Sabiedrība var palīdzēt nokāpt no noziedzības ceļa

2016. gada 19. augusts 00:00

Vairākās valstīs veiktie pētījumi rāda, ka ilgstoša brīvības atņemšana neatgriezeniski sabojā cilvēka psihi un domāšanu, kā rezultātā būtiski pieaug recidīva līmenis - atkārtoti izdarīto noziegumu skaits. Arī Latvijā recidīva skaits atšķiras, ja tiek piemērotas dažādas soda izciešanas metodes. Strap notiesātajiem, kas sodu izcietuši cietumā, recidīvs ir 70 %, savukārt starp tiem, kam tikusi piemērota alternatīva soda metode, recidīvs ir 10-20 %.

Laimīgs cilvēks otram pāri nedara
Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vadītāja, brīvprātīgo līdzgaitnieku koordinatore Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas reģionos Ilzīte Duļbinska uzsver, ka alternatīvām soda metodēm vajadzētu būt sabiedrībā atzītām. “Tas, ko mēs visi kopā vēlamies, ir padarīt sabiedrību drošāku, nodrošinot, ka netiek izdarīti atkārtoti noziegumi. Pēdējo divu gadu laikā (2014. un 2015.gadā) no 125 uzraudzītajām personām viens ir izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu uzraudzības laikā. Arī tas ir noticis pašā uzraudzības sākumā, kad amatpersona iegūst informāciju riska un vajadzību novērtēšanai, kas ir pamatā turpmākajam darbam ar notiesāto,” stāsta I.Duļbinska.
Viņa uzsver, ka ir svarīgi saprast, kāda ir sabiedrības loma notiesāto sociālajā intergrācijā, cik daudz ir uz likumpārkāpēju integrāciju vērstu sabiedrisku iniciatīvu. “Lielākoties tās ir balstītas uz kristīgo motivāciju, kur darbojas reliģiskas organizācijas. Vairumā gadījumu lūdzam, reizēm arī pieprasām valsts un pašvaldību iestādēm organizēt un nodrošināt darbu ar likumpārkāpējiem, aizmirstot, ka mēs paši - sabiedrība - esam pilnvērtīgi sadarbības partneri likumpārkāpēju sociālās integrācijas procesos. No šiem procesiem labuma guvēji esam mēs paši, tāpēc būtiski ir līdzsvarot atbildību starp visām iesaistītajām pusēm – iestādēm, likumpārkāpēju un sabiedrību. Līdzgaitniecības aktivitātes veicina sabiedrības iesaisti, un sadarbība ir balstīta uz pozitīvām emocijām, ko rada kopā veiktie pasākumi. Esmu dzirdējusi, ka saka – cilvēks neatcerēsies, ko ir dzirdējis, redzējis, bet noteikti atcerēsies to, kā jutās. Tāpēc iespējams, ka, gūstot pozitīvas emocijas un spējot tās noturēt, periodiski sadarbojoties ar brīvprātīgo līdzgaitnieku, mēs spējam mazināt noziedzīgo nodarījumu recidīvu,” teic I.Duļbinska un atzīst, ka tic apgalvojumam - laimīgs un priecīgs cilvēks otram pāri nedara.

