Citādā Āfrika - moderna, mūsdienīga un bagāta

2016. gada 19. augusts 00:00

2669

Domājot par Āfriku, pirmās asociācijas ir liels karstums, tuksnesis, pieticīgi ģērbti melnādaini cilvēki, kuri dzīvo necilās būdiņās. Taču Āfrikā var dzīvot arī citādi – civilizēti, moderni un bagātīgi. Tā Keiptaunā jau astoņus gadus dzīvo bijusī gaujieniete Ritma Grizāne ar ģimeni. Keiptauna Dienvidāfrikā ir viņas vīra Nīla dzimtā pilsētā, kurp viņi pārcēlās dzīvot, kad Latviju skāra ekonomiskā krīze.
Nīls un Ritma iepazinās pirms 12 gadiem, studējot Holandē. Pāris vairākus gadus dzīvoja Rīgā.

Daudzpusīgie latvieši
Ritma strādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, bet Nīls darīja dažādus gadījuma darbus. Viņam bija maģistra grāds pilsētu pārvaldē un viņš varētu strādāt vadošā amatā, tomēr latviešu valodas zināšanas nebija tik stipras. Nīls prot latviešu valodu un var izteikties, taču, lai strādātu valsts iestādē, ar to nepietiek. Tagad viss ir pretēji - Nīls strādā Keiptaunas pašvaldībā par projektu vadītāju, bet Ritma pieņemta darbā kazino tieši latviešu valodas zināšanu dēļ. “Tajā brīdī neredzēju citas iespējas. Uz Keiptaunu padzīvot devāmies pēc otrā bērna piedzimšanas. Atrados bērna kopšanas atvaļinājumā, un nolēmām kādu laiku uzturēties vīra dzimtenē. Toreiz noteikti nebija domas, ka mēs neatgriezīsimies Latvijā. Tomēr viss notika citādāk. Latviju skāra ekonomiskā krīze, man samazināja algu un arī vīram bija neiespējami atrast kādus papildu darbus. Vīrs Keiptaunā jau bija sācis strādāt, tādēļ izlēmām nebraukt atpakaļ uz Latviju,” stāsta Ritma. Viņa smej, ka labāk, lai strādā vīrietis un labs darbs būtu viņam, jo viņš ir ģimenes galva, savukārt sieviete var strādāt arī mazāk prestižā darbā. “Interesanti, ka Keiptaunā meklē darbiniekus, kuriem pirmā valoda būtu latviešu valoda, lai varētu strādāt ar latviešu un krievu klientiem. Latvieši ir daudzpusīgi un prot runāt vairākās valodās, līdz ar to, piemēram, trīs darbinieku vietā var nodarbināt vienu,” stāsta Ritma.

Pamet tūrisma biznesu
Piecus gadus Ritmai Keiptaunā bija sava tūrisma firma, taču, mainoties vīzu režīmam, ceļotāju plūsma krietni mazinājusies. “Lai latvietis atbrauktu uz Dienvidāfriku, viņam vispirms bija jābrauc uz Zviedriju pēc vīzas personīgi, jo tur atrodas tuvākā Dienvidāfrikas vēstniecība. Latvijā nav vēstniecības, tāpēc šeit to izdarīt nevar. Tas, protams, sadārdzināja ceļojuma izmaksas. Kopš februāra vīzai var atkal pieteikties, pasi sūtot pa pastu, taču tūrisma biznesu neturpināju. Darbs birojā ir pastāvīgāks. Tūrisms ir sezonāls, tāpēc ienākumi nav regulāri. Tas ir gluži kā Latvijā lasīt mellenes – vasarā ir daudz, bet ziemā nav nevienas,” salīdzina Ritma. Viņas tūrisma firmas pakalpojumus izmantojuši arī latvieši. Mēnesī tie bijuši kā minimums divi mūsu zemes cilvēki. Alūksniešus vai apeniešus, izņemot savus radiniekus, gan nekad nav nācies iepazīstināt ar skaisto Keiptaunu, bet smiltenieši un valmierieši gan bijuši starp ceļotājiem. “Interesanti, ka puse tūristu bija ārsti. Viņiem Keiptaunā regulāri notiek konferences. Ziemas sezonā tās organizēt ir īpaši izdevīgi, jo tūristu nav daudz, tātad arī izmaksas nav lielas. Keiptaunā vasara ir tad, kad Eiropā ir ziema,” stāsta viņa.

