līdz šim braukt strādāt vairākās skolās. A.Dukulis norāda – lielajās skolās stundu skaits tiks nodrošināts, bet mazajās nē, jo vienkārši nebūs, kam mācīt. Pedagogam slodze nesanāks, un viņš varēs strādāt arī citās skolās, kurās vajadzēs, kas māca, jo pašiem trūks attiecīgā priekšmeta skolotāja. “Skolu tīkla jautājumos lielu lomu spēlēs arī vecāki. Vai vecāki būs ar mieru sūtīt bērnu skolā, kurā jāmācās, apvienojot trīs klases vienā?” retoriski jautā A.Dukulis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kas sagaida Alūksnes novada skolotāju saimi?

Kategorijas