Palīdz mazināt recidīvu
Pērn uzsāktajā līdzgaitniecības projektā piedalījās vairāki cilvēki. Līdz šim reģionā piesaistīti 5 brīvprātīgie līdzgaitnieki: Balvos - 1, Gulbenē - 1, Madonā – 1, Alūksnē - 2. No tiem divi - Balvos un Gulbenē - pārtraukuši dalību projektā personīgu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar brīvprātīgo darbu dienestā. Visi līdzgaitnieki ir sabiedrībā aktīvi cilvēki, dažāda vecuma un profesiju pārstāvji – pedagogs, žurnālists, viesnīcas administrators, jauniešu centra darbinieks, kuriem ir savas intereses, hobiji un citas brīvā laika pavadīšanas iespējas papildus ikdienas darbam. Līdzgaitniecības mērķis ir palīdzēt jauniešiem un parādīt, ka var dzīvot citādi, tāpēc kopā ar dienesta klientiem līdzgaitnieki ir apmeklējuši nodarbības bērnu un jauniešu centros Madonā, Balvos un Alūksnē – komiksu zīmēšanu, ukuleles spēli, ģitārspēli, ēst gatavošanu, fotografēšanu; iepazinušies ar līdzgaitnieka darbavietu - redakciju “Alūksnes Ziņas”; Jēkabpils mūzikas skolu, Madonas, Alūksnes un Balvu bērnu un jauniešu centriem; apmeklējuši Alūksnes novada sabiedrības centru, kur sarunu telpā pārrunājuši jaunieša vēlmes un iespējas; apmeklējuši biedrību “Astes un Ūsas”, kur veduši pastaigā dzīvniekus, kā arī nesuši dzīvnieku barību; apmeklējuši pasākumus Alūksnes Kultūras centrā un Balvu muižas parkā; piedalījušies deju kolektīva mēģinājumā; pastaigājušies un iepazinušies ar tūrisma objektiem Alūksnes pilsmuižas parkā; apmeklējuši kino, svaru zāli; kopā pusdienojuši; diskutējuši par mājaslapu veidošanu un apmeklējuši Valsts ieņēmumu dienestu, lai noskaidrotu klientam juridiski piemērotāko formu aktivitātes uzsākšanai. I.Duļbinska informē, ka šādām aktivitātēm ir paredzēts finansiāls atbalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un līdzgaitnieki saņem atbalstu. Uzskaitītās aktivitātes ļauj likumu pārkāpušajai personai ieraudzīt citādākas iespējas, pie kādām viņa ir pieradusi. Nereti tas arī palīdz mazināt recidīvu.

Vai tas ir iespējams?
Taču kā gan sabiedrība var iesaistīties likumpārkāpēju un notiesāto personu rehabilitācijā? Viens no jau pieminētajiem veidiem ir līdzgaitniecība jeb mentorings, kad jaunietis vai pieaugušais sadarbojas ar tiesāto un palīdz viņam integrēties sabiedrībā, sniedz atbalstu un palīdz, tā teikt, “nostāties uz kājām”. Arī es pati esmu iesaistījusies šādā projektā, taču mans uzraugāmais nebija izdarījis lielu likumpārkāpumu. Mūsu sadarbība sevī ietvēra kopīgas tikšanās, pastaigas, dažādu aktivitāšu apmeklēšanu. Līdz ar to persona iegūst jaunu draugu un uzticamības personu. Taču ko iesākt ar tiem notiesātajiem, kuru noziegumi ir lielāki, varbūt pat slepkavība, izvarošana vai seksuāli nepiedienīga uzvedība attiecībā pret mazgadīgajiem? Arī šādiem cilvēkiem paredzēts mentorings ieslodzījuma vietā, lai viņi kādreiz varētu atgriezties sabiedrībā un vairs neatkārtotu noziedzīgos nodarījumus. Bet vai tas ir iespējams?