Latvijā dzīve rit straujāk
Ritmai dzīve Keiptaunā ļoti patīk, viņa tur jūtas piederīga. Arī ādas krāsa neliek justies atšķirtai, jo Keiptaunā dzīvo ļoti daudz eiropiešu. “Vietējiem cilvēkiem nav tādas darba kultūras kā eiropiešiem. Eiropieši ir strādīgi, čakli un zina - ja tu vasarā nestrādāsi, ziemu neizturēsi. Tur ziemas, mūsu izpratnē, nav, tāpēc cilvēkiem ir cita attieksme. Nosalt tur nevar - tātad nekas slikts nenotiks. Visus tūristus un iebraucējus Keiptaunā uzņem ar lielu prieku. Viņi atrodas tik tālu, ka priecājas par visiem, kuri atbrauc. Nav kā, piemēram, Anglijā, kur par iebraucējiem nepriecājas. Kad vīzu režīms mainījās, cilvēki pukojās, ka neviens vairs nebrauc,” stāsta Ritma.
Cilvēki tur ir daudz jautrāki. “Pieļauju, ka tas tā ir saulainā laika dēļ. Arī Latvijā vasaras mēnešos cilvēki ir priecīgāki, savukārt ziemā – drūmāki. Tur visu laiku ir saulains, pat saucamajā ziemā gadās, ka ir +27 grādi. Lai gan tajos +27 grādos ziemā nav tik silti kā Latvijā. Keiptaunā laiks rit lēnāk, kā Latvijā. Iespējams, tas tādēļ, ka Latvijā ir četri gadalaiki un dzīve rit straujāk. Keiptaunā visu laiku ir apmēram līdzīgi laika apstākļi, tādēļ nešķiet, ka laiks skrietu. Latvijā visu laiku ir mainība. Interesanti, ka tur nav tādu mākoņu kā Latvijā! Piemēram, tik skaistus gubu mākoņus kā Latvijā nekad neesmu Keiptaunā redzējusi! To latvieši varētu izmantot tūrismam,” teic Ritma.

No vienas galējības otrā
Pirmo reizi dodoties uz Keiptaunu, Ritma nedomāja, ka pilsēta būs tik liela. Keiptaunā dzīvo apmēram trīs miljoni iedzīvotāju. “Valsts ir tik liela, ka vienlīdzību panākt ir ļoti grūti. Ir no vienas galējības otrā. Keiptaunā dzīvo neticami bagāti un neticami nabadzīgi cilvēki. Tiešām ir būdiņu rajoni, kur vējš pūš cauri sienām, tapešu vietā avīzes salīmētas un gaismu iegūst no eļļas vai petrolejas lampiņām. Latvijā īsti tāda līmeņa nav. Taču, rēķinot vidējo dzīves līmeni, tas ir stipri līdzīgs Latvijas līmenim. Dzīve tur ir dārgāka: ir jāmaksā par skolu, arī tik elementāra lieta kā telefona rēķini ir tuvu simts eiro. Pavisam ierasta lieta ir apkopēja mājās. Es gan tam pretojos, jo pati spēju uzkopt savu māju. Veikalā produkti ir līdzīgi, arī cenas līdzīgas. Mazdārziņu kā tādu principā nav, vismaz tas nav tik izteikti kā Latvijā. Tur vispār ir grūti kaut ko izaudzēt, jo zeme ir kā smiltis. Mēģināju audzēt burkānus, kartupeļus, sīpolus – neizauga. Vienīgais, kas labi aug – tomāti,” stāsta Ritma. Kad Nīls pirmo reizi atbraucis uz Gaujienu, viņš brīnījies, ka visa nepieciešamā pārtika ir rokas stiepiena attālumā – dārzos ogas, mežos sēnes. “Viņam šķita, ka var vienkārši aiziet mežā un paēst. Taču tas ir tikai vasarā, jo ziemā taču ogu un sēņu nav,” viņa saka.

