Tautas vienotību ieauž ziedu paklājā

2016. gada 26. augusts 00:00

Baltijas ceļā 1989.gadā teju 2 miljoni cilvēku veidoja īpašo miera ķēdi no Lietuvas dienvidiem cauri Latvijai līdz Igaunijas ziemeļiem. Šajā cilvēku ķēdē piedalījās arī Alūksnes un Apes novada ļaudis. Tagad sesto gadu 23.augustā, par godu Baltijas ceļa piemiņas dienai, Alūksnē veido ziedu segas.

Nes ziedus no dārza un tirgus
Arī šogad ziedus Alūksnē nogādāja ne tikai no pilsētas, bet arī pagastiem. Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atzīst - šogad gan aktivitāte bijusi nedaudz mazāka stiprā lietus dēļ, taču ziedu pieticis. “Izmantojam visu - līdz pēdējam zāles stiebriņam! Jāsaka paldies ne tikai novada mazpulcēniem, kuri veda ziedus, bet arī visiem pārējiem. Īpašu paldies gribu teikt Pededzes pagastam un Pededzes muzeja vadītājai Inesei Volšteinei, kura parasti ved ziedu klēpjus no sava dārza. Arī Alūksnes un Apes novadu politiski represēto kluba “Sarma” biedri katru 23.augusta rītu apbraukā visus savus biedrus, lai katrs varētu iedot ziedus,” stāsta S.Eglīte.
Ziedi šoreiz tika izkārtoti pie Mātes tēla margrietiņu tematikā, jo tāda bija arī pilsētas svētku logo tēma. Ziedu kārtošana sākās pulksten 9.00 - stiprā lietus dēļ ziedu paklājs tapa jau līdz pulksten 11.00. Visam raiti noritēt palīdzēja floriste Tatjana Egle. “Pirms ziedu atvešanas ar speciālu krāsu appūtām izveidotos ziedu un lapu karkasus, lai vēlāk varētu viegli saprast, kur likt ziedus. Mums palīdzēja arī pašvaldības aģentūra “Spodra”, kas atveda sūnas ziedu paklāja pamatnei,” stāsta S.Eglīte un uzsver, ka ir pateicīga ikvienam, kurš nāca ar saviem ziediem. Bija arī cilvēki, kuri puķes pirka tirgū un atnākot teica, ka vairāk neesot, jo nopirkuši visas puķes, kuras bijušas pieejamas! Ziedu paklāja veidošana ir līdzīga Baltijas ceļam, jo apvieno cilvēkus un ļauj tiem kopīgi pulcēties viena mērķa vārdā,” teic S.Eglīte.
“Es tā raudāju!”
Šogad pirmo reizi piemiņas pasākumā piedalījās arī viesi no Igaunijas - viņiem bija iespēja iepazīties arī ar citu Baltijas ceļa dalībnieku stāstīto. Viesus uzrunāja Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, kurš arī ir piedalījies Baltijas ceļā. “Tās bija fantastiskas sajūtas! Diez vai mēs vēl kādreiz piedzīvosim tādu vienotību un tas varbūt pat ir labi, jo šādu vienotību var piedzīvot tikai lielās nelaimēs,” pauda A.Fomins. Arī Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas kapelāns Gints Polis piedalījies Baltijas ceļā. Viņš atzina: pat ja pēc šiem 27 gadiem ne viss ir tā, kā vēlētos, bija vērts stāvēt šo mīlestības ceļu un just milzīgo vienotību. Savukārt alūksniete Māra Kalna 1989.gada 23.augustā pēc autoavārijas atradās Alūksnes slimnīcā un nevarēja piedalīties Baltijas ceļā. “Es tā raudāju! Zināju, ka cilvēki pulcējas un arī vēlējos piedalīties, bet nevarēju. Ļoti to pārdzīvoju. Taču gan mans vīrs, gan dēls vēlāk piedalījās barikādēs. Kopā ar daudziem citiem pirms došanās uz darbu vienmēr skrējām uz baznīcu. Ap septiņiem no rīta vienmēr jau bijām tur, lai lūgtos,” atceras M.Kalna. Baltijas ceļā nepiedalījās tikai tie cilvēki, kuri fiziski stāvēja uz ceļa, sadevušies rokās, bet arī daudzi citi savās domās, kuri dažādu apstākļu dēļ nespēja fiziski vienoties kopīgajā miera un mīlestības ķēdē. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tautas vienotību ieauž ziedu paklājā

Kategorijas