Pārsvarā - zādzības vai
mantas bojāšana
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Inese Paringa stāsta, ka nereti noziedzības ceļu cilvēks uzsāk jau jaunībā un pārsvarā šo situāciju rada komunikācijas problēmas ģimenē. Bērnam nav ar ko izrunāties vai kam pastāstīt to, kas viņam ir atgadījies. Tieši šajā posmā būtu nepieciešams nodrošināt kādu atbalsta personu, kurai jaunietis var uzticēties un kura nav no noziedzīgām aprindām. “Ir ļoti maz to jauniešu, kuri neizdara noziegumus atkārtoti. Pārsvarā tās ir zādzības vai mantas bojāšana. Atkārtota likuma pārkāpšana nereti notiek arī administratīvo pārkāpumu gadījumā. Līdzgaitniecība ir ļoti laba ideja, kā mazināt recidīvu, taču uzskatu, ka visa pamats tomēr ir ģimenē. Vispirms ir ģimene un tikai tad – sabiedrība. Tieši tuvie cilvēki ir tie, kuri var pamainīt cilvēka redzesloku un ietekmēt to, kā viņš rīkosies, nākamreiz nokļūstot līdzīgās situācijās,” pauž I.Paringa.
Jāuzsver, ka nereti par ģimeni kļūst mūsu draugi un arī viņi spēj ietekmēt mūsu lēmumus. Nokļūstot nelāgās kompānijās, arī ietekmes var būt ne visai pozitīvas. “Mēs jau cīnāmies ar sekām, ar to, kas ir. Mēs nevaram šos cilvēkus pāraudzināt,” teic I.Paringa. Viņa atzīst, ka Alūksnes novadā noziedzības līmenis starp jauniešiem nebūt nav augstā līmenī. “Ir pāris aktīvi jaunieši, kuri regulāri nonāk policijas uzraudzībā. Šie jaunieši noziegumus veic jau vairāku gadu garumā, un diemžēl mēs nevaram šos cilvēkus izslēgt no sava redzesloka,” teic I.Paringa.

Tikai gulta un caurums
Juris Volcītis no Strautiņiem pagājušajā gadā tika apcietināts par marihuānas audzēšanu, glabāšanu, izplatīšanu un realizāciju lielos apmēros. “Liels apjoms manā gadījumā skaitās virs 200 gramiem. Man bija viens kilograms marihuānas,” stāsta J.Volcītis. Pēc aizturēšanas viņš nokļuvis Valmierā, kur nedēļu pavadījis pirmsizmeklēšanas izolatorā. Tur apstākļi bija necilvēcīgi, jo telpā bez logiem atrodas tikai gulta un caurums grīdā dabisko vajadzību nokārtošanai. Šajā laikā J.Volcītim nebija iespēja nevienu satikt, kur nu vēl gūt kādu profesionālu atbalstu. “Sirgstu ar depresiju, man ir izrakstīti medikamenti, taču tur nevienam nerūp, kas tev kaiš, un, ja arī dod zāles, tad pilnībā nepiemērotas,” stāsta J.Volcītis. Šāda attieksme pret cilvēku var saasināt viņa stāvokli, kā arī padarīt jau tā esošo depresiju dziļāku. Arī tad, kad viņš nokļuvis kamerā Valmieras cietumā, situācija nav bijusi labāka. “Cietums noteikti nav tā vide, kur tu vari laboties. Tu satiec tur cilvēkus, kuri arī ir noziedznieki, veidojas kontakti, ir pat gadījumi, kad jau tiek kalti plāni, ko iesākt kopā, kad cilvēki nokļūs brīvībā,” teic J.Volcītis. Ja cietumā nokļūst pirmo reizi un ja nepaveicas ar kameras biedriem, cilvēku var salauzt uz mūžu. J.Volcītis uzskata, ka recidīvs ekonomiskās situācijas provacētajos gadījumos turpināsies tikmēr, kamēr cilvēki valstī sāks justies droši. Katrs cilvēks ir cienīgs dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos - diemžēl daži neredz citu iespēju, kā piepelnīties vai iegūt naudu. “Kas attiecas uz dzimumnoziedzniekiem, manuprāt, tur recidīvu nevar izskaust. Ja cilvēkam ir novirzes, tās arī paliks un neizmainīs neviena iestāde. Cilvēks cietumā paliek pat kriminālāks, nekā līdz tam,” teic J.Volcītis. Viņu no Valmieras cietuma atbrīvoja pēc 43 dienām. Tagad ir jāgaida tiesas lēmums.