Bērniem - nedroša vieta
Kur ģimene dzīvos – Latvijā vai Keiptaunā, Rimtai nav skaidras atbildes. “Visticamāk, dzīvosim Keiptaunā, lai gan nenoliedzu iespēju, ka varētu atgriezties uz dzīvi Latvijā. Bet vai vīrs varētu atrast labi atalgotu darbu? Tas ir vienīgais šķērslis. Es atrastu, es iztiktu, arī bērni iemācītos valodu un varētu mācīties skolā. Lielajam bērnam Latvijā patīk. Viņš ir priecīgs uzkāpt uz velosipēda un braukt jebkur, kur acis rāda, un ne no kā nebaidoties. Keiptauna ir ļoti skaista, tomēr, ģimenē augot bērniem, dzīvot labāk ir Latvijā. Tuvākā skola mums ir divu kilometru attālumā. Es nevaru palaist savus bērnus kājām uz skolu. Arī sabiedriskā transporta kustība ir ļoti slikta. Mājām apkārt ir mūra žogi kā minimums cilvēka augumā, rotaļlaukumu nav, uz ielas palaist ar riteni braukt nevari. Ko cilvēkbērns redz? Tur ļoti domā par drošību un skolā var ieiet, tikai pārbaudot pirkstu nospiedumus. Dzīve drošāka ir Latvijā. Diemžēl Keiptaunā zog bērnus, īpaši baltādainos. Pirms mēneša bērnudārza tuvumā nozaga četrus bērnus,” atklāj Ritma.

Prezidentam - septiņas sievas
“Keiptaunā tas nav tik izteikti, bet nomaļās ciltīs ir gadījumi, kad šamaņi upurē bērnus. Šķiet, pilnīgas šausmas, bet tā tiešām notiek... Lai gan Dienvidāfrikā nav atļauta daudzsievība, prezidentam ir septiņas sievas. Atsevišķās ciltīs daudzsievība ir atļauta. Interesanti, ka dēls var apprecēt savu māti vai mirušā brāļa sievu. Sievai tur nav tādas nozīmes, kā mēs to izprotam. Apprecot sievieti, vīrs apņemas rūpēties par viņu, būt viņas aizgādnis. Vairākas sievas var apņemt tikai tad, ja ir pietiekami daudz naudas un var viņas uzturēt. Ja nav naudas, tad vairākas sievas nevar būt. Tāpat arī vīram sava sieva jāizpērk no topošajiem sievas vecākiem. Ved kazas un govis, lai varētu sievieti apprecēt. Turklāt govs skaitās liela bagātība – ja tev ir govs, tu esi bagāts! Meitenei ir svarīgi būt resnai. Tā ir zīme, ka viņai visa vienmēr ir pieticis, nāk no labas ģimenes un pašai būs daudz bērnu. Puiši ir tievi, bet meitenes lielas,” saka Ritma. “Man paveicies, ka vīrs ir anglikānis, kristietis un par mani govis un kazas nebija nekur jāsūta,” smejoties nosaka Ritma.
Nesēdēt un nečīkstēt!
Ritma ir pārliecināta - katram vismaz reizi dzīvē vajag izbraukt ārpus Latvijas. “Nesaku, ka tai obligāti jābūt Āfrikai, taču ārpus Latvijas, savas komforta zonas un ierastās vides, kādreiz katram būtu vērtīgi izlauzties. Tā ir ļoti vērtīga pieredze – atrast veidu, kā izdzīvot. Tie, kuri ir to piedzīvojuši, dzīvē nepazudīs. Tie, kuri sēž mājās un čīkst, tā arī sēdēs un nočīkstēs. Nekas jau nemainīsies, ja pats neko nedarīsi,” teic Ritma. ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Ritma Grizāne
◆ Dzimšanas laiks, vieta: 1981.gada 18.augusts, Limbaži.
◆ Ģimenes stāvoklis: vīrs Nīls, bērni - Tristans (10), Markuss (8).
◆ Izglītība: maģistrs ekonomikā, bakalaurs socioloģijā, nepabeigts doktora grāds ģeogrāfijā.
◆ Nodarbošanās: strādā starptautiskā interneta kazino par riska aģentu.
◆ Vaļasprieki: gleznošana, jāšanas sports, kalnos kāpšana.

Noderīgi!
Vairāk par Keiptaunu
var uzzināt Ritmas blogā
“keiptauna.blogspot.com”.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Citādā Āfrika - moderna, mūsdienīga un bagāta

Kategorijas