No cietuma neiznāk labāks cilvēks
Līdz tiesas lēmumam J.Volcītim ir piespriests mājas arests. Tas nozīmē, ka viņš nedrīkst atrasties ārpus savām mājām no pulksten 22.00 līdz pulksten 6.00. “Katru pirmdienu man jāatzīmējas policijā. Nākamā tiesa paredzēta 5.oktobrī. Man ir 35 gadi, un par nodarījumu man draud brīvības atņemšana no 7 līdz 15 gadiem. Neuzskatu, ka tas būtu taisnīgi, jo citiem cilvēkiem par daudz lielākiem noziegumiem piešķir mazāku vai pat nosacītu sodu,” pauž J.Volcītis. Viņš uzskata, ka labs variants būtu speciālas likumpārkāpējiem paredzētās iekārtas, kuras apliek cilvēkam ap kāju. Tā policija zinātu, kur šis cilvēks atrodas, un būtu vieglāk regulēt likumpārkāpējus. “Ticu, ka labais piemērs palīdz mainīties, un uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi, ja cilvēkam pēc atgriešanās no cietuma ir iespēja saņemt atbalstu no cilvēkiem, kuri nav no kriminālām aprindām. Tas dažos gadījumos varētu mazināt recidīvu,” uzskata J.Volcītis. Viņš uzsver, ka vairs nedz audzē, nedz arī realizē marihuānu un vēlreiz norāda, ka cietumsods cilvēkus sakropļo. “Tā drīzāk ir amorāla vieta, nekā noziedzniekus labojoša iestāde. Noziedzniekus kā dzīvniekus samet vienā būrī. Cietumā man bija režīms – 6.00 jāceļas, brokastis, 9.00 ir pārbaude, pusdienlaiks, tad atkal pārbaude un arī vakariņas, un pārbaude. Brīvajā laikā tikai sēdi savā kamerā, notiek kontaktēšanās ar noziedzniekiem. Kāds ko piedāvā un tā tālāk, nenāk nekādi konsultanti un nestrādā ar cilvēkiem, lai mēģinātu mazināt noziedzību. Tieši tāpēc es uzskatu, ka no cietuma neviens neiznāk par labāku cilvēku,” teic J.Volcītis. ◆

Cilvēks var mainīties jebkurā vecumā

Alūksnietis un probācijas dienesta klients, kurš vēlējās būt anonīms, stāsta, ka, iesaistoties līdzgaitniecības projektā, guvis jaunus paziņas un arī paplašinājis savu redzesloku. “Jau sen gribēju iemācīties spēlēt ģitāru, un man bija iespēja to darīt. Esmu ieguvis arī cilvēku, ar kuru varu parunāties, un zinu, ka varu viņam uzticēties,” pauž 25 gadus vecais alūksnietis. Lai arī līdzgaitniecības projekts starp abām pusēm jau ir beidzies, vīrietis atzīst, ka līdzgaitniecība ir ļoti labs veids, kā palīdzēt cilvēkam ar sodāmību integrēties sabiedrībā.
Visus likuma pārkāpējus nevar likt “vienā maisā”, un, lai arī mums pašiem sevi ir jāsargā un nevar uzticēties pilnīgi visiem, mums ir jābūt arī atvērtiem alternatīvākiem veidiem, kā uz noziedzības ceļa nonākušos censties no tā novirzīt. I.Duļbinska atgādina, ka līdzgaitniecības projekts paredzēts 14 līdz 25 gadus veciem jauniešiem, kuri nonākuši probācijas dienesta redzeslokā. Tieši šiem jauniešiem visvairāk būtu nepieciešams labs piemērs un atbalsts, lai viņi spētu mainīt savu dzīves ceļu. Psiholoģe Daiga Sliņķe uzsver, ka cilvēks var mainīties jebkurā vecumā, taču noteicošais faktors tam ir paša cilvēka vēlme mainīties. “Ja cilvēks nevēlēsies mainīties, mēs, pārējie, neko nevarēsim izdarīt. Tas pat nav atkarīgs vairs no vecuma, un ir bijuši gadījumi, kad cilvēks mainās tieši vecumdienās. Man ir bijusi pieredze ar cilvēkiem, kuriem ir alkohola atkarība, un tieši lielākā vecumā cilvēki ir sapratuši, ka vēlas no tās atbrīvoties, lai kaut vai mūža nogalē izbaudītu labas un saulainas dienas. Tātad cilvēks var mainīties jebkurā vecumā, vien noteicošais faktors ir paša cilvēka vēlme,” teic D.Sliņķe. Viņa uzskata, ka līdzgaitniecība un mentorings var palīdzēt cilvēkiem ar noziedzīgām tendencēm, taču ir svarīgi, uz kādiem pamatiem šis mentorings tiek veikts. “Es pati šobrīd eju garīgās pilnveides ceļu un uzskatu, ka kristīgās vērtības ir tas pamats, kur cilvēks var smelties šīs vērtības. Kāpēc gan cilvēks ir nonācis tik tālu, cik viņš ir nonācis? Visticamāk, šim cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar vērtībām. Ja skatāmies uz izvarošanas gadījumiem – izvarotājs neuzskata upuri par vērtību. Ja cilvēks kāda acīs nav vērtība, tad viņu var ņemt un brutāli sabojāt, salauzt, kā arī nejust par to sirdsapziņas pārmetumus,” skaidro D.Sliņķe.
Arī zagšanas gadījumos notiek tas pats, jo noziedznieks neuzskata otra cilvēka intereses par svarīgām. “Ir tikai manas vajadzības - es paņemu un viss. Ja cilvēks otru novērtē kā vērtību, tad viņš to nedarīs,” pauž D.Sliņķe. Un tieši vērtības ir tas, ko sodītā persona var saņemt līdzgaitniecībā un mentoringā. Var izklausīties, ka šī ir dauzīšanās pie aizslēgtām durvīm, taču palaikam tās atvērsies un kāds indivīds varēs no noziedzības ceļa pavērt durvis uz jaunu, citādāku dzīvi. Un mēs varam palīdzēt šīs durvis meklēt, lai arī pašas durvis būs jāatver cilvēkam pašam – ar savu gribasspēku un apņēmību. ◆

Izaicinājums brīvprātīgajiem!

◆ Valsts probācijas dienests realizē projektu, kura mērķis ir brīvprātīgo līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem, kuri ir nonākuši Valsts probācijas dienesta redzeslokā. Ja piekritīsi iesaistīties, tev tiks sniegta iespēja kļūt par Valsts probācijas dienesta brīvprātīgo līdzgaitnieku! Tas nozīmē - ar savu atrašanos līdzās un iedrošinājumu atbalstīt bērnus un jauniešus, sniedzot viņiem pozitīvu pieredzi par brīvā laika pavadīšanu. Pavadot laiku ar bērniem un jauniešiem, tu ar savu klātbūtni izrādīsi atbalstu un iedrošināsi viņus uzlabot sociālās prasmes, pieņemt atbildīgus lēmumus un saskatīt dzīvē jaunas perspektīvas.

◆ Par līdzgaitnieku var kļūt jebkura persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un prot valsts valodu. Līdzgaitnieka pienākumi: sniegt atbalstu bērniem un jauniešiem ar negatīvu sociālo pieredzi; līdzdarboties drošības veidošanā; izbrīvēt vismaz 8 stundas mēnesī līdzgaitnieka pienākumu pildīšanai un nepieciešamo iemaņu apgūšanai.

◆ Ja tevi interesē brīvprātīgā līdzgaitnieka darbs Valsts probācijas dienestā, tev ir jāpiesakās līdz 19.augustam. Pieteikuma anketa atrodama mājaslapā “www.probacija.lv/lidzgaitnieki”. Aizpildīto anketu un CV var iesniegt arī personīgi Valsts probācijas dienestā vai arī nosūtīt pa pastu (Dzirnavu iela 91, Rīga, LV-1011, ar norādi “Brīvprātīgo līdzgaitnieku pilotprojektam”), kā arī iesniegt elektroniski “lidzgaitnieciba@vpd.gov.lv”. Papildu informāciju var saņemt pa tālruni 67021192, 67244862 vai 28634900.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sabiedrība var palīdzēt nokāpt no noziedzības ceļa

Kategorijas